trešdiena, 2008. gada 26. novembris

Sūtījums vecākiem


Skolas laikos, studiju gados un arī mazliet vēlāk, kad pavadīju laiku vecāku mājās teju vai katru nedēļas nogali, vienmēr viņiem pa ziemu adīju zeķes un mammai arī pirkstainos cimdus. Pa visu ziemu daudz pāri nonēsājas lauku darbus apdarot. Tagad kad nabas saite pārgriezta, vairs tā neesmu štancējusi zeķes un cimdus, tā vietā vairāk laika veltot citiem interesantākiem projektiem. Daļu no kuriem redziet šajā blogā. Toties šosezon šķita ka atkal laiks uzadīt kādu pāri vienkāršas zeķes un pirkstainus cimdus. Šis ir sūtījums ko adresēju saviem vecākiem Piebalgas pusē.

svētdiena, 2008. gada 23. novembris

Romantiskā tamborētā cepurīte


Lai kā es necenstos būt praktisks cilvēks nekrāt ap sevi tikai skaistas, bet bez praktiskas nozīmes lietas, tomēr šad un tad ļaujos impulsam. Tāpat man gadās nopirkt veikalā ko nevajadzīgu vai kādu dziju, kura, tak ir tik skaista! Vai arī pagatavot ko tādu, ko pēc tam nevalkāju. Arī šo cepurīti. Ļoti smuka, noskatīju viena zviedru septiņdesmito gadu rokdarbu žurnālā un gribēju sev tādu. Bet pēc tam? Nu neesmu es gluži tāda stila cilvēks, arī uz masku ballēm principā neeju. Bet ej nu sazin, varbūt kādreiz pienāks diena, kad viss mainīsies.
P.S. lai arī uz bildes ir mans bērns, cepure labāk der un skaitās mana (pagaidām).

Fabel dzijas plecu lakats



Jocīga lieta tā gaume. Man piemēram ļoti patīk Fabel zeķu dzija, bet nu nepavisam Opal zeķu dzija. Tā nu uzmetu acis šallei, kuras apraksts Garnstudio mājas lapā un iepērkot dziju darināju augšā.

sestdiena, 2008. gada 22. novembris

Piens un medus


Tā saucas šī dzija, kura patiesībā ir darīta no piena (30%) un kokvilnas (70%). Ražotājs Viking of Norway. Pirmo reizi par dziju no piena izdzirdēju, kad biju iegājusi veikalā, kurā pārdodas Rowan dzijas. Pēc tam nākamo reizi, kad cilvēks Marija, kurai pieder dziju veikals par to rakstīja savā blogā un vēl piedevām bija noadījusi plaukstu sildītājus. Skatoties uz tiem nevarēju palikt vienaldzīga (sevišķi jau krāsu pārejas dēļ) un kad nākamreiz devos uz adīšanas kafejnīcu (kura bija pārpildīta tā, ka man nebija vietas kur apsēsties), nopirku pāris fices. Tad domāju ko no tās adīt un izvēlējos par labu šallei no knitty.com Argosy.

Viena lieta gan man nav skaidra: kā gatavo dziju no piena?

Apaļadāmais (yoke) džemperis no alpakas


Adot krāsaino cepurīti, man tā patika krāsas, ka nu vienkārši vajadzēja vēl ko tādu dzelteni sarkanu uzadīt. Beigu beigās nonācu pie domas, ka džemperis ir tieši tas, kas man vajadzīgs. Devos kārtējo reizi garām dziju veikalam un iepirku dziju tā lai pietiktu lielajam projektam. Pašu aprakstu vispirms noskatījos Ravelry dažādos izpildījumos un tad ķēros klāt. Vēl līdz šai dienai nesaprotu, kāpēc es, kam nepatīk adītus gabalus šūt kopā, nebiju vēl nevienu tādu apaļamadāmo uzdarinājusi. Tas tak ir tik vienkārši! Adīt pa apli vien, pārsvarā labiski (iet mazliet ātrāk kā kreiliski) un vēl piedevām sašūt vienīgi 8 valdziņus zem piedurknēm bija vairs ne mocības bet prieks. Tagad mēģināšu vēl kādu šāda stila džemperi kādu reizi nomargot.

Sarkan-dzeltenā cepurīte no alpakas


Pienāca laiks, kad man gribējās volānšallei pieskaņotu cepuri. Pameklēju pa žurnāliem un internetā un manas acis apstājās pie šī apraksta, publicēta www.garnstudio.com Devos uz veikalu piemeklēt dzijas krāsas. Šīs četras Drops Alpaca atzinu par labu esam un piemērotām šallei: 3900, 3620, 2915 un 2924. Sāku adīt pēc apraksta, bet sapratu ka norādītais uzmetamo valdziņu skaits man būs par platu. Samazināju par vienu motīvu. Tālāk adot mēģināju piemērīt uz galvas, bet par cik noraucamie valdziņi sakās jau agri tad nebija man īsti skaidrs kad to noraukšanu sākt. Es jau tā noadīju vairāk centimetrus nekā teikts. Galu galā valkājot nākas atzīt ka cepure man ir par īsu. Līdz ar to dodu to valkāt bērnam.

pirmdiena, 2008. gada 17. novembris

Salātzaļais divu dažādu dziju džemperis


Džemperis ir jau gandrīz trīs gadus vecs. Tikai maz valkāts. Neatceros vai vispirms bija dzija un tad meklēju aprakstu. Vai adīšanas žurnālā Sandra ieraudzītais raksts un tad gāju pirkt dziju. Lai vai kā, uzkritu uz kokvilnas dzijas salātzaļās krāsas. Efektdziju droši vien piepirku klāt saskaņojot toņus. Adīju kā jau sacīts pēc piegrieztnes (ar citām dzijām gan un šo to citu pamainot). Veidot bija ātri un vienkārši. Kokvilnas dzija: Idena Bambino Bomull, efektdzija: Hjerte garn Flower.

svētdiena, 2008. gada 16. novembris

Daudzkrāsainais plecu lakats


Viss sākās ar dziju- Zeugma no Ice Yarns. Ieraudzīju to interneta vairāksolīšanas lapā tradera.com un man vajadzēja ;) Nopirku 2-as fices. Tomēr kad dziju saņēmu tā nebija īsti tāda, kādu biju iedomājusies (grūti saprast no fotogrāfijas vien). Kamols sastāvēja no diviem pavedieniem, viens tā saucamais skropstu dzijas un otrs savādāks (galīgi nevedas aprakstīt ar vārdiem). Bez tam vienā ficē bija tikai aptuveni 29 metri. Tātad no divām man nekas kārtīgs nesanāktu. Tad es izdomāju viltību. Šķetināju vaļā kamolu divējādos pavedienus un lakatu adot mainīju tos strīpās. Līdz ar to ieguvu uz pusi vairāk metrāžas. Arī ar pašu lakatu man ilgi gāja, kamēr atradu adīšanas veidu, kas daudzmaz pas un izceļ dziju. Bet beigu beigās visas pūles attaisnojās un rezultāts man pašai tiešām patīk.

Dakšiņtamborēta šalle

Šī šalle bija mans absolūti pirmais dakšiņtamborētais darbs. Ieinteresēja mani tehnika un pēc vairāku žurnālu un vispasaules tīmekļa lapu izskatīšanas nolēmu ķerties vērsim pie ragiem klāt. Tai pašā laikā bija bail sākt kādu lielu un nopietnu projektu, tāpēc sāku ar šalli. No drauga mammas krājumiem izvilku šo mohēras dziju un sāku dakšināt. Interesanti un ātri. Pie reizes apskatījos kas notiek, ja dara tā vai citādi, iegūstot labu iesācēja pieredzi.

Jaciņa bērnam

Lai arī rakstu blogu nu jau vairāk nekā gadu, vēl neesmu aprakstījusi šo jaciņu. Adīju tad, kad biju vēl stāvoklī. Aprakstu izmatoju no žurnāla Padomju Latvijas Sieviete pielikuma. Lai arī centos adīt pēc visiem mēriem, tomēr ak vai- kapucīte derēja labi ja pāris mēnešus. Nebija man, zīdaini iepriekš nepieredzējušai priekšstata par to kādas bērnam proporcijas un kā tas aug. Toties pati jaciņa kalpoja mazliet vairāk nekā divus gadus. Tagad gan jau nolikta malā pie par mazām palikušajām drēbītēm. Dzija no Sirdar Snuggly Baby Care DK, krāsas SH303, SH213, SH206 un SH215. Ļoti mīksta un patīkama.

sestdiena, 2008. gada 15. novembris

Rudens krāsu plecu lakats


Vēl viens darinājums no pagājušā gada iepirktajiem krājumiem. Toreiz nopirku divu krāsu šo dziju Gloria, ko ražo GB Wolle. Pirmo izadīju šallē draudzenei Tīnei. Otro pārveidoju plecu lakatā pašai sev.

Tirkīza krāsas plecu lakats


2007-ā gada šūšanas festivālā nopirku dzijas komplektu kopā ar aprakstu lakatam. Tā nu reiz, kad gribējās kustināt rokas, bet smadzeņu šūnas ne, ķēros klāt adīšanai. Interesanti, ka īsā laikā, es, kas plecu lakatus nelietoja, tagad esmu uzdarinājusi vairākus, kurus piedevām izmantoju.
Visas dzijas no Sandnes Garn: Chili, krāsa 6647, Kitten Mohair, 6407 un Madarin Classic, 6705.

pirmdiena, 2008. gada 10. novembris

Šūšanas festivāls 2008


Atcerieties, pagājušogad ap šo laiku biju šūšanas gadatirgū, kur iepirku varen daudz dzijas. Šoreiz mēģināju mācīties no pieredzes un pirms iešanas sarakstīju uz lapiņas tās dzijas ko man vajag jau ieplānotiem projektiem, kā arī tās, kuras varu apskatīties un iepirkt ja laba cena vai krāsa. Kā jau pierasts vispirms apgāju apli ievērtējot, pēc tam nākamo pērkot. Daļa no man vajadzīgā nebija vispār. Daļu nopirku par maķenīt lētāku naudiņu nekā veikalā (te gan jāsaka, ka samaksājot ieejas biļeti gadatirgū dzija neatmaksājas). Tad vēl uzmetu acis vairākām smukām dzijām, bet vienalga impulsam nepadevos un nenopirku. Tā nu pavisam manu nedēļas nogales bilanci varat redzēt fotogrāfijās. Bez dzijām vēl nopirku audumus aizkariem (oranžo lina) un plaukta aizsegšanai (varavīksnes krāsas), kā arī dažus maisiņus pērlītes, pāris auskarus un rotaļu zebru bērnam. Varen apmierināta ar sevi jutos sestdienas vakarā. Ne man bija jānes lieli un smagi maisi, ne jābaidās mājās nāk un draugam rādīt pirkumus, ne jādomā par jaunu vietu vai skapi dārgumu glabāšanai!

svētdiena, 2008. gada 2. novembris

Oranžais body



Šo apģērba gabalu uzadīju bērnam jau pagājušajā vasarā. Gadījumā, ja vasaras pagadās siltas. Pārāk bieži jau negadījās uzvilkt, bet šad un tad. Labi izskatās kopā ar Joakima adītajām biksiņām. Pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm gājām apkārt oranžā, lai solidarizētos ar Tibetu.

Kas notiek, kad pirmo reizi bērnam tiek nopirkts plastalīns...


Jā, tad bērna vecāks ņem un veido ko vien māk.