sestdiena, 2007. gada 29. decembris

šaha frīka džemperis



Man kā noprotiet patīk nodarboties ar rokdarbiem, bet manam draugam lielā aizraušanās ir šahs. Reiz sākām mētāt idejas kā šis divas aizraušanās mēs varētu apvienot. Protams, protams, man bija jāiemācās šahs un draugam bija jāiemācās adīt. Es māku, varu varbūt ne vienu vien iesācēju uzvarēt. Arī mans draugs māk adīt. Uzadīja bērniņam bikses.
Bet vēl interesantāka ideja likās uzadīt praktisku džemperi, kuru varētu izmantot kā šaha galdiņu. Tad nu vasarā pāris nedēļas pirms Zviedrijas šaha čempionāta, kurā mans draugs piedalījās metāmies šo ideju īstenot. Gājām uz dziju veikalu un iepirkām dziju no
Schachenmayr nomotta Catania 100% kokvilna, krāsa 0162 un 0130. Vēl izmantoju melnu kokvilnas dziju,kas man mājās jau bija.Uzadīju ātri, jo bija interesanti, ilgāko laiku (vēl dažus mēnešus) paņēma burtiņu un cipariņu uzšūšana šaha nomenkulatūrai.
Tagad mans draugs teju katrā šaha kluba spēlē vai turnīrā valkā šo džemperi. Neba ka nu tas palīdzētu uzvarēt... vienkārši norāda uz šaha trakumu ;o)

Pirkstaini cimdi



Tagad, aukstākai sezonai sākoties jāsāk domāt par siltākiem cimdiem. Mans draugs ikdienas gaitās, spītējot laika apstākļiem visur pārvietojas ar riteni, tāpēc jo sevišķi svarīgi, lai būtu silti rokām. Šeit doma bija vispirms uzadīt siltus pirkstainus cimdus un pēc tam dūraiņus, kurus pavisam aukstā laikā varētu uzvilkt vēl pa virsu. Dūraiņus es tagad adu, bet pirkstaiņi jau gatavi. Dzija Lanett Superwash krāsa 9367 un tā ir 100% merino vilna.

sestdiena, 2007. gada 22. decembris

dakšiņtamborēti svārki




Te nu beidzot ir gatavi valkāšanai svārki, ko sāku darināt vasaras sākumā. Kaut kā vai nu no draugiem.lv rokdarbu domubiedru grupas mudināta, vai arī citādi ietekmēdamās meklēju, skatījos dažādas lapas internetā ar dakšiņtamborējumiem un ieraudzīju šādu svārku aprakstu vienā mājas lapā un nolēmu pati sev pagatavot līdzīgus. Dzija Drops Salsa 50% kokvilna, 50% poliamīds no Garnstudio, krāsa 05.
Viena ķibele gan man sanāca, ko jau pieredzējuši adītāji un tamborētāji zin, proti, man vajadzēja jostasvietā piešūt auduma lentu vai vismaz gumiju, jo lai arī darināju pogas vairāk uz iekšu, jostas vieta stiepās, stiepās un vakara gaitā svārkus gandrīz vai pazaudēju. Bet labi, ka to vēl var paspēt izdarīt.
Plecu lakatu jau esmu izrādījusi iepriekš. Šoreiz jauna ir arī kaklarota, kuru gatavoju speciāli pieskaņotu štātēm.

trešdiena, 2007. gada 19. decembris

pērlīšu kaklarota


Nolēmu izveidot vēl vienu pērlīšu kaklarotu, tādu kas piestāvētu zaļajai šallei. Pērlītes un diegs pirktas Panduro un tradera.com

dzelteni-oranži-sarkanā un sarkani-oranži-dzeltenā volānšalle


Nu jau esmu visu iepirkto lentīšdziju izadījusi. Šādi izskatās divas pēdējās šalles. Viena man, vienu dāvināšu. Abas veidotas no vienas dzijas, tikai krāsa veidojas pateicoties tam ar kuru maliņu ada.

koka krellītes

Nopirku reiz koka pērlītes Panduro veikalā, turpat arī vaskotu linu diegu un uztaisīju šīs krellītes:

sestdiena, 2007. gada 15. decembris

sarkani-oranži-dzeltenā volānšalle


Pabeidzu šodien volānšalli, ko adīju sev. Un pie reizes vienu mazāku bērnam, kuram jau ar gribas uzpucēties.... ;o)

ceturtdiena, 2007. gada 13. decembris

plecu lakats


Pārmaiņas pēc uzdarināju sev. Nākamnedēļ esam uzaicināti uz drauga disertācijas vakariņām. Plānoju vilkt paštaisītus svārkus, darinātus tamborējamās dakšas tehnikā (vēl nav īsti sašūti kopā, bet vēlāk parādīšu šeit). Tad nu domāju ko pie svārkiem pievilkt. Gribēju kādu plecu lakatu. Nopirku mohēras dziju un tur ieadīju iekšā svārku dzijas rindiņas.

vēl viena šalle


Atkal jau draudzenei. Rets ciemiņš ko gaidām jau rīt no Vācijas. Gribējās kaut ko jauku dāvināt. Un arī šai šallei pēdējais lielais iepirkums lieti noderēja. Adīju ar 15mm adatām.

volānšalle zilajos toņos



Nupat pabeidzu adīt šalli ko dāvināt draudzenei dzimšanas dienā. No dzijas, ko nopirku lielajā šūšanas gadatirgū. Tur bija pārdevējs kurš stāvēja un adīja no tās dzijas un es iekritu. Lai arī musturs.lv ir kaudze ar šādām šallēm, pirms nebiju redzējusi kamoliņus un izpildījumu, nebiju iedomājusies darināt ko tādu pati. Dzija Linie 194 Solo vienai šalle aiziet 2 ficītes pa 50 g.

auskari adīšanas frīkam


Paskat kādus auskariņus atradu tradera.com, nu tieši kā man!!

trešdiena, 2007. gada 5. decembris

biksiņas bērnam


Es jau kādu gadu atpakaļ uzadīju bikses savam bērnam. Vienīgi atlika piešūt pogas. Biju nopirkusi līdzīgas, krāsainas, bet tās bija samērā mazas, tāpēc tās neizmantoju. Šūšanas gadatirgū ieraudzīju šīs koka. Iepatikās un nopirku biksēm. Pogu piešūšana gāja ātri, knapi 5 minūtes, bet gatavojos tam gadu. Jāsaka ka es būtu laimīga atrast kādu cilvēku kurš šūtu manus adījumus vai tamborējumus kopā un noformētu un savilktu visus diegu galus iekšā. Es varu adīt un adīt, bet pārējais man aizņem daudz ilgāku laiku nekā adīšana.
Labi, ka šīs bikses vēl bērniņam der!!!!!

otrdiena, 2007. gada 4. decembris

vestīte bērnam


Manam bērnam ir brālēns kuram tikko apritēja gadiņš. Par godu dzimšanas dienai un tuvojošamies Ziemassvētkiem, uzadīju viņam vestīti. Rakstu daļēji noskatīju no vestītes, kuru mana drauga mamma bija adījusi manam draugam, kad tas bija maziņš. Adīju ar alpakas dziju un 3 nr. adatām. Ļoti patīk man šī dzija, vienīgi tā apdomājot nezinu cik praktiska tā ir vestei, kas adīta gadu vecam bērnam, jo viņa jāmazgā ar rokām zemā temperatūrā. Bet nu tās kā sacīt, vairs nebūs manas problēmas ;o)

pirmdiena, 2007. gada 3. decembris

cimdiņi bez pirkstiņiem


vai nu kā lai viņus pareizi nosauc. Apģērba gabals, kurš manās acīs vienmēr ir licies bezjēdzīgs, jo lai vai nu kas, bet roku pirksti jau vienmēr pirmie un visvairāk salst. Tagad tomēr uzadīju vienu pāri, pateicoties draudzenei, kura gribēja tādus , bet pati adīt neprot (toties ir spečuks uz krustdūrieniem).

aizkariņi plauktiem

Kad biju gadatirgū nopirku *kitu* aizkaru taisīšanai, domāju piesegt plauktus, pie reizes izgreznot istabu. Es tagad stipri esmu kritusi uz oranži-dzelteniem toņiem. Šeit ir rezultāts:

sestdiena, 2007. gada 24. novembris

Zilonītis gatavs!!!


Tikai pagājušo svētdien biju veikalā nopirkt pudeļu birstītes un tikai vakar dabūju zilonīti pavisam gatavu. Šur tur kaut kas par daudz, šur tur pietrūkst, bet nebūsim pārāk kritiski.
Nākamais rotaļlietu projekts: zebra (jeb čūska ;o)) !!!

otrdiena, 2007. gada 13. novembris

plecu lakats

Pagājušo ziemu pavadījām patālu no mājām, no draugiem un visa ierastā. Nekas cits neatlika kā pasākt kādu projektu. Noskatīju šo plecu lakatu garnstudio.com mājas lapā, iepirku dziju Rosita Veslon 100% akrils. krāsas 51, 9, 29 un tamborēju tik nost. Vispirms katru kvadrātiņu pa kvadrātiņam, pēc tam liku tos kopā. Šeit kaut kur tomēr biju pārrēķinājusies, jo kad šalle ir gatava, tad izskatās, ka man tā ir diezgan par lielu (velkas pa zemi). Jāņem būs viena rinda un jāārda nost. Ušššš, bet šitās ārdīšanas un pārtaisīšanas un labošanas man galīgi nepatīk...

svētdiena, 2007. gada 4. novembris

crazy crazy crazy crazy crazy crazy

Vakar, 3. novembrī apmeklēju gadatirgu Stokholmā, kurš saucās *Šūšanas festivāls*. Tur gan varēja apskatīt un iegādāties lietas ne tikai šūšanai, bet arī daudziem citiem hobijiem. Ielāpotāji bija plaši pārstāvēti, šujmašīnu ražotāji, krustiņu šuvēji, mezglotāji, makramē taisītāji, pērļotāji un tie, kurus saukšu par grāmatu skrāpētājiem (scrapbokning). Diemžēl diemžēl arī daudzi dziju pārdevēji... ;o)
No sākuma gāju gar visiem stendiem, ievērtēju kas man patīk, ko es gribu, kas ir interesants, bet kas galīgi garām. Tam vien jau aizgāja 2 stundas. Tad gāju izņemt naudu no bankomāta un gāju otru apli, šoreiz ar nolūku pirkt. Lieki teikt, ka beigās sanāca vairāk nekā pirmoreizi tikai apskatot. Citi pārdevēji uzadījuši ko smuku no smukas dzijas un
man uzreiz ar tādu gribas... Kad jau bija maisu maisi un šķita, ka ātri jāmūk ārā, kamēr nav par vēlu. Likās nu kā tad neaiziešu pie tā vīra, kurš ar savu sievu paši krāso un tirgo ekoloģisku kokvilnu un vilnu. Neatbalstīt tādu biznesu vienkārši grēka darbs. Pēc visiem pirkumiem bija bail nākt mājās. Mums jau tā mazs dzīvoklītis un vairākas atvilknes kumodēs ir pilnas tikai ar dziju.
Šeit tad nu varat apskatīt manu vakardienas bilanci:

Un lūdzu lūdzu,nākamreiz kad redzēsiet mani ejam dziju veikala virzienā, turiet mani ciet un neļaujiet man tur iet iekšā ;o)

piektdiena, 2007. gada 2. novembris

cimdiņi bērnam

Kamēr cilvēks ir mazs, viņš aug kā sēne. Tā arī bērniņš izauga no iepriekšējiem cimdiem. Un tagad, kad ziemas tuvums jūtams ar vien vairāk un vairāk, jo siltāks nepaliek, tieši otrādi, steidzu adīt jaunus siltus cimdiņus. Dzija ir no Drops (Garnstudio) Alpaca (100% alpakas vilna). Krāsu nr. 7238 un 7300. Lai ar pirmajā brīdī sķiet ka dzija ir raupja un asa, tomēr tas iespaids pāriet līdzko sāk adīt, izrādās ka tā ir ļoti mīksta un patīkama. Dzijas ficītē vēl daudz palika, un gan jau ar laiku redzēsiet vēl kādu manis darītu izstrādājumu no šīs pašas dzijas.

ceturtdiena, 2007. gada 1. novembris

kur es glabāju tamboradatas?

Iepriekšējie maciņi un cilindriņi adatu glabāšanai ir labi gana, ja vien adatas ir labi iepakotas un neduras ārā. Labu laiku glabāju arī tamboradatas sarkani-melnajā futrālī. Bet tur sāka palikt spiedīgi ar vietu, bez tam tieši tamboradatas bija tās, kas bija visvairāk pa vienai un līdz ar to dūrās ārā. Tāpēc ar laiku gribēju uztaisīt ko citu.
Esot hobiju veikalā Panduro, iepirku šo oranžo filca gabalu un dzeltenās filca puķītes. Tad ar DMC
nr. 3 pērļudziju dzeltenā krāsā apšuvu un sašuvu maciņu kopā. Uzdekorēju vēl arī puķītes un tagad man ir smuks tamboradatu glabājamais.

ceturtdiena, 2007. gada 25. oktobris

vieta apaļadāmajām un zeķu adatām

Tad, kad garās adatas bija atradušas savu vietu, kārta nāca izdomāt ko pārējām. Atkal noskatījos no manas studiju laiku draudzenes dāvātā maciņa un uzadīju šādu. Ņēmu sarkanu un melnu kokvilnas diegu Härvan 8/4. Pēc tam piešuvu rāvējslēdzēju.

vieta garajām adāmadatām

Tad, kad senos laikos vēl gāju skolā, vēl bija padomju laiki, vēl tik ļoti nebiju aizrāvusies ar visādām dzijām, adīšanu vai tamborēšanu, mums mājās bija dažas alumīnija adatas džemperiem un vismaz 5 viena izmēra zeķu adatas, kā arī viena tamboradata smalkiem diegiem un viena palielāka tamborēt rupjāku dziju. Bet laiks gāja, lietas mainījās un pēkšņi sapratu, ka gribu tomēr, lai tas adatu izmērs kas katrai dzijai norādīts uz etiķetes ir man mājās. Sāku iepirkt. Sapirku vai katru pieejamo numuru. Bet tā jau ir kā tai sakāmvārdā: kur ir tur rodās. Nomira mana drauga mamma un atstāja mantojumā veselu kaudzi. Tad vēl mana drauga brāļa sievas vecmāmiņa atdeva savas adatas man, jo vairs neredz labi un nespēj adīt. Tā es arī reiz varēju nolasīt teju vai pilnu komplektu un uzdāvināt vēl vienai kaislīgai adītājai Mary (sk. bebīša adīto pončo). Bet tā kā man vienalga vēl ir gana adatu, tad radās problēma viņas savākt. Gribējās vienvietus, gribējās lai ir vairāk vai mazāk orģināli un smuki, kā arī praktiski. Atcerējos studiju laikā man draudzene taisīja šādus līdzīgus penāļus un apdāvināja mūs. Arī mazu kosmētiku tur varēja ielikt.
Tad nu sameklēju pāri palikušu dziju no drauga mammas mantojuma un uztaisīju šo adatuturi.

Apakšai, lai adatas nedurtos ārā izgriezu kartona gabaliņu, ko aptamborēju no abām pusēm un piešuvu






Bet neba nu tagad visas adatas varēja ievietot šeit. Nē, tam nolūkam biju spiesta taisīt vēl vienu rokdarbu: tagad gan adatas pašas ir kartona kārbā, tādā kur liek plakātus vai citus papīrus.
Toties apkārt aptamborēju atkal no dziju pārpalikumiem.


trešdiena, 2007. gada 24. oktobris

ģimenes projekts: cimdi


Nuja, iemīlējos šajā dzijā līdzko ieraudzīju noadītu paraudziņu dziju veikalā (vai teicu, ka mani dziju veikalā nedrīkst iekšā laist? Acis tik zib uz visām pusēm un maciņš tukšojas) (reiz, kad būs pietiekami drosmes parādīšu cik man dzijas mājās). Nav jau varbūt nekas īpašs, bet tad kad ada ir tik interesanti skatīties, kā tas rakstiņš veidojas. Tad nu sākumā uzadīju sev cimdus, jo iepriekšējie sāka izdilt. Tad adīju cimdus draugam, jo viņš mēdz zaudēt un iepriekšējos kā reizi bija atstājis vienā skolā un kad pēc pusgada brauca tiem pakaļ, tie bija iepriekšējā nedēļā lielajā tīrīšanā izmesti. Un tad, kad gan mana bērna mamma gan tēvs bija tikuši pie tādiem smukiem cimdien, likās, kā tad atstāt bērniņu bešā? Tā tapa arī mazie dūrainīši. Tagad gan bērns jau principā ir izaudzis no tiem, ar steigu jāada jauni.
Pēc visas šitās slavēšanas Fabel dzijai no Garnstudio jāpiezīmē, ka tomēr tomēr.... dzija nav tik silta cik gribētos, laikam jau tāpēc ka 75% ir vilna, bet pārējā sintētika (poliamīds). Virs 10 plusgrādiem braucot ar riteni vēl neko, bet kad nāk zemāk, tad sāk palikt auksti rokām (man, kurai rokas un kājas ir salīgas).

otrdiena, 2007. gada 23. oktobris

baltie darbi







Šis mākslas darbs man glabājās atvilknē jau no skolas laikiem. Tad kad mums beidzot skolā parādījās skolotāja, kura nemācīja no grāmatas, bet ļāva pašiem izvēlēties pēc gaumes, gribas un ambīcijām ko veidot darbmācības stundās, es izvelējos izšūt šo sedziņu. Rakstu atradu žurnāla Padomju Latvijas Sieviete pielikumā. Gods un slava manai mammai,kura šos pielikumus gadu gaitā ir krājusi. Vēl tagad bieži šķirstu tiem cauri un meklēju jaunas idejas vai vienkārši papriecēju acis.

Īsti labi vairs neatceros cik ilgi un grūti vai viegli gāja šujot, bet zinu ka pabeidzot gandarījums bija liels. Tas ir liels arī vēl tagad, lai arī sedziņa vēl nav kalpojusi nekādiem praktiskiem mērķiem. Laikam pārāk žēl ir nosmērēt.

ceturtdiena, 2007. gada 18. oktobris

šalle

Reiz ievērtējot pievedumu mēneša sākumā avīžu kioskā pievērsu uzmanību žurnālam Simply Knitting, jo tam nāca klāt bonusā plastmasas priekšmets, ar kura palīdzību žurnāls solīja darītājam labu labās šalles a la Boa. Uzķēros uz āķa un nopirku. Lieki teikt, ka jau tajā pašā dienā izmēģināju un esmu ļoti apmierināta ar rezultātu. Savai šallei izmantoju šīs dzijas: Järbo garn Tindra 100% poliesteris, krāsa 210, Idéna Happy, 100% poliesteris krāsa 800 un Järbo garn Big Verona 100% akrils, krāsa 021.
Arī dažas manas draudzenes ir ieguvušas šalles šajā tehnikā gatavotas. Kādu citu reizi ievietošu bildi ar vienu no tām.
Un par cepuri arī pastāstīšu citreiz.....

tamborēts pončo bebim


Kad mūsu draugi gaidīja bērniņu nolēmu darināt dāvaniņā pončo. Pārmaiņas pēc nolēmu tamborēt, arī raksts ļoti viegls, pēcāk nav jāšuj kopā un tā tapa šis apģērbs! Dzija Pinguin Sedificada no Paramount Fios 70% akrils un 30 % vilna, tāpēc jādomā, ka silts. Ceru ka mazajam valkātājam patīk.


Adīts pončo bebim

Šis ir mans pirmais pusadītais pončo. Proti, es tam darināju tikai vienu pusi. Bijām ciemos pie draugiem un Mary, mūsu draudzene teica, ka grib uzadīt mūsu topošajam bērniņam pončo. Bet tieši tad viņa darbojās ap citu projektu un es prasīju lai pamāca man kā pončo adāms. Tad nu dabūju piegriezni un sāku kaut ko meistarot. Kad viena puse bija noadīta devos ekskursijā, kamēr Mary pabeidza, sašuva un salika bārkstis. Puķi pietamborēju vēlāk. Jauks apģērba gabals! Derēja bērniņam tikko kā dzimušam, kā arī jau izaugušam 1,5 gadniekam un izskatās ka derēs vēl kādu laiku.

trešdiena, 2007. gada 17. oktobris

apģērbts krēsliņš



No mana drauga bērnības laikiem ir saglabāts mazs šūpuļkrēsls. Tagad, kad mūsu bērns var sākt to izmantot nolēmu, ka jāuzada kāds mīksts paliknis, lai nespiež dibenā kā sacīt. Dziju pirku caur interneta vairāksolīšanas mājas lapas un katra fice bija citā krāsā. Tāpēc arī krēsliņa pārvalks ir divkrāsains. Dzija Wendy Party!, krāsa 554 un 556.
Starp citu, arī lācītis ir saglabājies no drauga bērnības laikiem ;)

vēl zeķes


Zeķes, kuras uzadīju drauga vecmāmiņai. Īpašai vecmāmiņai īpašas zeķes! Viņa ļoti slavēja ;o)
Dzija no Marks&Kattens Superwash Safir, 100% vilna. Gaiši lillā krāsas nr. 1506, bet tumši lillā 1505. Izvēlējos šīs krāsas, jo vecmāmiņai ļoti patika violetie toņi.
Zināju ka gribu rakstainas, tad nu domāju pati kādus rakstiņus.

otrdiena, 2007. gada 16. oktobris

Grāmata: Farley Mowat, Kvinna i dimmornas land (org.: Woman in the Mists)



Interesants, aizraujošs, briesmīgs stāsts par cilvēku, kurš augstu turēja kalnu gorillu tiesības uz izdzīvošanu un pastāvēšanu savā dabiskajā vidē- Dian Fossey. Ar zobiem un nagiem ,spītējot slimībām, un intrigām Dian aizstāvēja sevis izveidoto zinātnisko nometni Ruandas teritorijā līdz pat nāvei. Grāmata iedvesmoja mani meklēt un lasīt Dian sarakstīto grāmatu Gorillas in the mist, kā arī iepirātot pēc tās grāmatas uzņemto filmu. Kā parasti, lasot par tādiem stipriem cilvēkiem rodas dziļa cieņa par viņu darīto, bet arī stipra bezcerība lasot, domājot un zinot, ka viņas darbs lielā mērā ir cīņa ar vējdzirnavām. Cilvēka dabā acīmredzot nav saudzēt citas būtnes, mūsu planētu un mūsu pašu nākotni.

Rakstnieks Farley Mowat ir sarakstījis arī citas grāmatas par dabas un dzīvnieku cīņu par tiesībām dzīvot un izdzīvot, par spīti cilvēku neatlaidīgajai tieksmei visu ap sevi iznīcināt. Arī tās grāmatas meklēšu bibliotēkā un lasīšu, ja vien būs iespēja. Kaut kā jau depresija ir jāizsauc ;o)


pirmdiena, 2007. gada 15. oktobris

Zilonis


Reiz, kā katra mēneša sākumā piestaigājot uz vietējo avīžu kiosku un šķirstot dažādus žurnālus par adīšanu vai tamborēšanu, ieraudzīju, ka žurnālam Simply Knitting pielikumā ir adīts Noasa šķirsts. Daudz un dažādi dzīvnieki, ko Noasam palaimējās izglābt no grēku plūdiem. Tagad jau uzmeistaroju vienu ziloni. Atliek tikai piebāzt, sašūt kopā un piestaigāt uz Panduro, lai nopirktu pudeļu birstītes snuķim, ilkņiem un kājām.
Dzija ir no Järbo Pascal Baby, krāsa 6948 pašam zilonim un 6949 ilkņiem.

sestdiena, 2007. gada 13. oktobris

Zeķes


Apģērba gabals kas man ļoti labi padodas, ko es esmu adījusi neskaitāmas reizes, no neskaitāmi dažādas dzijas un neskaitāmiem cilvēkiem ir zeķes. Visvairāk jau protams no šī prieka ir ticis maniem vecākiem, kuri pa lauku darbiem nonēsā savus 3 līdz 5 pārus sezonā. Bildē redzamas zeķes, ko adīju mammai un tētim. Zili-zaļi-dzelteni-sarkanīgo dziju sauc Lanett Superwash krāsa 9367 un tā ir 100% merino vilna. Sarkanīgās zeķes darinātas no dzijas Fabel ja gribiet ieskatieties www.garnstudio.com tur ir daudz smuku jaunu modeļu no šīs dzijas.