svētdiena, 2012. gada 14. oktobris

Cepuršalle bērnam

Zviedrijas bērnudārzos piekodina bērniem nelikt šalles, bet drīzāk šallkrādziņas. 
Noskatīju Drops un nolēmu mazajam bērnam uzadīt tādu krādziņcepurīti. 
 

Tikai visu adīšanas laiku un vēl tagad man ir stipras jo stipras šaubas ka mans bērns to jebkad uzvilks, viņš man ir nu tāds hmm... uz ģērbšanos, ar stipri noteiktu priekšstatu ko grib vilkt un ko negrib. Jau savos 1,5 gados! Ko lai saka, jau tik klišejisko, ka bērni gan ir tik dažādi. Pirmajam bērnam ja vispār kaut ko izdevās dabūt mugurā (visvairāk viņai patika staigāt plikai) tad bija vienalga vai tas ir maiss vai kas cits. Otrajam jau gan savukārt ir savs favorīt-krekliņš un favorīt-bikses un favorīt-jaka... :D

Dzija Kunstgarn  (75% superwash vilna, 25% poliamīds) no Hjertegarn, krāsas Nr 14, adatas nr 2mm. Psiholoģiski grūti bija adīt ar tik mazām adatām, šķita ka darbs nemaz uz priekšu neiet. 
 


3 komentāri:

Sixspārne teica...

Varen jauka cepurīte! Skaistas dzijas nokrāsas! :) Smalks darbiņš! :)

Ilze teica...

Kāpēc šalles ir sliktākas par šallkrādziņām zviedru pedagogu izpratnē? Nožņaugšanās risks?

Cepure feina, man arī savai 2gadniecei vajadzētu sagādāt ziemas cepuri, bet manējā arī ir ar savu gaumi - ez cepurēm no mājas neiziet, taču cimdus uz doto brīdi neatzīst.

dace teica...

Paldies,
Ilze, jā, ja kaut kur kāpelē tad šalle var aizķerties, ievērties, uzkāpties virsū un pastāv nožņaugšanās risks. Neviens pedagogs tādu atbildību negrib uzņemties. Nav jau gan arī tā ka nevienam bērnam nav šalle, daudziem vienalga ir.