daces hobiji

Zeķītes mazajiem

2012-02-10T11:06:00.001+01:00

Artígas zeķītes

Jau kādu laiku uzadīju bērniem zeķītes gatavojoties bargajai ziemai. Dzija Delight no Drops Garnstudio. Bet ir viens bet...ne viens ne otrs bērns viņas neko cītīgi nevalkā. Lielais jau kopš bērnības vispār vislabprātāk staigātu pliks vien (bet nu jau sociālās normas jūtami uzspiež savu). Savukārt par cik mazais tik ļoti ātri sāka staigāt un vilnas zeķes varen slīd pa grīdu zeķes atpūšas plauktā kā nepraktiskas.

Tūrun zeķītes

Pinterest faniem ;)

2012-02-03T11:14:00.003+01:00

Paldies Pinterest ka tu palīdzi man justies kreatīvam pat ja patiesībā es esmu vien sēdējis pie datora pēdējās 3 stundas... :D

2012 gada dzimšanas dienu stafete, trešais posms

2012-02-02T16:53:00.001+01:00

Padomā cik ātri laiks iet. Jau gadiņš kopš piedzima mans mazais bērniņš! Daudz laimes Tūrun!

Jauna grāmata: Tamborē saldi!

2012-02-01T16:30:00.000+01:00

Dzimšanas dienā uzdāvāju sev jaunu grāmatu: Tamborē saldi. Dažus autores darinājumus jau tiku tamborējusi tāpēc arī nolēmu iegādāt grāmatu ar vēl vairāk aprakstiem. Grāmata ir veidota vienā budžeta kantorī un lapas nav tik glancēti baltas kā tas parasti mēdz būt, bet tas, vismaz man, nav šķērslis lai priecātos par saturu. Vienīgais ko patiesi neciešu zviedru stilā ir apraksti tikai ar vārdiem nevis ar shēmām. Ieskats grāmatā:

mazi cepumiņi

kūkas

visādi konditorejas izstrādājumi

konfektītes

nu un iesākumā aprakstīta tehnika kurā norādījumi doti gan labročiem gan kreiļiem. Vai nav lieliski?

Koka lapa

2012-01-30T13:52:00.000+01:00

Dažas dienas atpūšamies no dzimšanas dienu svinēšanas.

Tikmēr pastāstīšu par kokiem un lapām.

Pagājušā gada rudenī vairākos zviedru blogos ievēroju ka rokdarbnieki ir pieteikušies vienam ļoti iespaidīgam un interesantam Viszviedriju aptverošam projektam, proti Vai tu redzi lapas koku dēļ (brr, tāds aptuvens tulkojums un iespējams neprecīzs, bet doma ir apmēram tāda, ka dažreiz redz tikai kokus, bet mežu nesaredz. Vai kaut kā tā. Tikai šoreiz tas uz lapām un kokiem attiecas). Kad es attapos un aizdomājos ka es arī gribu piedalīties, kaut kad oktobra beigās, izrādījās, ka visas lapas 2000 lapas jau ir izdalītas, bet mani ielika rezervistos. Iedomājieties manu pārsteigumu, kad nupat, janvāra beigās atnāca vēstule, ka dažas lapas var vēl dabūt un ja es gribu, lai čāpoju vien pakaļ. Tagad man ir mēnesis lai lapu dabūtu gatavu. Pačukstēšu ka ideja man jau ir un tā ir saistīta ar varavīksni :).

Te nu ir mana lapa:

Projekts aptvers 2000 rokdarbniekus (jebkādus). Katrs kaut kā izdekorē savu lapu. Vienu mazu daļu varat apskatīt šeit komentāros:

http://www.zickermans.se/ser-du-loven-for-alla-trad/

Pēc tam visas lapas saliek pa kokiem, katrā kokā 20 lapas, kopā 100 koki un izstāda izstādē. Pēc izstādes lapas tiks pārdotas vairāksolīšanā un visi ieņēmumi tiks nodoti labdarīgiem mērķiem.

2012 gada dzimšanas dienu stafete, otrais posms

2012-01-27T09:35:00.000+01:00

Un tā!! Tadā, šodien mana kārta pūst ~~sveces~~ sveci, klausīties dziesmā un ēst kūku, kā arī cienāt ar to savu ģimeni jau brokastīs ;)


Manējie ir smalkjūtīgi, nav uzlikuši 37 sveces :D

Bet uz kartiņas neesmu gan es. Vienā pusē Barbazoo un otrā Zobu feja :)

Apsveicēju kompānija, viens gan žāvājās ;)

2012 gada dzimšanas dienu stafete, pirmais posms

2012-01-26T18:45:00.001+01:00

Mūsu ģimenē šodien svinam jubileju. Apsveicam Joakim kuram paliek 35 gadi! Un no šiem 35 jau 10 gadus esam pazīstami. Jo arī viņa 25 gadu jubileju pavadījām kopā.

Un nē, kūku es pati necepu, jo vēl joprojām nav manī ne tā talanta ne vēlmes iziet uz kulināro izstrādājumu taisīšanu.

Tūrun pati ēd kūku, ar karoti ;)

Feministu mauči

2012-01-19T09:41:00.002+01:00

Ja jau tos sauc par maučiem tad lai iet mauči!

Adīti un dāvināti draudzenei Ivanai. Merīnvilnas dzija un čehu sēkliņpērles.

Nu ir ziepes!

2012-01-17T11:49:00.000+01:00

Tātad arī mūsu mājās beidzot atklāta ziepju vārīšanas darbnīca. Silikona formiņas es jau no Panduro akcijām un Second hand veikaliem dažas pagādāju laiciņu atpakaļ. Savukārt sestdien devos uz Panduro savā ikgadējā iepirkšanās tūrē. Proti viņi uzreiz pēc Ziemassvētkiem izpārdod Ziemassvētku preces ar 50% atlaidi, kura laikam ejot palielinās uz 70% atlaidi. Es tad nu pacietīgi gaidu līdz janvāra vidum un eju pirkt lietas pēdējās atlaižu dienās un visādus (atvainojiet) sūdiņus sapērku lētāk, kā parasti. Ok, ar šo atkāpi gribēju darīt zināmu ka pa lēto dabūju Ziemassvētku ziepju vārīšanas komplektu. Pati vēl extra nopirku caurspīdīgo, parasto ziepju masu. Vakar jutu ka bērns grib darboties, bet nezin ko un piedāvāju vārīt ziepes. Skumji, bet šī spārnotā izteiciena īsto nozīmi mans bērns Latvijā nedzīvojot neizprot. Toties tiešā nozīmē saprata. :D

Disneja varoņi ziepēs

Disneja Vinnijs pūks un draugi formiņa

Mēs neko baigi sarežģītu netaisījām. Paņēmām dažas rožu ziedlapas un lapas. Paņēmām krustnagliņas un kokosriekstu skaidiņas sapildījām formiņās. Bērns grieza ziepes gabaliņos, es peldināju karstajā ūdenī un lēju. Veiksme, ka sāku ar caurspīdīgajām, jo pēc tam tās, ar Ziemassvētku aromu man uzdzina nelabumu savas smakas dēļ (nu kaut kas kanēlim līdzīgs).

Zvaigžņu ziepes

Formīgās ziepītes

Četrkantīgās formiņas

Kantainās ziepes

Tagad tik mazgāties un mazgāties!

Lupatiņu pašportrets

2012-01-16T13:30:00.002+01:00

Dace (tekstu bērns šajās dienās pierakstīja klāt)

Šos pašportretus no auduma atgriezumiem veidojām jau kādus vairāk kā 2 gadus atpakaļ, kad ar lielo un toreiz vienīgo bērnu cītīgāk apmeklējām iksvētdienas ateljē Stokholmas Nacionālajā muzejā.

Silti iesaku jums, kam ir bērni, kuri šujat un nezinat kur likt mazos auduma gabaliņus- iedodiet tos, līmi, šķēres, papīru un varbūt arī kādu pogu vai pērlīti bērniem un viņi jums sagādās īstus mākslas darbus.

Artíga

Mēs abas rociņās

Arī Liels un Mazs izdevniecības grāmatiņā un DVD par Lupatiņiem variet gūt iedvesmu!

Paldies Puķuzirnim!

2012-01-15T23:56:00.000+01:00

Madara jeb Puķuzirnis ir mani aplaimojis ar virtuālo zāļu spilventiņu! Mīļš paldies! Vienmēr jauki dzirdēt ka no mana bloga var šo to iedvesmai iegūt!

Papīrgrozs. Estētiski uzlabots.

2012-01-13T11:07:00.001+01:00

Ok, īstenībā tas nav papīrgrozs, tas ir atkritumu trauks jeb miskaste. Bet tā ka man sazin kādu jocīgu iemeslu dēļ nu nepatīk vārds miskaste un arī misene ne (jo tas man atgādina skaistuma konkursa dalībniekus ;) ), tad es savā sarunvalodā palieku pie vārda papīrgrozs, un lietoju to vietā un nevietā.

Aptamborēts ar Drops Muskat kokvilnas dziju.

Īsais ceļojums uz Rīgu

2012-01-09T20:58:00.000+01:00

Paldies visiem kuri atsaucās uz šo ierakstu un deva vērtīgus padomus grāmatu un disku iegādē! Rīga gan mūs sagaidīja ar īstu suņa laiku, bet būsim optimisti, varēja būt vēl sliktāk. Par cik iebraucām svētdienā tad nu nekādi nevarēju apskatīt nevienu dziju veikalu (varbūt labi vien ir, jo tad netiktu mājās ar paunām) un arī Otrajā Elpā, ko ļoti gribu apskatīt, nevarēju iegriezties -tās lietas atstāšu nākamajai reizei.

Toties mēs paspējām aizbraukt pie Guntas, Eduarda un Dāvida paēst gardum gardas pusdienas.

(Andra, uz Raw Garden NOTEIKTI aiziešu nākamajā reizē, jo zinātniski pierādīts ka Raw Food ir pati labākā iespējamā diēta cilvēkiem). Paspējām ar mazu nokavēšanos palaist Artígu, kopā ar manu mīļo radinieci Inesi jeb ģimenē sauktu Icenīti uz jauno filmiņu par Loti.

Kamēr vecākais bērns uz filmu, mēs garām apadītajam Laimas Pulkstenim

uz grāmatu veikalu. Mērķējām uz Valters un Rapa, bet pa ceļam atklājām Zvaigznes ABC Outlet, tur iegriezāmies un dabūju diezgan labu ražu. Dažas lasāmas grāmatiņas bērniem. To par cepumu vīriņu Kraukšķīti (Ziemas Pasakas) jau palasīju uz prāmja atpakaļ braucot un bērns atzina, ka Kraukšķītis viņai ļoti patīk!

Arī pāris grāmatiņas ar ko var darboties izzinot lietas. Kā arī Nezinīša piedzīvojumi, kas man bērnībā patika, un par ko arī Diāna atzinīgi izsakās! Draiskie teikumi arī ir ļoti jauki jo tur mainot tās pāršķiramās lapiņas sanāk tādi interesanti teikumi kā: Muļķīgs Harijs Poters zog koncertā ar masku uz sejas :D :D

Kamēr bērns uz Lotes filmu kino, ieraudzīju ka filma jau arī ir pieejama DVD formātā un pagādāju. Kā arī Baibas ieteikto Diegabundža, ko šovakar mazliet paklausījos un man ļoti patika, pasaku/dziesmu disku Vecīša cimdiņš un protams protams Iļģu jauno disku sev. (esmu viņu liela fane un man šķiet ka man ir teju vai visi Iļģu diski).

Valteram un Rapam tad nu gājām garām un devāmies uz visparastāko pārtikas veikalu Rimi un iepirkām Rupjmaizi (Lāču un Ķelmēnu), biezpiena sieriņus Kārums, Talsu Rituļa sieru, dažas šķirnes Laimas šokolādes un kvasu. Tās mums visas tādas ejošas preces!

Bet tas vēl nav viss, Latvijas brauciens sākās patiesību sakot ātrāk. Vispirms komentārus uzklausot es ieskatījos izdevniecības Liels un Mazs mājas lapā un nopirku tur dažas grāmatiņas, kuras man dienu pirms mana brauciena atveda jau pieminētā radiniece Icene, kura uz Stokholmu kopā ar mammu un brāli atdevās īsā kruīza braucienā. Icenīte arī man ir liels atbalsts un ņem pretī manus pasūtītos bērnu žurnāliņus Spicīte un Ezis, kā arī Rokdarbu vācelīti un tad kad kāds draugs, rads vai paziņa dodas uz šo pusi, tad samenedžē to atsūtīšanu! Paldies!

Filmiņu par Lupatiņiem jau noskatījāmies un varu citiem pamazu bērnu vecākiem tikai ļoti silti ieteikt. Par cik tā ir arī ierunāta angliski, varu ieteikt kā dāvanu, suvenīru angliski runājošām ģimenēm! Grāmatiņu par Tobiasu pirku jo Artíga kopā ar savu tēti drīz dosies uz Vīni ciemos pie sava vectētiņa. Domāju tā palīdzēs bērnam veidot priekšstatu par Mocartu, Hundervaseru u.c., bet tajā vakarā, kad lasīju, Artíga bija kaut kādā sevišķi koncentrēties nespējīgā garastāvoklī un neko no tām pirmajām lapaspusēm neklausījās. Redzēs vai būs interesantāk citu reizi...

Un arī tas vēl nav viss, tās pašas dienas rītā, kad mēs devāmies uz Rīgu, Stokholmā iebrauca mana sena draudzene Kristiāna un kā parasti atveda dāvanas par kurām mums visiem milzīgs prieks. Grāmatiņas bērniem, šokolādi (ceru ka mums visiem), (mmm, kāda tā ir ņammīga, nekad vēl nebiju ēdusi), rupjo lāču maizi un Talsu rituli, sieru, kā arī mājas olas. Parasti teicu, ka mēs olas ēdam tikai reizi gadā, uz Lieldienām, kad Latviešu skoliņā ir Lieldienu pasākums ar olu krāsošanu. Bet nu patiesībā ēdam arī tad kad Kristiāna mums atved savas lauku olas! Tātad apmēram 2x gadā!

Negaidīti, bet fakts, prāmī ļoti labi izgulējāmies. Ar šo īso braucienu esam ļoti apmierināti un kādu laiku varēsim našķoties ar Latvijas labumiem, bet vēl ilgāku laiku baudīt kultūru grāmatu un disku veidā. Feini!

Decembris bagāts vīrs

2011-12-31T16:25:00.000+01:00

Nez kāpēc, bet šķiet ka tieši šajā pēdējā gada mēnesī ir tik daudz kas noticis, kaut gan vispār jau šogad nav bijis jāsūdzas ka diena cita citai būtu pārāk līdzīga bijusi.

Gan tirdziņš man bija kas jauns, gan apdāvināšanās (saņemtās un sūtītās dāvanas, kuras jau aprakstīju).

Nosvinējām Ziemassvētkus arī Latviešu skoliņā.

Vakar vēl aizsteidzos uz savu mīļāko dziju veikalu lai beidzot nopirktu Drops Alpakas dziju par labākām cenām kā parasti.

Izvēle gan bija diezgan viegla, jo Garnstudio Drops pēdējā laikā vairs neizlaiž manas krāsas :)

Un kā īsts Ziemassvētku vecītis, pārdevēja man iedāvināja Drops katalogus.

Lai arī visus Drops aprakstus internetā var visu laiku atrast un apskatīt, tomēr man ir tā vaina, ka par spīti Ravelry un citiem interneta avotiem, man katru reizi meklējot idejas projektam tomēr patīk šķirstīt rokdarbu žurnālus un grāmatas.

Vēl es šogad beidzot ieviesu mājās Ziemassvētku egli.

Vēl joprojām, par cik neesam laucinieki uzskatu ka katram pilsētniekam nevajag nogalināt īstu egli (arī iegādāt īstu lielu plastmasas egli nē, jo lai tādu saražotu tiek varen daudz kaitējuma videi nodarīts) un šis gads būtu sevišķi nepiemērots, jo mums mājās ir staigājošs un zinātkārs 10 mēnešu vecs bērns un 2 pusaudžu kaķi! Bet nu kaut kāda nostaļģija jau pašā Ziemassvētku vakarā uznāca un uztaisīju mazu miniatūras eglīti.

Cepām piparkūkas pa Kristīnes modei, bet grauzām gan skaļi! :D

Un vecītis mūsu mājai nepagāja garām!

Turpinu izadīt rudens Šūšanas festivālā iepirkto dziju un bez kārtējās dredu trubiņas man (bildes vēl nav) uzadīju jaunu cepurīti draugam.

Ir arī dažas dāvaniņas drauga brāļa ģimenei, bet par cik nekādi nevaram ar viņiem vienoties par satikšanās laiku, parādīšu vēlāk!

Un īstenībā nekas jau pusnaktī nebeigsies un nesāksies, jo katra cilvēka laika sajūta ir ļoti individuāla. Jo jaunā gada solījumi nereti tā arī paliek solījumi...

Galvenais ir būt uz *strīpas* ko sev un jums visiem novēlu!

Un siltumā! ;)

Tiekamies citu gadu!

Dāvaniņa ko es meistaroju un atdevu vecītim...

2011-12-22T23:33:00.000+01:00

...lai aiznes Sandrai no Garlaicīgām dienām.

Es pēdējā laikā saprotu, ka Latvijā cilvēki beidzot ir sākuši blogot tā pa īstam un šad un tad jūtu ka esmu palaidusi garām tiešām interesantus blogus. Tā arī nekad nebiju redzējusi Sandras, bet kad saņēmu norādi no Ineses, protams ieskatījos un lasīju, šķirstīju, bet jo tālāk jo trakāk: likās, ko tad lai tādu sevišķu izdomā pagatavot cilvēkam, kurš visu māk vēl labāk kā es?! Beigās nolēmu par labu metāla stieplītes rotām, mēģināju saprast kādas krāsas Sandrai patīk un nopriecājos, ka viņa atstāj krāsaina cilvēka iespaidu, kas maķenīt atvieglo darbu.

Pagatavoju auskariņus, kaklarotu un rokassprādzīti. Lai labi valkājas!

Jā, un priecīgus īstos Ziemas Saulgriežus visiem! Gaisma nāks atpakaļ!!!

Ziemassvētku tirdziņš

2011-12-19T14:39:00.000+01:00

Pēc pagājušā gada neizdevušās tirgošanās šogad mēģināju atkal. Šoreiz arī saadīju cītīgāk viskaut ko citu un ņēmu draudzeni Ivanu pie rokas un devāmies iekarot latviešu sabiedrības sirdi.

Jāsaka ka sapratām to ko jau zinājām, ka latvieši, maza ēdelīga tautiņa :D nāk uz tirdziņu pēc rupjmaizes, desām un zirņiem bet ne pēc pēdējo dienu dāvanām.(Jāpiezīmē ka tieši tāpat es uzvedos, ok nepērku desas, bet maizi gan).

Bet tas nekas, mēs jūtamies priecīgas par pirmo pārdošanas reizi, jo varējām pasēdēt blakus un parunāties. Es satiku vairākus draugus un paziņas un pie reizes vairākas stundas atpūtos no mazajiem (paldies Joakim).

Uzskaitei ko tad biju paņēmusi līdzi:

10 volānšalles no kurām 7 atgriezās mājās

6 mauči, no kuriem visi atkal ir mājās

Divas dredu cepures kuras man ir vēljoprojām!

Metāla stieples un pērlīšu rokassprādzes, viena vairs nav.

Tamborēti eglīšu rotājumi, visi nopārdoti!

Efektdzijas plecu lakati, abi man palikuši

Efektdzijas šalle arī mājās labāk jūtās


Metāla stieplītes un pērļu rokasprādze, kura nevienam neiepatikās	;)

Kazlēna mohēras šallītes. Viena ir dāvana kādam!

10 pērļu enģelīši no kuriem 6 ir citās mājās!

Tā izskatījās mūsu andeles galds!

Viņš tiešām eksistē!!!

2011-12-16T22:23:00.000+01:00

Nu tas sarkanajā kostīmā, resnais, koka kolas izdomātais vecis ar bārdu!

Un vēl viņš ir ļoti aizņemts, tāpēc viņam ir lielisks palīgs Aija, kura padarīja manu gada nogali par vienu, nē diviem priekiem bagātāku atsūtot man grāmatu (nu tieši to par kuru vecītim čukstēju) un cimdiņus! Cimdi tik eleganti pateicoties izšūtajām pērlītēm!

Mīļš jo mīļš paldies, Aija. Paldies par ieguldīto laiku un darbu un prieku!!

Paldies arī Inesei par prieku koordinēšanu!

Lūdzu palīdzību plānošanā

2011-12-11T11:51:00.001+01:00

Mīļie bloga lasītāji.

Tallinksilja uzsauc kruīzu, un tad nu pirmoreizi mūžā izmantosim šo citādi man tik ļoti nesaprotamo pārvietošanās veidu, aizbraucot uz Rīgu janvāra sākumā! Parasti Latvijā man ir daudz vairāk laika un maz vietas somā. Šoreiz būs ļoti maz laika, bet paņemsim līdzi ietilpīgas somas, lai atvestu Rupjmaizi, biezpiena sieriņus Kārums un pašas prastākās auzu pārslas :D

Bet, gribu arī paskatīt un iegādāt citas lietas, tāpēc lūdzu jūsu palīdzību:

1) Kādas pēdējo 10 gadu laikā izdotas, veikalā vel iegādājamas, bērnu, latviešu oriģinālliteratūras grāmatas jūs ieteiktu manam teju 6-gadniekam un teju 1-gadniekam? (arī labus tulkojumus nesmādētu).

2) Kādus bērnu mūzikas, pasaku, filmu diskus (CD un DVD) jūs ieteiktu manam teju 6-gadniekam un teju 1-gadniekam? (mums jau ir Mazie laupītāji, dāvana no Daces!)

3) Bērniem draudzīgu vietu kur paēst garšīgu veģetāru ēdienu?

4) Rokdarbu/dziju veikalu kur noteikti vajag iegriezties?

Diemžēl visam jābūt diezgan tuvu Rīgas Centram, jo mēs negribēsim un nebūs arī laika braukt apkārt ar sabiedrisko transportu pārāk tālu.

Jau iepriekš pateicos!

2011 gada izskaņa, Zviedrija, pēdējais Ziemassvētku modes kliedziens

2011-11-29T18:41:00.001+01:00

Lai kur es eju, lai kādu Ziemassvētku reklāmu es nelasu, visur šogad rēgojas grāmatas *Adīti Ziemassvētku eglītes rotājumi* (brīvs tulkojums ;)) reklāma. Grāmatu var nopirkt zviedru, norvēģu un angļu valodā.

Pie Amazon.com varat arī grāmatā ieskatīties.

Ideja man šķiet super jauka un izpildījums ar. Būs man jālūdz vecītim lai noliek zem eglītes. (Hmm, nez vai būšu pelnījusi ;))

Grāmatu nekad nevar būt par daudz...

2011-11-23T09:42:00.001+01:00

...nodomāja Dace iznākot no Second Hand veikala ar 6 ~~jaunām~~ jauniegūtām grāmatām rokās. Katra maksāja 5 kronas (~ 38 santīmi).

Sēņu grāmatas tāpat kā rokdarbu grāmatas nevar būt par daudz. Sevišķi jau ja ir ambīcijas lasīt ne tikai gailenes un bekas (kā to vairums zviedru dara). Un šī grāmata sevišķi laba!

var samācīties atšķirt piepi no piepes

dažādas bērzlapītes, patīk ka foto tieši ka no meža: gliemežu apgrauztas un tārpainas!

visādas mazas suņusēnes

ejam bekās!

Pavārgrāmata! Veģetāra. Kur nu bez tām?! Lai gan... hmm... kad bija pēdējā reize kad izmantoju tās?... 4 vai 5 gadus atpakaļ?! :D

Dīvains salikums: Batika un sveču liešana. Nekad neiedomātos veidot vienu grāmatu par šīm abām lietām, bet re kā citi iedomājas!

Cik saskaņots pāris!

tauriņu tunika

samikserētas sveces

gabaliņos grieztas sveces

Izšūšanas, griešanas un šūšanas grāmata:

ja es ņemtu vērā šīs labās pamācības varbūt man galu galā izdotos izšūt smuki rotaļlietu sejiņas

filca gabaliņu māksla

filca gabaliņu glezniņas, bērniem pa spēkam!

Jaunas lietas mājās ar krāsām, audumiem un fantāziju:

tā īsti nesaprotu kāpēc vismaz mums mājās, padomju laikos pastāvēja tikai divu veidu aizkaru pielikšana: ar knopkām un ar piespraušanu?

man diezgan aktuāli, kā lai pārvērš dīvānu?

ko darīt ar auduma atlikumiem?

krāsošana ar šabloniem

Kādreiz es niekojos ar mezglošanu, uztaisīju vairākas kaklarotas. Varbūt kādreiz atkal saņemšos. Patīk ka šajā grāmatā praktiskas lietas mijas ar mākslinieciskām izpausmēm.

Vīrietītis un sievietīte

mezglota māksla, pa labi cepure un torss

mezglotas somiņas

mezglota seja

no vilnas mezglots mētelis. Nez cik viņš sver?

Tādi mani ieguvumi. Būs biežāk jāpiestaigā uz to veikalu.

Visiem kuri interesējas kā mums iet pa adīšanas kafejnīcu bibliotēkā

2011-11-17T08:55:00.001+01:00

Pirmo reizi jau aprakstīju, kad bijām mēs paši vien. Otro reizi, kura notika sestdienā, bijām divi vien (es un Joakim) un par to es rakstu zviedriski adīšanas kafejnīcas blogā šeit. Savukārt trešo reizi, 19 oktobrī, kad es pati biju slima un nevarēju aiziet, bez Joakim un Ivanas bija atnākuši vēl 3 cilvēki un tas jau ļoti priecē!

Vakar, 16.novembrī bijām veseli 3 rokdarbnieki: Es, Ivana un Mutti (Joakim ar Tūrun mājās gulēja un nepaspēja pamosties lai piedalītos ;)).

Es esmu priecīga par katru kurš atnāk un lai vai cik mēs nebūtu, zinu ka laiks vienmēr būs jauki pavadīts! Šogad mums ir atlikušas vēl 2 reizes lai satiktos: šosestdien 19. novembrī un 14. decembrī.

Barbapapa

2011-11-14T11:38:00.001+01:00

Oj, cik lepna esmu par šito papucīti! Nu perfekts taču, atzīstiet! Pat sejiņu izdevās uzšūt tuvu *orģinālam*. Atlika vien paņemt smalkākus, mulinē diegus un papūlēties.

Nu re un Barbabeau vairs nav bārenītis!

Mārtiņdiena

2011-11-13T09:50:00.001+01:00

Stokholmā ir Latviešu skoliņa, kura pastāv jau no pēckara laikiem, kad latviešu bēgļi saviem bērniem radīja iespēju reizi nedēļā sanākt kopā, satikties, mācīties latviešu valodu, ģeogrāfiju, vēsturi un folkloru. Skola balstās uz vecāku pašu entuziasmu un darboties gribu. Skola protams atzīmē vairākas gadskārtu tradīcijas: Ziemassvētkus, Lieldienas u.c., kā arī Mārtiņdienu par kuru es šeit mazliet parunāšu. Mārtiņdienas pasākumi tiek parasti ļoti labi apmeklēti un laikam jau tik tāpēc, ka vienmēr tie ir ļoti labi noorganizēti un izdevušies. Tā arī šogad tie skolas valdes pārstāvji un vecāki (čau Aira, Ieva un Ginta), kuri bija atbildīgi par svētkiem un pārējie iesaistītie ļoti parūpējās par to lai būtu interesanta un radoša diena, gan skolas bērniem, gan viņu vecākiem.

Es jau trešo gadu esmu nozīmēta pie puzuru veidošanas darbnīcas veidošanas. Jāatzīst, ka pirmo gadu man nebija nekāda pieredze, un nekāda sagatavotība. Toreiz cita mamma, kurai ir mašīna un kura bija iepriekšējos gadus vadījusi to darbnīcu, atveda niedres tieši no lauka un mēs viņas turpat mizojām, griezām un kaut ko mēģinājām pasākt. Pagājušo gad gāja maķenīt labāk, toties vienalga biju slikta plānotāja. Gāju pēc niedrēm iepriekšējā dienā, nezinot nemaz kur tās atrast. Laiks bija vienkārši sūdīgs, jo pa meža celiņiem uz ledus kārtas bija ūdens, es biju stāvoklī, no debesīm nāca tāda kā slapja migla un es gliemeža gaitā klumburēju uz tuvāko ezeru ar cerību atrast niedres tur. Bet... nekā, nebija tur nevienas, vilkvāles vien. Beigās atgriežoties, jau tuvāk pie mājām atradu tādu pudurīti 2x1 metrs kur bija niedres!!! Saplūcu, mājās nomizoju un sagriezu jau pa posmiem (jo tur kur posmi satiekas ir aizaudzis un tāpat nevar izdurt cauri. Toreiz arī atklāju, ka niedres ir trauslas un viņām ir tendence sadalīties. Prasīju draugos rokdarbu grupā, kad labāk ievākt, izrādās, tas jādara jau vasarā nevis novembra sākumā :D Bet vasarā ejot garām viņas visu laiku tādas zaļas un neizaugušas izskatījās ;)

Šogad tad nu pēc niedrēm devos jau kādas divas nedēļas iepriekš, arī samizoju un sagriezu vairākas dienas iepriekš. Vien dziju meklēju pēdējā dienā :D Saliku arī niedres posmus trauciņos, lai cilvēki var saprast cik gari apmēram ir posmiņi un vieglāk atrastu vienādi garos.

Jāsaka gan godīgi vispār jau puzuru darbnīcu vajag pārdēvēt par saulīšu veidošanas darbnīcu, jo reti kurš uzņemas taisīt tiešām puzuri. Toties saulītes ir katram, lielam un mazam pa spēkam! No sākuma ierādīju pirmajiem darbiniekiem kas un kā,

Puzuru gatavošanas darbnīca

bet pēc tam, mazā bērna atrauta

(jo jāiet staigāt, nav nekāda te sēdēšana) atstāju darbnīcu pašplūsmā.

Tūrun grib vien staigāt

Oj, bet kāds man neviltots prieks par tiem dažiem ambiciozajiem, kuri tiešām taisīja puzurus!

Čaklie puzuru gatavotāji

Kā špikeri izmantoju Padomju Latvijas Sievietes 1982. gada Nr.7 pielikumu, kur ilustrēta gan puzuru, gan saulīšu veidošana.

Bez puzuru darbnīcas parasti ir arī citas darbnīcas, kur bērni un vecāki var izmēģināt roku. Šoreiz varēja darboties ar dziju lellītēm un puķītēm pie manas vārda māsas un arī rokdarbnieces Daces!

Daces galds ar dziju un pērlītēm!

Jau trešo gadu arī varēja zāģēt koka gabaliņus un iededzināt tur savas zīmes veidojot vai nu kaklarotas vai ko sirds vēlas Valda un Kristīnes vadībā.

Valdis palīdz veidot koka dekoriņu.

Bija arī darbnīca ar masku veidošanu, kur maskas uz papīra var izkrāsot un pēc tam lietot masku lāpu gājienā. Un kā jau tas mūsdienās pieņemts maskas var zīmēt ne tikai uz papīra bet arī pa tiešo uz sejas, Maijas un Elzas darbs.

Maija zīmē Zanei masku

Artígas *maska*, manis pašas zīmēta

Par jautrību arī parūpējās muzikanti Tallu ģimene no Latvijas, kuri nepaguruši spēlēja dziesmas, dančus un rotaļas.

Muzikanti

Šoreiz Stokholmā arī ciemojās Mazirbes speciālās internātskolas bērni kuriem pirms tam bija pašiem savas izstādes atklāšana Starptautiskajā bērnu mākslas muzejā. Bērni arī parādīja mūsu bērniem leļļu teātri *Zvēri un abru taisītājs*.

Zvēri un abru taisītājs

Tālāk sekoja lāpu masku gājiens ar dziesmām un dejām.

Nu un protams protams varen garšīgas un sātīgas vakariņas, kuras šogad gatavoja saimniece un arī skolas skolotāja Inta. Īpašs prieks, ka arī par mums, veģetāriešiem tika sevišķi padomāts un arī mums tika izsmalcināta maltīte! (diemžēl nekas netika dokumentēts bildēs).

Danči turpinājās līdz vēlam vakaram un vienvārdsakot Mārtiņdiena Stokholmas latviešu skoliņas režijā ir viena varen lustīga pēcpusdiena!

Par skolotājiem...

2011-11-09T12:07:00.001+01:00

Adu volānšalli no šūšanas festivālā iepirktās dzijas. Šajās krāsās raugoties nu nekādi neiziet no prāta mana mājturības skolotāja mazajās klasēs. Kura tad, kad biju skaisti (pēc manām domām) krustdūrienā izšuvusi galda sedziņu, man un visai klasei apgalvoja ka zaļais un zilais gan nu nekādi neejot kopā un neesot gaumīgi.

Ne toreiz ne tagad nesaprotu par ko viņa runā. Un domāju, cik daudz tagad ir zaudētu rokdarbnieču sliktu skolotāju dēļ?...

Šūšanas festivāls, 2011 gada rudens

2011-11-04T23:03:00.000+01:00

Šodien sākās kārtējais šūšanas festivāls (Syfestivalen), jeb daudz pareizāk būtu to saukt par hobiju mesu, un šodien uz turieni arī devos kopā ar draudzeni Ivanu. Kaut kur bija doma, ka piektdienā būs mazāk ļaudis, kas gan ņemot vērā milzīgās rindas jau dažas minūtes pēc atvēršanas neattaisnojās. Tad nu šoreiz mazliet vairāk pastāstīšu par to ko tur var redzēt un iegādāties. Dzijas, pēc kurām parasti eju es:

Opal dzijas faniem.

Daudz kas grāmatu skrāpēšanai (Skrapbookning) un dekupāžai:

Visvisādi audumi:

Pērlīšu paradīze:

Šujmašīnu pārdevēji:

Adatas, grāmatas, kožu atbaidītāji un citi piederumi:

Ivana nevar vien izvēlēties kādu dziju pirkt:

Quilting piederumi:

Un tad nu galu galā manis pašas iepirktās dzijas bilance, kopā 4050 grami, kāds skaistums, pašai prieks!:

Un manis iepirkto nedzijas lietu bilance. Cita starpā Noro žurnāliņi (lai ari man nav neviena Noro dzijas fice nekad nopirkta). Krēslu porolons, zīmodziņi un zīmogu lakas dažādās krāsās, bērnam atlecošo bumbiņu kits (kurš jau šovakar tika izmēģināts), vaskots audums (kurš tika atrasts atgriezumu groziņā). Ievērojat to bižutērijas maisiņu?

To interesantā kārtā izpārdeva par 100 SEK (te nu man vienkārši ir jāatļaujas cena uzrakstīt). Lai arī bildēts jau vakarā kad kvalitāte bildei nav nekāda labā, tomēr variet redzēt ka visā maisā ir pa šādai tādai *pērlei*.

Viens no barbapapām, Barbabeau

2011-11-02T21:18:00.000+01:00

Es esmu tipisks padomju produkts un daudz ko no rietumu kultūras nezinu. Vispār jau paldies dievam, ka tā. Nezinu piemēram neko par Smurfiem, un kādreiz arī neko nezināju par Barbapapām. Tagad zinu mazliet vairāk! Tie ir tādi radījumi, kuri var ieņemt jebkādu formu un attēlot ko vien sirds kārojas. Krāsu gan laikam viņi mainīt nevar un kāda tad nu katram ir dota, ar tādu jādzīvo. Barbapapu ģimene sastāv no Barbapapas, Barbamammas un bērniem. Katrs no bērniem, gluži kā Džeralda Darela ģimenē, jau no bērnības skaidri zin visu par saviem talantiem un dotumiem. Radījumi ir franču mākslinieku radīti un pastāv gan grāmatās gan filmiņās (YouTube piemēram varat paskatīties).

Vienā zviedru blogā redzēju visus ģimenes locekļus smuki satamborētus, pat aprakstus, bet kamēr taisījos tiem sekot, viss ir pazudis. Bet neba tādēļ iešu galvu nokārt! Ņēmu pati diegu un tamboradatu un taisīju augšā pirmo. Nav ne jausmas kā lai viņu latviski nosauc. Angliski Barbabeau. Viņš ir mākslinieks, gleznotājs. Es viņam kādreiz paleti ar otu arī uztaisīšu!

Tikai ziniet, tad kad izšuvu sejiņu kā nu mācēju, sapratu jau kuro reizi, ka nu nekāds smalkais izšuvējs gan no manis nesanāks. Skatījos, skatījos uz viņu un ik pa brīdim nopūtos. Beigās salīdzinot viņu ar visiem pārējiem ģimenes locekļiem, kas uz grāmatas redzami, sapratu, ka vienalga viņš ir vislīdzīgākais sev un nevis, piemēram lielajam, resnajam, rozā papam!! Ar to tad arī sevi mierinu!

Visiem manas ģimenes mazajiem (gan bērniem gan kaķiem) viņš patīk! Tagad nākamais rindā, jau pusdarīts ir pats Papa!

Un tā, uzvarētāji ir!!!

2011-10-28T11:38:00.000+02:00

Vispirms visiem mīļi pateicos par labas veselības vēlējumu sūtīšanu! Pagājušopirmdien sāku slimot ar to, kas šopirmdien noskaidrojās ka ir plaušu karsonis. Vairākas dienas pirms diagnozes uzstādīšanas gulēju vien ar 40 grādu temperatūru un neko nevarēju: nevarēju neko ar bērniem padarīt, nevarēju ieēst, nevarēju paadīt utt. Šo pirmdien dabūju antibiotiku kūri un jau kaut kad trešdien jutu, ka nu būs labāk, spēks atgriežas, apetīte arī. Tā ka šī liga mani neuzveica!

Bet par loteriju taču!

Un tā, pirmo balvu, tirkīza-zaļi-zilo volānšalli saņem 8. numuriņš, Aija no MazaPaSaule!!

Otro balvu, lūdzu izlozēt mazajam bērnam, tiesa viņš tā nevisai saprata to ar lozītēm, bet kad ņēma ņēma visas izņemot vienu un tad tā viena palikusī bija laimīgā ar skaitli 5! Tātad violeto volānšalli saņem Daiga

Trešā balva, mauči, aizlozējās pie Ilzes ar 9.kārtas skaitli

Ceturtā balva, piedod Indra ;) aizceļos pie Lapsenes kurai bija 1.cipariņš

Mīļš jo mīļs visiem par piedalīšanos! Žēl ka man vēl nav tik daudz gadu (he he, bloga gadu), lai visiem kas tiktu jo komentētāju beigu beigās nebija nemaz tik daudz. Mīļs paldies visiem, kuri lasa un turpinās lasīt ko es hobijoju! Un visiem daudz jaukas idejas, dzijas un laiku!

pārbaude

2011-10-25T12:28:00.000+02:00

Drīz būs jau laiks izlozēt kuram no jums tiks kārotās mantas. Tikmēr ieraktīšu visus pretendentus secībā lai visi var pārbaudīt un pārliecināties, vai kāds nav izpazudis. Ja redzit kādu kļūdu, sakiet!

Uz 1. dāvanu

Ieva
Kristīne
Madara
Lelde
Inga
Zkss
Spārīte
Mazapasaule
Vija
Ramchix

Uz 2. dāvanu

Pai
Baiba
Mazapasaule
Vija
Daiga

Uz 3. dāvanu

Baiba
Madara
Hela
Lapsene
Inga
Inese
Mazapasaule
Ramchix
Ilze

Un uz 4. dāvanu

Lapsene
Lelde
Zkss
Elīna
Laura
Indra

Tiem kas vēl grib paspēt, varat pieteikties līdz ceturtdienas vakaram komentējot šo ierakstu.

Vispār atklāšu jums ka esmu vēl ar vienu kāju slimības gultā un lai jau dzīvāka, vienalga jūtos briesmīgi, meko daudz vairāk nevaru nokoncentreties uzrakstīt, bet tad līdz piektdienai!!

Jubileja un loterija!!

2011-10-13T21:32:00.000+02:00

Ticiet vai neticiet, šodien manam blogam aprit 4 gadi!

Šis ir 202 ieraksts, izdalot sanāk teju vai 1 nedēļā. Ir bijis, kad rakstu cītīgi un bieži, bet ir bijuši ilgi periodi bez neviena ieraksta. Kā jau dzīvē- augšā, lejā.

Gribu svinēt jubileju ar loteriju! Katram gadam pa vienai mantai! Loterijas noteikumi sekojoši: piedalīties var jebkurš (tikai atstājiet vārdu, lai zinu ar ko kontaktēties) iekomentējot kuru lietu jūs gribat saņemt (no 1-4).

Bet... a) gribu lai uzrakstāt kurš mana bloga ieraksts/adījums/tamborējums/kāds cits darinājums jums visvairāk ir palicis prātā/iedvesmojis/utt.

Un b) gribu saņemt konstruktīvu kritiku un ieteikumus par to kas jums blogā pietrūkst, gribas savādāk, vairāk vai mazāk utt.

Izloze notiks pēc 2 nedēļām, tātad 27.oktobrī.

Tā kā kopš 2009 gada maija (laiks no kura man blogeris piedāvā statistiku), gandrīz 500 reizes cilvēki ir nonākuši manā blogā meklējot vārdus volānšalle vai volānšalles adīšana, likumsakarīgi ka jutos teju vai spiesta adīt speciāli uz šo loteriju.

1.Tirkīza-zaļi-zilā volānšalle

1. loterijas objekts

2.Dažādu toņu violetā volānšalle (pagaidām viņa ir diezgan īsa, var apsiet 1x ap kaklu, bet atcerieties, ka viņas ar laiku izstiepjas garumā).

2. loterijas objekts

3.Pulsa sildītāji jeb mauči ar pērlītēm

3. priekšmets loterijā

4. loterijas objekts

4.Jaka, kuru tā arī nekad droši vien neizmantošu, varbūt pie kāda no jums viņa atradīs otru iespēju! Varēsiet darīt ar to ko vien gribat: ņemt nost bārkstis, ārdīt, mazgāt veļas mašīnā lai safilcētu vai izmantot kā ir!

4. vēl vienā bildē

Veiksmi mums visiem! Lai jauka blogošana un lasīšana!

Mīļš paldies Gunta!

2011-10-07T21:03:00.000+02:00

Šis ieraksts veltīts Guntai, kura man/mums ir iedāvinājusi savus pašas darinājumus. Ar Guntu iepazināmies caur couchsurfing.org Gunta ar vīru ziemā ciemojās Stokholmā un meklēja naktsmājas. Tajā brīdī kad tikāmies abas bijām stāvoklī un kā jau grūtnieces varējām šo to par bērniem aprunāties. Gunta arī bija ciemakukulī atvedusi man paškrāsotu krekliņu, kuru tad saprotamu iemeslu dēļ nevarēju uzdabūt mugurā, bet tagad, toties...

Nupat šonedēļ Guntas vīrs bija darba darīšanās Stokholmā un mēs ar lielāko prieku viņu izguldinājām. Bet šito prieku, kad mūsu mazajiem tika uzdāvināts pašiem savs Cimduzaķis!! Es jau te blogos viņu saskatījos un domāju ka vajadzētu tak man ar reiz saņemties un pagatavot. Bet re kā! Nu mums ir!

Un tā dzijas juceklis pārveršas, pārvēršas dzijas juceklis...

2011-09-24T20:42:00.000+02:00

Pārfrāzējot vienas slavenas padomju filmas vārdus, parādīšu ka tas nebija gan juceklis, bet volānšalle Ivanai! Dzija Can Can no Rico Design, 100% akrils. Uzmesti 7 valdziņi, no vienas fices (200g) sanāk 2 šalles.

Vakardienas adīšanas kafejnīca

2011-09-22T14:16:00.000+02:00

Iesvētīta!

Bija gan kā baidījos, ka esam tikai mēs 3 adītāji un 2 mazi līdzjutēji, cepumu ēdēji, bet neba tādēļ skumjām ļauties.

Jāatzīst gods un slava bibliotekāriem, kuri mūs gaidot bija speciāli atlasījuši rokdarbu grāmatas, kur iedvesmu smelties.

Protams, ceru ka nākamreiz atnāks vēl kāds rokdarbnieks, jo šādā sastāvā mēs arī varam sēdēt mājās pie mums un adīt :D

Adīšanas kafejnīca, šeit, manā pusē!

2011-09-21T09:53:00.001+02:00

Stokholmā, kur mitinos, ir adīšanas kafejnīcas kur rokdarbnieki satiekas vai nu kafejnīcā vai bibliotēkā vai pie kāda mājās.

Koncepts braukt uz bibliotēku adīt vai tamborēt man ļoti patīk, un dažreiz esmu kādā adīšanas kafejnīcā tā nonākusi.

Tā nu teju divus gadus dzīvojot Stokholmas tuvajā priekšpilsētā apmēram 200 m attālumā no vienas no Stokholmas bibliotēkas filiālēm, ilgi funktierēju, nu kapēc, sasodīts, bibliotēka nevar uzrīkot kādu adīšanas kafejnīcu? Domāju, domāju, sūkstījos, sūkstījos katru reizi garām iedama, līdz sapratu: mani gaida!!

Tā nu pāris nedēļas atpakaļ iegāju iekšā uzprasīt: vai jūs lūdzu nebūtu tik laipni un nedotu telpu adīšanas kafejnīcai, iesākumā varbūt vienreiz mēnesī. Šito prieku kad manu ideju ļoti labvēlīgi ar lielu prieku un entuziasmu uzņēma. Ātra plānošana un tagad, reizi mēnesī trešdienu vakaros pēc darba sēdēsim un adīsim kopā ar citiem domubiedriem. Šovakar pirmizrāde! Protams man ir bailes vai kāds cits bez manis, Ivanas (manas uzticamās rokdarbu, un ne tikai, draudzenes), Jockes un bērniem tur atnāks, bet tad jau redzēsim.

No sākuma bibliotekāre arī izteica nožēlu ka budžeta dēļ bibliotēka nav atvērta nedēļās nogalēs, bet tagad viņiem izdevās 2-ās sestdienās līdz gada beigām ieplānot kādas aktivitātes un jau prasīja man vai es negribu arī adīšanas kafejnīcu tad. Kā nu ne? Turiet īķšķus un ja esiet šajā pusē nāciet un adiet!!

Afiša un informācija šeit!

Sēru vēsts...

2011-09-18T20:40:00.000+02:00

Atā Amanda, lai tev labi klājas lai kur tu esi!

Pirms nedēļas mums bija iespēja aizbraukt uz Kolmården dzīvnieku parku, Zviedrijā tuvu Norčēpingai. Par spīti tam, ka gan lielais bērns gan bērnu tēvs bija ar augstu temperatūru, lai varētu saukties veseli. Un mazais bērns tikko kā atguvies no tā paša augstas temperatūras nejaukā vīrusa.

Artíga ņēma līdzi savus draugus: Amandu un Luvisu, tāds mazs ķinķēziņš no dzijas (vudu lellīte), nopirkts dienu iepriekš pārtikas veikala automātā. Bet nu šī tad arī ir pēdējā bilde ar viņiem kopā.

Zvanījām uz parku nākamajā dienā, bet vēl nebija atrasts, viņi gan pierakstīja mūsu telefonu un solījās zvanīt un atsūtīt ja atradīsies tie divi noklīdušie ģimenes locekļi, bet vēl nekā....

Acīmredzot kādam citam bērnam patika un adoptēja.

Lai jums labas mājas, izkritušie no ratiem un pazudušie...

vilšanās...

2011-09-03T19:25:00.001+02:00

Vakardien iesāku volānšalli draudzenei.
Šodien ar mazo bērnu pasnaudām, pamostos, skatos, lielais bērns ir paņēmis gabalu no volānšalles dzijas. Sākas panika, prasu no kura gala tu to diegu nogriezi, tur kur es adīju vai no otra gala?! Jocīgā kārtā bērns tikai rausta plecus. Iejaucas draugs un saka, ka viņš esot paņēmis un iedevis no tā kas izskatījies kā tāds dzijas juceklis. Kā tā vispār var pateikt- dzijas juceklis????

Vilšanās pašos tuvākajos, sauc šī vakara sajūtu.

Tas krāsainais...

2011-08-28T13:51:00.004+02:00

...nav ne saulessargi, ne sejas 1/500 daļa (čau Kristīne) ;), ne spilveni, ne segas. Vistuvāk gan izdevās atminēt Bienei, jo krekliņš no jaciņas tālu nekrīt. :)

Nu tad ņemam vienu daļu, origami cienīgs locījums, un sanāk puse no jakas! Tad abas puses saliek kopā, sašuj mugurdaļu un roku augšu, piešuj pogas un jaciņa mazulim gatava! Protams ka es to visu pati neizgudroju. Cik saprotu modelis ir tamborēšanai adaptēts Elizabetes Cimmermanes bēbīšu pārsteiguma jaciņas jeb BSJ modelis. Es aprakstu ņēmu no šīs mājas lapas, bet gluži līdzīgs ir arī šeit.

Mani novērojumi un padomi: kokvilnas dzija smaga un labāk būtu bijis tamborēt apmēram tā kā tamborē vecmāmiņas kvadrātus. Ja grib lielākam cilvēkam, kuram proporcijas citādas, vajag apakšmalā un aprocēs tamborēt extra kārtas. Nu redzēs vai man izdosies tos uzlabojumus veikt, jo kā vienmēr vecākais bērns pieprasīja TĀDU PAŠU jaciņu....

Krāsains

2011-08-17T23:35:00.004+02:00

Miniet nu, kas tas ir? ;)

Salvešu riņķi

2011-08-09T00:13:00.003+02:00

Šis darinājums gan jau nav nekas tāds kas skaitītos piemērots bezbērnu cilvēkiem, jo statuss prasa vismaz sudraba riņķus. :) Savukārt es priecājos, ka mums mājās ir pērlītes, ka svētdien lija lietus, ka mums ir tāda pērlīšu ierosmes grāmatiņa, kur noskatīju šādus salvešu riņķus. Nāciet ciemiņi, galdu smuki uzklāsim!

lietainā dienā

2011-08-08T10:34:00.002+02:00

vakar pie mums lija lietus....

ļoti ceru uz sēnēm

Pride grafiti

2011-08-02T21:12:00.008+02:00

Kā jau solīts, šodien čāpojām tuvāk un tālāk lai izliktu varavīksnes krāsu dzijas grafiti. Sākām tuvāk pie mājām pie mūsu jau ierastajiem modeļiem- meitenes un lauvas!Meitenei tika sauļošanās kostīms,
savukārt lauva kārtējo reizi ieguva skaistu kaklarotu. Pa ceļam pieņemām klāt vēl dažus objektus, kurus es pati nu nekādi nebūtu apgrafītojusi dēļ īsā auguma. Paldies Joakim!
Pēc tam devāmies uz centru un dažas lietas atstājām ap Sergels Torg,
vienas no festivāla norises vietām.
Joakimam veicot šo kokā kāpšanas manevru notika tieši tas tipiskais, kas šādos gadījumos var notikt. Proti, kamerai izbeidzās baterija. Beidzot stimuls pa īstam sagādāt rezerves bateriju.

Ķēdes kaklarotu gan atstāšu sev!

PRIDE Stokholmā, mēs nākam!!

2011-08-01T23:43:00.004+02:00

No 1.-7. augustam Stokholmā notiek PRIDE festivāls. Sagatavoju dažus grafiti

un rīt iesim nolikt tos pie vietas. Atcerieties, speciāli dziju pirku!

Nu tad par to saldējumu

2011-07-27T23:17:00.005+02:00

Tad kad cilvēks maina dzīvesvietu vai nu tas būtu uz citu ģimeni, ciemu, valsti vai kontinentu tad saprotams, mainās ne tikai adrese. Ir tik daudz un dažādas lietas pie kuram jāpierod un ar ko jātiek galā. Ne mazsvarīgs ir ēdiens. Otro reizi, kad biju Zviedrijā ne kā tūrists, bet kā vieszinātnieks uz veseliem 3 mēnešiem sāku iepazīt zviedru ēšanas paradumus. No sākuma ļoti šķendējos un pārdzīvoju par maizi- lai arī veikalā izskatījās garda, pārnesot mājās atklājās, ka nu nekāda garšīgā nav. Ļoti pietrūka rupjmaize un atzīšos vēl tagad ļoti pietrūkst. Pietrūkst arī biezpiena sieriņš Kārums, kvass un Laimas konfektes. Un latviešu saldējums protams.

Bet neko darīt, mani bērni patreiz aug Zviedrijā un ar garšīgo Latvijas saldējumu var panašķēties tikai pa retam (lai cik skumji nebūtu to nu nekādi ne ar lidmašīnu ne prāmi neatvest).

Tāpēc viņiem jāizlīdzas ar vietējo. Šajā mājas lapā noskatījos ideju un uztamborēju arī saviem bērniem dažus saldējumus kā arī mīļi saukto putekļusūcēju (sava veida marcipāna saldums).

Šeit ir sandwich jeb sviestmaize :D Tas brūnais ļoti atgādina manas bērnības piparkūku cepumus. Draugs gan man pārmeta ka proporcijas sandvičam nav īstās, bet es mēģināju izvairīties ka tā tak bērnu rotaļlieta!

Šeit savukārt ir piggelin. Zaļa sasaldēta sula. Atkal jau var piekasīties pie kociņa izmēriem. Bet tavu laimi, bērni ir ļoti elastīgi domāšanā un tēlu uztveršanā un vismaz mans vecākais bērns nekļūdīgi atpazina kas ir kas un pagaršoja vienu,

pagaršoja otru,

abi labi!!

Kuri ir mani Latvijas saldējuma favorīti? Pols un Gaiziņš (ja tādu vēl ražo). Toties ir daži tādi šeit, kuri man pietrūktu citur- tie ar lakricu (lakritspuck un tyrkisk peber).

Varavīksnes krāsu lacīte bebim

2011-07-25T23:34:00.003+02:00

Šeit aprakstītajā grāmatā skatījos, skatījos uz feinajām lacītēm un atskārtu ka mums taču vajag! Proti lacītes laikam ir tādas lietas, kuras nonēsājas. Un vienīgās lietas principā (bez ēdiena) ko pērku kā jaunas ir hobiju materiāli un dzijas (ok, ar dažiem ļoti retiem izņēmumiem). Pārējo mēģinu iegādāt vai nu second hand, vai atrast vai saņemt/aizņemties no draugiem un paziņām.

Tā, dažos brīvos brīžos tapa super smuko krāsu lacīte bebim. Bieza kokvilnas dzija, kas nozīmē ka lacīte izmazgāta ilgi žūst, kas savukārt nozīmē ka vajag daudzas tādas!

Iepirkšanās trakums

2011-07-24T23:03:00.003+02:00

Atzīšos, pēdējā mēneša laikā esmu ļoti norāvusies no ķēdes un gāju iepirkties uz dziju veikaliem 4 reizes. Pirmo reizi nopirku Drops Muskat sirsniņkaķīšiem. Tad atradu mājas lapu ar tamborētiem saldumiem. Gāju pirkt vēl izvēloties piemērotas krāsas. Tad kā sniegs vasaras vidū DROPS izdomāja dzijai uzlikt atlaidi 30% apmērā, sēdēju, čekoju, rēķināju un gāju pirkt vēl. Šoreiz uz savu favorīt veikalu Stickbutiken.

Nopirku ne tikai Muskat bet vēl dažas dzijas un arī katalogus.
Kā bonusu no jaukās pārdevējas mans lielais bērns (pēc tam kad bija izrevidējis visas pogas apskatei) saņēma podziņas, kuras palikušas pa vienai, divām.

Pēc tam uztamborēju mazajam vienu lietu (pagaidām noslēpums, atklāšu nākamajā ierakstā) varavīkšņu krāsās un gāju pirkt vēl...gribu kādu varavīkšņu krāsas pončo vai kaut ko citu tādu skaistu. Bērniem arī mēģināšu šo to pagatavot, lai ir ar ko spēlēties.

Kas attiecas uz amigurumi, atzīšos: ciest nevaru to nodarbi! Jocīgi gan, jo tad kad tamborēju tad sodos, ka kokvilnas dzija ir no tik daudz pavedieniem, ka citreiz daži no viņiem aizķeras un izraustās, ka varbūt vajag lielāku tamboradatu, bet no otras puses rotaļlietām vajag būt gana stingrām lai pildījums nenāktu laukā. Nu bet tad kad uztamborēts, tad liekas: re cik smuki, ko vēl lai tādu uztaisa? Tas apmēram kā domāt ka dzīve laukos ir skaista un ka gulēt pļavā ir romantiski, līdz brīdim kad tu guli, virsū lido mušas, dibenā lien skudras un zāle nejauki kož. Jeb ka jauki ir iet mežā un lasīt sēnes. Līdz brīdim kad mežā uzbrūk vesels mākonis odu, līdzi nav paņēmusies ūdens pudele slāpju veldzēšanai un vēl 4.00 no rīta ir jāsēž un jātīra tās sasodītās tārpainās sēnes.

Zviedru salčuks

2011-07-24T00:24:00.003+02:00

Citu dienu, kad būs vairāk iedvesma, uzrakstīšu tā kārtīgi savas pārdomas par saldējumu kultūratšķirībām. Tagad vien parādīšu bildīti ar saldējumiem, kuri tika manu bērnu brālēnam.

Jauna veca grāmata

2011-07-22T22:12:00.006+02:00

Beidzot draugs ir atgriezies mājās no nedēļu ilgas prombūtnes šaha čempionātā. Beidzot es neaizmiegu vienlaicīgi ar bērniem ļoti nogurusi. Beidzot es pamazām atkal varu ierakstīt visu to jauno, kas man pa šo laiku hobiju frontē ir noticis. Un noticis ir šis tas.

Nopirku vēl vienu second hand grāmatu no 70-iem gadiem. Grāmata (surprise surprise) saucas apmēram tā kā visas citas to gadu grāmatas. (Stickat och virkat...) Protams grūti saprast kas būs iekšā tā pērkot caur internetu, un tāpēc ļoti svarīgs ir vāka noformējums. Tā vestīte kas meitenei mugurā paņēma manu uzmanību.

Nākamo bildi ielieku nevis tāpēc, ka es būtu kāda aizrautīga leļļu apģērbu darinātāja, bet gan tāpēc lai parādītu jums kādas lellītēm smieklīgas sejas izteiksmes. Gluži kā manam mazajam bērnam, kad velk uz raudāšanu.

Tamborēti vasaras aizkariņi!

Dakšiņtamborēts lampas abažūrs un īsi aizkari.

Un kas vismaz mums pašlaik ļoti aktuāli- lacītes, tamborētas.

P.S. Un jā, es ļoti ļoti apbrīnoju vientuļos vecākus ar vairākiem bērniem.

Never give up

2011-07-12T00:43:00.004+02:00

Lauvas sarkanā kapucīte/cepurīte nostāvēja savas 1,5 nedēļas. Bet tad tās kādu dienu tur vairs nebija :( Meitenes skulptūras kaklarota gan noturējās ilgāk, bet pagājušonedēļ arī tā bija pazudusi. Protams vairs tik apjomīgu darbu negribu vējā laist, bet atstāt lauvu likteņa varā arī vairs nevaru. ;) Uztamborēju viņai kaklarotu ar puķīti. Un tagad seko pats bēdīgākais: piektdien rotu uzinstalējām, bet jau vakar, pirmdien no rīta tās vairs tur nebija. Pēc kapuces pazušanas Artíga sāka teju vai raudāt, es viņu mierināju, teicu nekas, tā tas notiekas, uztaisīsim viņai ko citu. Vakar norīta es atkal mēģināju saņemties un teicu nekas, izdomāsim ko jaunu. Bērns teica, bet varbūt beigsim dzijas bombardēšanu? Es teicu nē, turpināsim labos darbus, lai arī citi tos izposta (paņem vai novāc).

Līdz ar to daudz dažādas filozofiskas domas man šodien pa galvu maisījās. Pirmkārt jau skaidrs ka dzijas grafiti, gluži tāpat kā īstais grafiti nav ielās uz palikšanu. Un tad domāju kā jūtās tie īstie grafiti mākslinieki (un šeit es nedomāju tos kas uzskricelē kaut ko Juris bija šeit stilā jeb Dace+Jānis=…) kuru izteiksmes veids tiek ignorēts un atzīts par kaitniecisku. Jeb kā jūtās tie cilvēki kuri nemitīgi dara ko labu un par to saņem pārmetumus, jeb kuru uzceltais jeb sarūpētais tiek sagrauts. Kur ir tas spēks turpināt darīt iecerēto un kad ir lūzuma punkts lai padotos? Protams katram tas ir savs.

Vēl viena doma par pilsētas kārtību vispār. Kur ir vieta mazajam cilvēkam mūsu sabiedrībā? Mūsu rietumu kultūrās izskatās ka tā ir būt skrūvītei lielajā naudas ražošanas mašinērijā. Tas arī ietver to, ka pilsētā drīkst izrādīties tikai tie, kuriem ir nauda reklāmu veidā uz milzīgiem plakātiem. Un ne jau tāpēc ka viņiem tiešām ir kāda kreatīva, radoša ideja, vai vēlme citus iepriecināt, bet gan tāpēc, lai mums iestāstītu ka bez viņu s..iem nu nekādi nevaram iztikt.

Jaunas grāmatas

2011-07-11T01:19:00.004+02:00

Atrādu savas jaunās rokdarbu grāmatas. Zinu ka vismaz tā ar 100 puķītēm ir arī latviski.

Vasara prātā un sirdī pēc grāmatām tak var redzēt!

Kur ir tur rodās, jeb trešais kaķēns – Amanda

2011-07-07T19:35:00.005+02:00

Nu re, ar diviem nepietika, vajag vēl vienu draudziņu. Darināts no kokvilnas dzijas Garnstudio Drops Muskat. Kā jau rakstīju nopirku dziju lai darinātu sirsniņkaķēnus un pirmo tamborēju pašas bērnam iemēģināšanai, jo zinu, ka mans bērns vienalga būtu tieši tādu gribējis.
Sirsniņkaķi jeb projekts Hjärtekatten Zviedrijā sākās šopavasar, kad viena mamma, kurai ir bērns ar iedzimtu sirds slimību un viņas draudzene izdomāja ka varētu katram no apmēram 1000 bērniem, kuri Zviedrijā gadā piedzimst ar sirds slimību uzdāvināt no slimnīcas mājupejot kaķīti kuram piešūta sirsniņa ar rētu. Tādā veidā rotaļlieta arī būtu pedagoģiskas līdzeklis vecākiem lai runātu ar bērniem par viņu slimību. No sākuma projekta iesācēji uzstādīja mērķi: 100 kaķēni līdz gada beigām. Lieki piebilst, ka ziņas par to mūsdienu elektroniskajā laikmetā, blogiem, feisbukam un tviterim piepalīdzot izplatījās lavīnas ātrumā un jau pēc diviem mēnešiem viņiem bija aizsūtīti 630 kaķīši. Aizsūtīti, bet simtiem vēl top čaklo tamborētāju mājās. Arī es jau uzsāku savu prom dodamo!

Apraksts angļu valodā atrodams šeit

Ģimenes pieaugums

2011-07-03T00:06:00.002+02:00

Iepazīstieties: mūsu ģimenei pievienojās Miramba un Lusíja!

Reciklētas metāla bundžas

2011-06-30T23:44:00.003+02:00

Mūsu mājās ir daudz pildspalvu, zīmuļu kuriem ir tendence sajukt juku jukām un pazust. Vēl mums ir datorvietas kur šad un tad rakstāmpiederumus savajagās. Vēl mums ir piecgadnieks, kuram ir kaudze ar zīmuļiem, flomāsteriem un otām.

Ņemiet izēstu pupiņu, zirnīšu vai cita garšīga un veselīga ēdiena metāla bundžu un nokrāsojiet! Dekorēšanas iespēju ir simtiem, bet es šeit vienu vienkārši apkrāsoju līdzīgi kā cepumu lielo metāla kārbu, bet otrai uzvēru pogas.

Pati krutākā grāmata jeb grāmatu apskata sestā daļa

2011-06-23T00:37:00.003+02:00

Ar šo noslēgšu apskatu par februārī iepirktajām second hand grāmatām. Pašu pašu labāko protams atstāju uz beigām. Tā nu dāmas un kungi: Hönsestrik! Izdota 1975 (nu gluži tikpat veca ka es). Līdz ar to arī tipisks 70-o gadu produkts a la hipiju, feministu un īsto zaļo stilā.
Bildes kur tad tieši tiek parādīts no kurienes vilna rodas:

Visādu ķiņķēziņu džemperi:

Cita starpā feministu rociņas!

Kleitas kā grāmatas ar savu stāstu:

Nu un ko jūsu mīļotais vīrietis teiktu par šādu peldkostīmu? ;)

P.S. Nākamais grāmatu apskats būs par jaunām grāmatām.

Šodienas ieguvumi

2011-06-20T22:52:00.004+02:00

Sen nebija būts dziju veikalā. No bērnudārza metot līku ločus, lai aizietu uz vietu kur daži apņēmīgi latvieši atveduši rupjmaizi (un citas nacionālas gardas lietas) pārdošanai, iegriezāmies dziju veikalā. Pirmo reizi bērnā atmodušies mammas gēni un tad nu viņš meta manā iepirkumu groziņā teju visu ko ieraudzīja. No lielākās daļas gan mēģināju atrunāt...

Ko tad mēs sapirkām? Akrila dziju grafiti meistarošanai uz Praid festivāla laiku. Kokvilnas dziju lai uzdarinātu sirsniņkaķēnus (ļoti populāra kustība pašreiz Zviedrijā, vēlāk uzrakstīšu vairāk). Briesmīgu rozā un baltu akrila dziju ar metālu, no kuras man jāada gultiņa Benjaminam (Benjamiņš ir princesīte darināta no pudeļu birstītēm, (ļoti smieklīgs kukainītis)). Can Can dziju volānšallei. Gaiši zaļu kokvilnu pirms gadiem 2-3 iesāktai kleitiņai. Un melni-pelēki-baltu dziju ar spīdumiem bērnam ziemas kleitiņai. Kā arī visam pa virsu rozā pērlītes. Trakums ar to rozā periodu.

Kā tad ar to rupjmaizi? Kamēr čammājāmies dziju veikalā tikmēr aizejot uz paredzēto vietu pēdējo kukulīti paņēma cilvēks pirms manis, eh tā sapņoju iecirst zobus gardumā.

Avīzē

2011-06-19T00:05:00.004+02:00

Mūsu grafiti projekts ir aprakstīts tiesa gan maza metiena, bet vienalga avīzē!!

Dekupēts

2011-06-15T21:45:00.003+02:00

Sen jau sen gatavojos, bet beidzot iemēģināju roku. Sāku dekupēt mūsu komposta spainīti. Vispirms apkrāsoju pašu spainīti dzeltenu, tad līmēju virsū tauriņus (pirku loksni speciālā dekupāžas papīra Panduro). Zinu pati, nevajag man aizrādīt ka ir diezgan idiotiski līmēt tauriņu uz iekšas spainīša iepriekš nepiemērot vai viņu vispār varēs redzēt. Ja būtu man iespēja to darīt vēlreiz es neizvēlētos dzelteno krāsu apakšā, bet nebūtu tik slinka un aizdotos uz veikalu pēc kādas bēšīgas krāsas. Bet nu lai, šis man bija tāds sava veida kucēns.

Kad jau roka maķenīt piešauta ieraudzīju ka man ir mājās viena balta dokumentu glabāšanas mape. Izmantoju parastas salvetes kuru raksts man tīri labi patīk un mēģināju ko dabūt gatavu. Neesmu vēl ar īstajām, profesionālajām salvetēm līmējusi, bet sagaidu ka tās tik traki neskrunkļotos. Nuja, tuvumā dekupētais dokumentu savācējs varbūt nav bauda acīm, bet pa gabalu tīri tā nekas.

Iepirktās grāmatas piektā daļa

2011-06-14T22:01:00.004+02:00

Vakar iepirkos interneta grāmatu veikalā jaunas grāmatas. Sev kā parasti rokdarbu un arī bērniem ko darboties dažas. Kamēr tās grāmatas tiek man vestas, ātri aprakstīšu dažas tās second hand jaukās smukās kuras februārī masveidā pirku.

Pirmā Adīts un tamborēts bērniem (Stickat och virkat åt barnen), kur var pasmelties idejas bērnu modelīšiem saldo 70-o gadu stilā.

Otra Mans lielais hobijs: adīt un tamborēt (Min stora hobby virka och sticka).

Desertam vēl daži dzijas grafiti

2011-06-13T12:46:00.004+02:00

Šie ir pilsētā noskatīti un neviens nav mans darbs, bet tagad āķis lūpā un plānoju turpināt izdaiļot pilsētu ar adījumiem un tamborējumiem.

Sarkanlauvīte, kaklarota, puķu virtenes un kopīgā adīšana!

2011-06-11T18:14:00.018+02:00

Tā nu mēs šodien ap pusdienlaiku devāmies bombardēt! Ivana uztamborēja meitenei skaistumskaistu kaklarotu:

Artíga un es savukārt uzlika lauvītei sarkano cepurīti,
pārvēršot to par pasaku varoni.
Puķu virtenes arī atrada savu vietu
un vēl pēc kāda laika visa kompānija devāmies uz centru kopīgi adīt.

Tiesa gan adītāju uz trepēm bija mazāk neka mēs bijām gaidījuši, bet tas jau netraucē piedalīties! Ivanas draugs Roberts nākošgad noteikti piedalīsies!! Paldies Ivana, Robert, Joakim, Artíga, Torun un visiem adītājiem un dzijas bombardētājiem!

11. jūnijs: dzijas diena!

2011-06-11T00:16:00.004+02:00

Gribēju ierakstīt jau vakar bet pašā nakts melnumā tikai pabeidzu savu ieplānoto bombardēšanas projektu. Ar Ivanu sadalījām projektus: viņa kā jau feministe pieteicās uz sievietes skulptūru un es kā jau biologs apmeistarošu lauvas skulptūru. Tā nu ceturtdien izgājām izmērīt savus objektus lai šodien vēlāk viņus izpušķotu.
Lieki piebilst, ka darīšu visu lai atspoguļotu rezultātu šeit. Piedevām, kā jau minēju, dienas vidū iesim piedalīties Starptautiskajā publiskās adīšanas dienā, kuru tā pa gabalu no 12.00-16.00 pēc Zviedrijas laika varēsiet aplūkot šajā webkamerā.

Pēdējās bildes vienkārši nevarēju neielikt. Redziet? Mazais bērns mīl dziju jau gandrīz tāpat kā mamma. Nākotne tātad drošās rokās! :D

Šeit viss notiekās

2011-06-08T23:50:00.004+02:00

Tamborēju sagataves dzijas bombardēšanas dienai.
Ņemu no savas kādreizējās cepumu kārbiņas dziju atlikumus un rauju augšā frīstailā ornamentiņus.
Vienu no ornamentiem uzdāvināju bērnam, jo viņam ļoti patika. Bet kā tur bija par to velnu? Atdosi vienu pirkstiņu viņš paņems visu roku? Pēc kāda laika bērns prasīja vai es varu vēl kādu puķīti viņam uzdāvināt? Ok, vari izvēlēties! Nu un tad izvēle krita uz visām dažādajām, kuras izņemot nedaudzas līdzīgas ir teju visas. Tad es noteicu ka var ņemt visas kas ir dažādu krāsu, rezultātā man palika baltās :D :D Ok, bet turpmāk motīviņus slēpšu, citādi man nebūs nekā ar ko apgrafītot ielas.
Bez tam, sestdiena ir ne tikai grafiti diena adītājiem bet arī Vispasaules Publiskās adīšanas diena.

Es, Joakim un Ivana iesim uz Sergels Torg trepēm sēdēt un adīt!!

Starptautiskā dzijas bombardēšanas diena- 11.jūnijs! Piedalieties!

2011-06-05T00:19:00.002+02:00

Visi kas ar dzijām uz tu! Piedalieties, uztaisiet kaut ko mazu jeb lielu un pabombardējiet savu apkārtni!!

http://iybd.blogspot.com/

Aizgājušās ziemas cepurītes un šallīte

2011-05-31T12:44:00.004+02:00

Jāņi tuvojas un tad tieši kā laikā atrādīt aizgājušās ziemas daudz valkāto cepurīti jeb mīļi saukto dredu trubiņu kuras sākumu redzat šeit. Kad savu biju noadījusi bērns uzstāja ka viņam arī vajag TĀDU PAŠU. Nu ja tādu pašu tad tādu pašu, vienīgi aizsēju vienu galu, lai vējš nepūš cauri. Pēc trubiņas sagribēju sev arī tādas krāsas šalli. Šis raksts ar nomestajiem valdziņiem ir vienkārši kā punkts uz i tieši šai dzijai un krāsu pārejām.
Un vēl no palikušā dzijas gabaliņa uztaisīju šādu dekoriņu saulīti!

Lapu apdrukas kursi

2011-05-29T22:54:00.007+02:00

Stokholmā dzīvojošā latviešu tekstil māksliniece Loretta Nīgals, tā pati kura bija viena no izstādes organizētājām, cik saprotu darbojas daudz un dažādās jomās un šad un tad arī vada kursus. Pieteicos pie viņas uz auduma apdrukas kursiem ar lapām. Pirmo reizi ieraugot viņas lapu drukājumus man teju elpa aizrāvās, cik skaisti tie likās! Pamācījos pie viņas mazliet un izrādās, ka ar lapu, krāsu un mazliet izdomas palīdzību to kaut cik varu arī es. Hmm, ceru ka Loretta šito nelasa, jo kauns, ka vēl neesmu sašuvusi neko kopā. Viss ko izkrāsoju tā arī atvilktnē stāv...trakums ar tiem, kuri uz šūšanu uz JŪS.
Pirmajās bildēs ir mani darbi:

Tālāk seko citu kursa dalībnieku sastrādātais:

Iepirktās grāmatas ceturtā daļa

2011-05-27T23:51:00.004+02:00

Dienas dieniņas, kur jūs tā skrienat? Mazais bērns jau iemācījies apvelties un šurpu turpu vairāk jau atpakaliski rāpties, ka šodien pamanījās izkrist no gultas. Zinu ka neviens nekad negrib to piedzīvot, bet domāju reti kuriem vecākiem izdodas izvairīties no tā ka bērns vismaz vienu reizi kaut kur izkrīt vai nokrīt.

Atkal iet ilgs laiks starp ierakstiem bet nu purinos un turpināšu šodien jau mēnešus atpakaļ iesākto tēmu par grāmatām. Parādu dažas (favorīt) bildes no katras.

Grāmatiņa par rūķiem ko var izmantot gatavojot Ziemassvētku dekorācijas: uzskatāmi aprakstīts kā veidot detaļas, dakšiņtamborēti rūķi, pērlīšu rūķi un čiekuru rūķi.

Grāmatiņa par darbošanos no papīra un ne tikai. Papīra krelles, kuras sen jau esmu vēlējusies darināt, dekoriņš, kuru mēs ar lielo bērnu faktiski arī uztaisījām (to loksnīšu bumbiņu), un leļļu māja.

Vīrieša džemperis gatavs!

2011-05-20T13:02:00.003+02:00

Vakarnakt pabeidzu Joakima džemperi un jau šorīt agri norīta viņš aizbrauca ar to uz zaļās partijas kongresu kandidēt uz atbildīgu amatu. Turu īkšķus. Ja ļausiet man būt paškritiskai nu nav tas pīņu raksts varbūt labākais tieši šai dzijai, arī tas, ka Jocke gribēja drīzāk ko vertikālu...bet nu tagad vismaz man apgalvoja ka viņam rezultāts patīk! Kopā izgāja aptuveni 9,1 fice Fabel dzijas, krāsa 151.

Lampa gatava!

2011-05-11T17:33:00.003+02:00

Atrādu lampu!

Āfrikas piedzīvojumu soma

2011-05-06T18:01:00.004+02:00

Āfrikas piedzīvojums ir ģeniāls adījums, kuru dizainējis Horst Schulz. No viņa sedziņas tad ir tapis somas apraksts, kuru var dabūt ravelry. Kauni dzija kā reiz ļoti piemērota šim projektam un tiklīdz kā tādu izpildījumu (Kauni plus Āfrikas piedzīvojums) ieraudzīju, tā iemīlējos. Sāku adīt 2009 gada jūlijā, adīt pabeidzu, pat iemetu veļās mašīnā 2010 gada sākumā un safilcēju bet... tā arī viņa man stāvēja un bēdīgi gaidīja oderīti, pogu un lences piešūšanu. Pirms izstādes izvilku no pabeidzamās un labojamās kaudzes (jā, ir man tāda diezgan nemīļa kaudzīte), piediedzu lenci, piešuvu pogu un aiznesu Lorettai. Bet odere baidos ka vēl gaidīs savu kārtu kādu laiku. Neesmu ne vēl nopirkusi audumu ne mentāli sagatavojusies uz šūšanu. Vispār es būtu laimīga ja man uzrastos kāds alter ego, kuram es varētu adīt, bet kurš man savukārt varētu šūt :D

DROPS Fabel un alpakas oranžīgā jaka

2011-05-02T23:19:00.005+02:00

Mana viena no mīļākajam jakām, kura arī adīta jau pasen. Lietota gan jau daudz. Tik daudz, ka viens pogcaurums, adīts no alpakas, ir izdilis un jāsalabo. Ar jaku saistīti arī pāris interesanti stāsti. Pirmais ir tapšanas vēsture: nu patika man Fabel, patika man šī oranžā krāsa,(dziju jau biju iepirkusi) patika man DROPS Garnstudio šis modelis un gatavojos adīšanai, kad Garnstudio uzmeiloja par iespēju balsot par jaunu kolekciju. Uš kā man šī jaka iepatikās un uzreiz sapratu, ka pagaidīšu kamēr viņi nopublicēs tās aprakstu. Tā kā tieši pirms tam biju noadījusi bērna zaļo jaciņu ātri arī sapratu kas jādara. Piepirku vēl pieskaņoto alpakas dziju klāt un bliezu augšā. Otrs stāsts: Es ar šo jaciņu un mans bērns ar savu zaļo jaciņu bijām aizgājuši uz adīšanas kafejnīcu. Pēc nedēļas iegriezos savā favorīt dziju veikalā (vai teicu jau, ka tāpēc ka tur ir super jauka pārdevēja, kura arī bija lietas kursā par jakas tapšanu) un pārdevēja man sāka stāstīt, ka viņai viena adītāja esot stāstījusi, ka esot redzējusi šo modeli vienam cilvēkam jau mugurā, oranžīgu un vēl piedevām cilvēkam bijis bērns, kurš ar valkājis līdzīgu smuku zaļu jaciņu un tai tak esot jābūt man. Un jā, tas kas visu to teicis, bija nācis uz veikalu pirkt tam modelim dziju, iedvesmojoties no manis. Vai man vēl jāpiebilst, ka mana sirds tai dienā tika ļoti sasildīta?

Rokdarbu piezīmju blociņš

2011-04-30T23:40:00.002+02:00

Jau laiku atpakaļ ieviesu adīšanas, tamborēšanas piezīmju grāmatiņu, kur ierakstu savus projektus, dziju, adatas, aprakstus u.c. kas aktuāls. Tā kā sākumā tas bija ļoti necils un varētu pat teikt nesmuks, nopirku Panduro papīru, kurš apdrukāts kā adījums. Priekšpusei labisks, aizmugurei kreilisks adījuma raksts un variet arī palūrēt iekšpusē ;)

Iepirktās grāmatas trešā daļa

2011-04-29T21:28:00.004+02:00

Jā, vēl joprojām stāstīšu par grāmatām ko iepirku kaut kad februārī. Atkal redzeslokā šoreiz viena: Jaunā rokdarbu grāmata; tamborēt, adīt, šūt, jaukas, krāsainas idejas mājai un ģimenei (Nya handarbets boken, virka, sticka, sy roliga färgsprakande idéer för hemmet och familjen). Šajā grāmata visinteresantākās man likās: krēsla sedziņa, krāsainais bērna kombinezons, tamborēti salvešu gredzentiņi, karstu lietu turētājs, rūķi un trollis (kurš paslēpies apakšējā stūrī), un tamborētas jautrās čībiņas.
Šad un tad tagad ar pašreizējo dzīves pieredzi un sevišķiem domājošiem cilvēkiem apkārt aizdomājos par to kad un kāpēc rozā un zilais tika piedēvēti abu dzimumu bērniem. Šajos 70-o gadu žurnālos to vēl neredzu, laikam tā sērga tika ievazāta vēlāk. Nekādi nesaprotu kas un kāpēc ir izlēmis ka rozā ir meiteņu un zila puiku krāsa un kas ir tik briesmīgs uzvilkt viņas otrādi. Mēs bailēs no tā sabiedrības spiediena un rāmjiem no sākuma savus bērnus zīdaiņu vecumā tērpjam tad pavisam citās krāsās un šausmas, cik daži cilvēki ir sakaitināti, kad neredz uzreiz kas tas ir par dzimumu. It kā tam vispār būtu kāda nozīme. Tiesa par cik nedzīvojam meža vidū, mans piecgadīgais bērns iespaidus no apkārtnes, reklāmām uz stabiem un no grāmatu tēliem vienalga iesūcies sabiedrības stereotipus un grib vilkt tikai svārkus un kleitas un apgalvo ka mīļākā krāsa ir rozā :( Tiem kam arī gribas par to padomāt piespēlēšu šo programmas ierakstu.

Re-dizainēta lampa

2011-04-27T21:07:00.004+02:00

Mums mājās ir ļoti daudz mantu. Lielum lielais vairums ir mantotas no drauga vecmāmiņas un mammas. Viena tāda lieta ir trīsžuburu grīdas lampa. Jāatzīst man jau sen tas netīri baltais audums uz lampas žuburiem tā ne visai, bet kad ieminējos draugam par lampas pārtaisīšanu, sapratu ka labāk kādu laiku pagaidīt, lai tā ideja nosēžas. Jo nereti ir tā, ka tas tak ir viņa vecmāmiņas vai mammas un viņas pašas to ir taisījušas un kā tad es tā ņemšu un pārtaisīšu un ir jau labi tāpatās. ;)
Bet ko lampa? Neko, jaunajā dzīvoklī nekad nav pat redzēta, jo stāv lejā pagraba glabātuvē. Lampu karkasi ar visu padzīvojošo audumu gan bija garderobē un nesen veicot tīrīšanu izņēmās ārā. Pa to laiku iedvesmojoties no ieraksta šajā blogā ideja jau bija radusies. Protams, ka gribēju izmantot savas mīļās varavīksnes krāsas un Kauni dziju. Idejiski būtu jauki, ja vienā lampā varētu dabūt visu varavīksnes skalu, bet acīmredzami ne ar šo konkrēto dziju, kurai krāsu pārejas ir garas. Šādi nu izskatās karkass ar iepriekšējo audumu, pliks karkass un pirmais karkass jau atkal apģērbts! Tagad top nākamie divi.

Salsa jaka

2011-04-26T11:57:00.003+02:00

Atrādīta izstādē, bet ar kaunu jāatzīst ne te (ar kaunu jo sen uzadīta un nobildēta). Ieraudzīju un adīju to no žurnāla Simply Knitting pielikuma 2008 gada kalendāra. No tā paša kalendāra adīju šo zaļo džemperi. Tā kā saskāros ar varen lielām kļūdām zaļā džempera aprakstā, baidījos ka tāpat būs arī ar šo aprakstu, bet nix nix. Bija ļoti labi un saprotami, bez kļūdām aprakstīts un līdz ar to uzadāms projekts. Dzija Salsa no Garnstudio Drops. Krāsa 04, adatas 5,5 mm.

Iepirktās grāmatas otrā daļa

2011-04-23T23:14:00.004+02:00

Turpināšu šoreiz par grāmatām, šoreiz aprakstīšu vienu: Tamborēt un adīt praktiski un smuki- mājai, bērniem, viņam un viņai (Virka och Sticka praktiskt och vackert för hemmet, för barnen, för honom, för henne). Grāmata kurā cita starpā smuks *mobīlītis* maziem bērniem a la piparkūku figūriņas, košs komplektiņs bērnam, pievērsiet uzmanību šim: logu rotājumi puķes, lācīša un putniņa veidolā, lieliska ideja! 70 gadu romantika: īsa kleitiņa jeb tunika, smukam tievam cilvēciņam. Un kā punkts uz i adīts Flinstonu spilvens. Šeit ir man visas iespējas iegrimt atmiņās un atcerēties, kā man patika Flinstonu sērijas, kad viņas bija pieejamas arī mums padomijas aizskaram krītot. Tiesa gan, kad stāstīju bērnam par to un kad mēģināju rādīt no Youtūbiem tad sapratu cik briesmīgi seksistiskas un sudzisiskas tās filmas ir un uzliku turpmākajām skatīšanām veto.

Tauriņu sarafāns

2011-04-16T19:14:00.005+02:00

Tagad tad pienācis laiks apblogot tās lietas, kuras izstādē pabija, bet šajā virtuālajā telpā vēl nav redzētas.
Sākam ar sarafāniņu Artígai. Šis bija tāds *kas ienāks prātā tas būs* adījums. Sarafāna ideja jau bija, sāku ar svārciņu daļu bet nezināju kāda būs augšdaļa. Adot meditēju un domāju, skatījos žurnāliņos, ravelry kamēr doma beigās izkristalizējās. Svārciņu daļa adīta ar nepabeigto rindu metodi. Dzija Fame Trend, adatas 3mm. Augšai piepirku Arwetta lillā dziju un izmantoju šo tauriņu rakstu (ravelry links). Nobeigumā lencītēm diemžēl izvēlējos nepiemērotu dizainu. Nākošreiz zināšu ka nevar mugurpusē tā krustot, vajag kādu paaugstinājumu tur uzadīt vispirms.

Izstāde

2011-04-10T14:35:00.010+02:00

Kas to būtu domājis ka mani darbi kādreiz piedalīsies izstādē!
Tas bija tā: Loretta, tekstila māksliniece uzrakstīja man lai aiznesu viņai savus adījumus ko izstādīt. Lai arī tēma ir redizains un otrreizējā izmantošana un man jau labi sen ir gribējies no veca taisīt jaunu, pārveidot lietas, pārkonstruēt, bet tikai dažas lietas esmu tā darinājusi vai uzfrišinājusi. Pakoju savus adījumus un tamborējumus, lai Lorettai būtu ko izvēlēties. Vakar, sestdien, pēc latviešu skoliņas paņēmu līdzi abus bērnus un draudzeni Ivanu ar māsu un draugu un braucām uz izstādes atklāšanu. Ļoti iedvesmojoši darbi visi izstādītie!
Paskatieties uz šo, bērnu gatavoto leļļu namiņu, gatavotiem no no visādām lietām, ko mūsu mājās sauc par atkritumiem.
Tie kuri ēd zivju līķīšus var saglabāt metāla bundžiņas un uztaisīt varen smuku vilcieniņu. Bildē arī redzami dinozauri no kociņiem un laikam jau papīra bļodas. (Jāsaka, ka biju mazliet izklaidīga izstādē, jo mazais bērns kliedza un dīdījās, kamēr lielais bērns bija varen apvainojies, ka viņa jaciņa ir izstādīta, līdz ar to izpētīju mazāk un neuzmanīgāk nekā gribējās).
Šajā bildē ir lieliski darbi: no kafijas iepakojumiem groziņi, šķīvīši kā arī paklāji un somiņa no video lentām. Jādomā ka tāds paklājiņš nevien labi izskatās, bet arī labi kalpo vietās, kur dabīgais materiāls ar laiku sabojātos (piem. mitrumā). Bildē redzama arī mana adītā jaka.
Te savukārt plauktiņš un bļodiņas no iepakojumiem. Kādam baleta cienītājam ļoti laba iztēle un uztaisījis Gulbju ezera dejotājus. Ļoti jauks adīts putnu būrītis ar visiem putniņiem. Visprofesionālākie darbi protams Lorettas pašas. Skatos tagad uz bildēm un domāju, ka man gribētos tādu košu tamborētu sedziņu gobelēnu mājās pie sienas!

Šajā stūrītī Loretta iekārtojusi citu starpa piecus manus darbus: abas somiņas (tās kuras nav no vecmāmiņas kvadrātiņiem), varavīksnes jaku, varavīksnes krēslu un volānšalli. Un te savukārt manis tamborētā kleita un plecu lakats.
Kopumā jūtos ļoti priecīga, ka man ir tāda iespēja izrādīties, kas ir arī stimuls turpināt rokdarbot un plānot redizainēt.

Stabu drēbītes un cepurītes

2011-04-02T21:37:00.005+02:00

Aizpagājušajā vasarā (eh, kā laiks skrien) Stokholmas kultūras festivālā čakli adītāji bija apģērbuši dažus gaismas ķermeņus. Ja pie rokas ir foto kamera, tad labprāt nobildēju un parādu jums tādas smukas lietas!!

Bērna vasaras svārciņi

2011-03-31T14:27:00.003+02:00

Lielais bērns man pagājušovasar palūdza noadīt svārciņus. Paņēmu iepirkto kokvilnas dziju no Garnstudio DROPS Safran četras krāsas un ķēros pie darba. Adīju uz dullo. Uzmetu aptuveni 100-120 valdziņus un adīju pa apli šad un tad pieaudzējot, mainot krāsas un iestarpinot dažas rindas kreiliski. Uz lejas daļu pieaudzēju paplašinājumus kreiliski. Jostas vietu taisīju tā lai varētu gan ievērt šņorīti, gan gumiju. Jāatzīst ka šņorītes variants nebija diez cik populārs un pēc kāda laika ievēru gumiju. Svārki ir daudz valkāti, gan vasarā gan ziemā, mīļi un joprojām labi izskatās.

Iepirktās grāmatas pirmā daļa

2011-03-29T22:34:00.006+02:00

Ne tik sen solīju pastāstīt par iepirktajām grāmatām. Šoreiz par četrām.

Pirmā, Vienkārši un interesanti mīkstie dzīvnieki (Lätt och roligt mjuka djur), kā noprotat satur dažādus šūtus mīkstos dzīvnieciņus.

Otra Valdorfinspirēta Šuj mazas lelles leļļu skapim un rotaļām (Sy små dockor för dockskåp och lek) pamāca cita starpā kā pavisam vienkārši no mazas drāniņas var uztaisīt mazus leļļukus. Forša bildīte arī kur ir atainota leļļu tautu draudzība!
Trešā grāmatiņa kur tiek adīti mīkstie dzīvnieciņi, raganas, rūķi un lelles (Sticka mjyka djur, häxor, tomtar och dockor). Ar nelielu ieskatu saturā: zemnieku sēta, mīļumiņi un briesmonīši, lupatu lelles un roku lelles, un mājās pie Ziemassvētku veča!
Ceturtā grāmata Viegli adīt mīkstās rotaļlietas (Lätt att sticka mjuka leksaker) arī jau atklāj sevi pēc nosaukuma.
Redzēs vai un kad izmantošu minēto grāmatu idejas!

Saņemtas rokām darinātas dāvanas

2011-03-28T15:27:00.003+02:00

Ceru ka nesamelošos un uzdrošināšos apgalvot ka izņemot manu krustmāti un senākos laikos vecomāti, drauga mammu un vecmāmiņu neviens cits man vai maniem ģimenes locekļiem nav neko adītu vai tamborētu dāvinājis. Līdz ar to ir ļoti liels prieks saņemot tādu pašdarinātu dāvanu no draugiem. Ivana, mūsu tagad jau laba draudzene, ciemos nākot uzdāvināja mazajam bērnam paštamborētu sedziņu un lielajam bērnam pašadītu cepurīti. Abas varen smukas! Skatos un priecājos, jo zinu kāda vērtība, domu un roku spēks ir tādos ar mērķi radītos roku darinājumos. Un ar Ivanu, iepazināmies caur ravelry!!

Bērnu ballīte

2011-03-27T20:30:00.006+02:00

Un tā, divas nedēļas pēc aktuālā notikuma bērnam tika uzrīkota ballīte, kurā tika ieaicināti bērnudārza grupiņas bērni un brālēns.

Gatavojoties palasījos ko latviešu blogotāji par bērnu ballītēm raksta, un laikam jau Laine teica tos viedos vārdus, ka pats galvenais ir plānošana. Šoreiz tiešām plānoju jau teju vairākus mēnešus, bet mēģināju nepārcensties. Jāsaka ka paši ar ballītes norisi esam ļoti apmierināti, vienīgi teju vai viss bija iepirkts un pagatavots par daudz. Mācība nākamajām reizēm!

Pie plānošanas piederējās ielūgumu rakstīšana, kurā bērns aktīvi piedalījās līmējot sirsniņas un bērna vārda burtiņu sagatavošana dekorēšanai.

Aizlienējām telpas no vietējās īrnieku apvienības, kurā esam biedri. Zviedrijā man patīk, ka jau ielūgumā tiek norādīts laiks cik ilgi ballīte notiks un parasti tam ir atvēlētas 2 stundas. Nekad gan nav tā ka tajā laikā cilvēki arī reāli iekļaujas, bet nu pēc 3 stundām ballīte noteikti ir beigusies.

Arī viss pārējais ir vienkāršs. Vispirms bērni paspēlējas, vecāki papļāpā tad jubilāra ģimene sagatavojusi kādu nelielu cienastiņu, mēs piedāvājām HotDogus ar veģetārajām desiņām un Tabbouleh. Tad visi nepacietīgie atkal paspēlējas. Tiek iededzinātas svecītes tortē un dziedāta dziesmiņa jubilāram. Torte un vēl kāds saldums ar kafiju vai tēju tiek apēsti. Atkal kustēšanās un beigās zivju dīķis, jeb saldumu tūtu makšķerēšana.

Visumā pasākums izdevās lielisks un vakarā tāda jauka apmierinātības sajūta! Jāatzīst ka vecums tomēr dara savu un šodien no rīta abi jubilāra vecāki knapi knapi varēja piecelties un tad jau krietni uz pusdienlaika pusi :D :D

Arī man tikusi blogu balva!!

2011-03-18T14:57:00.009+01:00

Mīļš paldies Ingai un Kikki kuras man nodeva šo jauko virtuālo sveicienu! Jāsaka ka pirmo atzinību saņēmu no Ingas un plānojot kam došu tālāk domāju par Kikki. Bet Kikki pasteidzās pati! Tad nu domāju vai sūtīt atpakaļ vai dot tomēr 5 citiem blogotājiem. Laikam jau turpināšu mīļotā bloga spama piramīdu un sūtīšu sveicienus:

Diānai

Ramonai

Lindai

Lailai

Baibai

Noteikumi:
1. Saņemot balviņu - pateikties par to! ;)
2. Savā blogā ielikt saiti uz blogu, no kura saņēmāt balviņu.
3. Savā bogā ielikt balvu!
4. Izvēlēties piecus rokdarbu blogus, kuriem tālāk nodosiet šo balvu.
5. Pievienot saites uz šiem blogiem.
6. Izvēlētajiem pieciem balvas ieguvējiem ar komentāriem nodot ziņu par balvas piešķiršanu.

Svētki un pogas

2011-03-12T14:07:00.004+01:00

Šodien paiet apaļi 5 gadi manam vecākajam bērnam! Pagaidām paši mājās svinam ar kūku, bērnu ballīte būs pēc pāris nedēļām.

Vakar savukārt ieklīdu vienā ģeogrāfiski sev vistuvākajā Second Hand, kurš tātad neatrodas pašā centrā kur parasti mēdzu iepirkties un pārnesu mājās cita starpā dažas inčīgas podziņas!

Iepirkšanās drudzis jeb rokdarbu grāmatas, žurnāli un krūts barošanas krekliņi

2011-03-04T19:40:00.009+01:00

Jā, tieši ar to, ko nosaukumā lasāt esmu pēdējā laikā daudz nodarbojusies. Jo tradera.se vairāksolīšanas lapā (zviedru analogs ebay) pēdējā mēneša laikā esmu iepirkusi visu man pašreiz vajadzīgo :D

Par krekliņiem nerunāšu toties pamazām varu atrādīt kādus dārgumus grāmatu un žurnālu veidā esmu ievilkusi aliņā. Šodien sākšu ar pāris žurnāliem, abi no 70-ajiem.

Pirmais Sticka & Virka jeb Adīt un tamborēt.
Tajā cita starpā krāsains un košs bērna džemperītis, puķains un zvērains adīts komplekts jau uz lielāka bērna un rupja adījuma krāsaina jaka ar kapuci (mani absolūtie favorīti šeit).

Otrs žurnāls iespaidīgs jau ar vāka noformējumu. Tālāk redzam gan mārīšu zeķītes, gan riktīgi kičīgu vesti ar alfabētu (hmm, domāju gan ka tas ir kičīgi, bet sev tādu gan neadīšu), gultas pārvalks, auduma lellītes un jippie, pirkstiņlellītes, kuras ir apmēram tik pat šausmīgas kā manējās adītās :D

Citu dienu atrādīšu dažas grāmatas.

Balonzaķīts

2011-03-03T22:02:00.002+01:00

Šis dzīvnieciņš gan nav ne mana ideja, ne izpildījums. Bet likās varen interesants lai vienalga šeit izrādītu. Viss sākās ar to, ka mana vecākā bērna bērnudārzā viens cits bērns svinēja jubileju. Visi dabūja pa balonam uz māju, bet jau bērnudārzā saplīsa ’mūsējais’, dabūjām otru, kurs godam izturēja līdz mājai, bet ne līdz dzīvoklim. Bēdas bija tikmēr kamēr veikalā nopirkām paku ar citiem. Vakarā pūtām un pūtām. Artíga spēlējās spēlējās, kamēr skatos ir jau galva, ausis un zīmē sejiņu, lai es uzpūšot arī rociņas un kājiņas un ķermenīti arī protams. Kā nu ne?! Vislielākais prieks man kā vecākam, ka bērns pats domāja, eksperimentēja un lika balonus kopā. Kā viņa to darīja? Ar līmlenti jeb latviski runājot skoču!

P.S. Ievērojiet, ka zaķītim ir arī nabiņa!

Nekas adīts jau vairāk kā mēnesi :( un sen darīti sudrabiņi

2011-03-02T10:28:00.004+01:00

Jā, uznācis tāds neaktīvais periods. Krietni maz laika paliek pāri citam lietām ja ir viens mazs bēbītis. Dienas laikā jāpaspēj daudz kas: izmazgāt autiņi (jā, spītējam vides piesārņošanai un naudas izgāšanai atkritumos un lietojam auduma autiņus), mazgāt trauki, pakramēt māju, gatavot ēst, vai nu aizvest vai aizbraukt pakaļ lielajam bērnam, dot tam savu devu uzmanības utt. Pārējā laikā barot mazo bērnu piestrādājot vai nu par barotāju vai knupīti, nēsāt viņu apkārt iepazīstinot ar pasauli, runājoties, tad kad nekas nepalīdz ielikt ausu aizbāžņus un netraumēt ausis dēļ varen augstajām skaņu frekvencēm ko tāds maz var izdot. :D Un tajos īsajos brīžos kad īsti nav ko darīt, kaut kā negribas meklēt adatas, lai gan iesāktu un iecerētu projektu ir gana daudz. Toties ir diezgan daudz iespējas tagad beidzot palasīt grāmatas, kamēr guļu mazajam blakus.

Tagad kamēr dažas minūtes laika, varu izrādīt savus pirmos darbus sudrabkalšanā. Reiz gāju uz sudrabkalšanas kursiem un tur šie paši pirmie darbiņi tapa. Vēl man ir viens lielāks taurentiņš uzdarināts kā kulons, bet tas ir kaut kā izpalicis no fotografēšanas, atcerēšos un nobildēšu to arī pie izdevības. Pēc viena semestra pārtraucu iet uz kursiem, jo tomēr šķita ļoti dārgs tas prieks, lai gan gandarījums bija neizmērojams! Stipri iespējams ka kādreiz atkal to lietu atsākšu!

Top aizkariņi...

2011-02-25T11:03:00.006+01:00

Uzgāju reiz interneta plašumos angļu mājas lapu a la etsy.com, a la meistardarbs.lv: folksy.com Tur savukārt uzgāju super priekšmetu: varavīksnes krāsas sirsniņaizkarus. Nu redziet, ideja un izpildījums man liekas brīnišķīgi, bet cena par vienu virteni gan tik draudzīga neliekas. Nu un tad es nodomāju ka mēs taču paši varam tādus uztaisīt. Sevišķi jau tāpēc ka mana lielā bērna istabiņā patreiz nav nekādu aizkaru (neesmu pa visu šo laiku jaunajā dzīvoklī atradusi tādus kas man patiktos). Tā kā man bija mājās sintētiskā filca loksnes, iepirktas Panduro, konsultējos ar bērnu par krāsām un formām. Bērns negribēja viss tikai varavīksnes krāsas, bet visas krāsas un bērns negribēja sirsniņas vien, bet arī zvaigznītes, mēnestiņus un aplīšus. Sagriezām sirsniņas, tagad lēnītēm griežu vēl zvaigznītes un tad pienāks mēnestiņu un aplīšu kārta. Tad savērsim un pieliksim pie loga!!
Tad parādīsim jums!!

T- krekli par adīšanas tēmu :D

2011-02-22T12:44:00.003+01:00

šodien skatījos Anticraft mājas lapā un aizlinkojos līdz varen interesantam online veikalam, kurā cita starpā var nopirkt gan T-kreklus gan krūzītes, nozīmītes un tašiņas par adīšanas tēmu un gan jau arī par daudz ko citu.

Manam mazajam bērnam piestāvētu šie body:

mommy wasn't knitting baby shirts from Zazzle.com

knit for me baby shirts from Zazzle.com

Man pašai labi patīk šie:

You're Going to Die Anyway... Shirts from Zazzle.com

Knitting Aerobics T-shirt from Zazzle.com

I Knit So I Don't Kill People Shirts from Zazzle.com

Vēl viens dzijas grafiti, redzēts Stokholmas ielās

2011-02-17T12:38:00.010+01:00

Un te adrese uz vienu no vairākiem adīšanas grafiti blogiem: http://yarnbombing.com/ ar linkiem uz vēl vairāk blogiem. Ir ko redzēt!!!

Nedēļu vecs notikums

2011-02-09T21:03:00.001+01:00

Šeit nu ir! Mana otra atvasīte! Pieteicās dzīvot ārpus mana ķermeņa 2. februāra vakarā. Tagad man ir vēl viens cilvēciņš ko apadīt, aptamborēt, mīlēt un no kā daudz ko mācīties.

Rotu komplektiņš draudzenei

2011-02-01T09:13:00.005+01:00

Kad mani studējošie kolēģi, jeb koleģiālie līdzstudenti :D atklāja manu blogu, tad palūdza man pagatavot dāvanu vienai citai studentei sakarā ar kādu nozīmīgu dienu. Ņēmu savu mīļo stieplīti, pērlītes un radīju ko bezgala vienkāršu, jo vienkāršībā, kā sacījis kāds gudrais, slēpjas skaistums.

Stieplīte vēl joprojām tā, ar kuru visvieglāk strādāt, proti 0,33 mm.

Bērnudārza tašiņa

2011-01-28T14:53:00.004+01:00

Gan jau katrā bērnudārzā ir tā ka bērnam vajag paņemt līdzi maiņas drēbes neparedzētiem gadījumiem. Gan jau arī ir tā, ka personālam patīk ja viņi zin un ātri atrod kam kas pieder. Tāpēc mūsu bērnudārzā tika izdoti maisiņi, kuri kā nekā bija jāmarķē.
Vienā pusē uztamborēju un uzšuvu burtiņus ar bērna vārdu varavīksnes krāsās. Krāsas kuras man ļoti mīļas un kuras, kā jau rakstīju labi pas ar bērnudārza tēmu iegūstot HBT sertifikāciju.

Otras puses dekorēšanu uzticēju bērnam pašam. Jā un cik saprotu tur, ar tekstila zīmulīšiem ir uzzīmēta visa mūsu ģimene :D