Koka lapa

Dažas dienas atpūšamies no dzimšanas dienu svinēšanas. 

Tikmēr pastāstīšu par kokiem un lapām. 

Pagājušā gada rudenī vairākos zviedru blogos ievēroju ka rokdarbnieki ir pieteikušies vienam ļoti iespaidīgam un interesantam Viszviedriju aptverošam projektam, proti Vai tu redzi lapas koku dēļ (brr, tāds aptuvens tulkojums un iespējams neprecīzs, bet doma ir apmēram tāda, ka dažreiz redz tikai kokus, bet mežu nesaredz. Vai kaut kā tā. Tikai šoreiz tas uz lapām un kokiem attiecas). Kad es attapos un aizdomājos ka es arī gribu piedalīties, kaut kad oktobra beigās, izrādījās, ka visas lapas 2000 lapas jau ir izdalītas, bet mani ielika rezervistos. Iedomājieties manu pārsteigumu, kad nupat, janvāra beigās atnāca vēstule, ka dažas lapas var vēl dabūt un ja es gribu, lai čāpoju vien pakaļ. Tagad man ir mēnesis lai lapu dabūtu gatavu. Pačukstēšu ka ideja man jau ir un tā ir saistīta ar varavīksni :).

 Te nu ir mana lapa:

Projekts aptvers 2000 rokdarbniekus (jebkādus). Katrs kaut kā izdekorē savu lapu. Vienu mazu daļu varat apskatīt šeit komentāros:

http://www.zickermans.se/ser-du-loven-for-alla-trad/

Pēc tam visas lapas saliek pa kokiem, katrā kokā 20 lapas, kopā 100 koki un izstāda izstādē. Pēc izstādes lapas tiks pārdotas vairāksolīšanā un visi ieņēmumi tiks nodoti labdarīgiem mērķiem.

2012 gada dzimšanas dienu stafete, otrais posms

Un tā!! Tadā, šodien mana kārta pūst sveces sveci, klausīties dziesmā un ēst kūku, kā arī cienāt ar to savu ģimeni jau brokastīs ;)

Manējie ir smalkjūtīgi, nav uzlikuši 37 sveces :D

 Bet uz kartiņas neesmu gan es. Vienā pusē Barbazoo un otrā Zobu feja :)

Apsveicēju kompānija, viens gan žāvājās ;)

2012 gada dzimšanas dienu stafete, pirmais posms

Mūsu ģimenē šodien svinam jubileju. Apsveicam Joakim kuram paliek 35 gadi! Un no šiem 35 jau 10 gadus esam pazīstami. Jo arī viņa 25 gadu jubileju pavadījām kopā. 

Un nē, kūku es pati necepu, jo vēl joprojām nav manī ne tā talanta ne vēlmes iziet uz kulināro izstrādājumu taisīšanu.

Tūrun pati ēd kūku, ar karoti ;)

Feministu mauči

Ja jau tos sauc par maučiem tad lai iet mauči!

Adīti un dāvināti draudzenei Ivanai. Merīnvilnas dzija un čehu sēkliņpērles.

Nu ir ziepes!

Tātad arī mūsu mājās beidzot atklāta ziepju vārīšanas darbnīca. Silikona formiņas es jau no Panduro akcijām un Second hand veikaliem dažas pagādāju laiciņu atpakaļ. Savukārt sestdien devos uz Panduro savā ikgadējā iepirkšanās tūrē. Proti viņi uzreiz pēc Ziemassvētkiem izpārdod Ziemassvētku preces ar 50% atlaidi, kura laikam ejot palielinās uz 70% atlaidi. Es tad nu pacietīgi gaidu līdz janvāra vidum un eju pirkt lietas pēdējās atlaižu dienās un visādus (atvainojiet) sūdiņus sapērku lētāk, kā parasti. Ok, ar šo atkāpi gribēju darīt zināmu ka pa lēto dabūju Ziemassvētku ziepju vārīšanas komplektu. Pati vēl extra nopirku caurspīdīgo, parasto ziepju masu. Vakar jutu ka bērns grib darboties, bet nezin ko un piedāvāju vārīt ziepes. Skumji, bet šī spārnotā izteiciena īsto nozīmi mans bērns Latvijā nedzīvojot neizprot. Toties tiešā nozīmē saprata. :D

Disneja varoņi ziepēs

Disneja Vinnijs pūks un draugi formiņa

Mēs neko baigi sarežģītu netaisījām. Paņēmām dažas rožu ziedlapas un lapas. Paņēmām krustnagliņas un kokosriekstu skaidiņas sapildījām formiņās. Bērns grieza ziepes gabaliņos, es peldināju karstajā ūdenī un lēju. Veiksme, ka sāku ar caurspīdīgajām, jo pēc tam tās, ar Ziemassvētku aromu man uzdzina nelabumu savas smakas dēļ (nu kaut kas kanēlim līdzīgs). 

Zvaigžņu ziepes

Formīgās ziepītes

Četrkantīgās formiņas

Kantainās ziepes

Tagad tik mazgāties un mazgāties!

Lupatiņu pašportrets

Dace (tekstu bērns šajās dienās pierakstīja klāt)

Šos pašportretus no auduma atgriezumiem veidojām jau kādus vairāk kā 2 gadus atpakaļ, kad ar lielo un toreiz vienīgo bērnu cītīgāk apmeklējām iksvētdienas ateljē Stokholmas Nacionālajā muzejā. 

Silti iesaku jums, kam ir bērni, kuri šujat un nezinat kur likt mazos auduma gabaliņus- iedodiet tos, līmi, šķēres, papīru un varbūt arī kādu pogu vai pērlīti bērniem un viņi jums sagādās īstus mākslas darbus. 

Artíga

Mēs abas rociņās

Arī Liels un Mazs izdevniecības grāmatiņā un DVD par Lupatiņiem variet gūt iedvesmu!

Paldies Puķuzirnim!

Madara jeb Puķuzirnis ir mani aplaimojis ar virtuālo zāļu spilventiņu! Mīļš paldies! Vienmēr jauki dzirdēt ka no mana bloga var šo to iedvesmai iegūt!

Papīrgrozs. Estētiski uzlabots.

Ok, īstenībā tas nav papīrgrozs, tas ir atkritumu trauks jeb miskaste. Bet tā ka man sazin kādu jocīgu iemeslu dēļ nu nepatīk vārds miskaste un arī misene ne (jo tas man atgādina skaistuma konkursa dalībniekus ;) ), tad es savā sarunvalodā palieku pie vārda papīrgrozs, un lietoju to vietā un nevietā. 

Aptamborēts ar Drops Muskat kokvilnas dziju.

Īsais ceļojums uz Rīgu

Paldies visiem kuri atsaucās uz šo ierakstu un deva vērtīgus padomus grāmatu un disku iegādē! Rīga gan mūs sagaidīja ar īstu suņa laiku, bet būsim optimisti, varēja būt vēl sliktāk. Par cik iebraucām svētdienā tad nu nekādi nevarēju apskatīt nevienu dziju veikalu (varbūt labi vien ir, jo tad netiktu mājās ar paunām) un arī Otrajā Elpā, ko ļoti gribu apskatīt, nevarēju iegriezties -tās lietas atstāšu nākamajai reizei.

Toties mēs paspējām aizbraukt pie Guntas, Eduarda un Dāvida paēst gardum gardas pusdienas.

(Andra, uz Raw Garden NOTEIKTI aiziešu nākamajā reizē, jo zinātniski pierādīts ka Raw Food ir pati labākā iespējamā diēta cilvēkiem). Paspējām ar mazu nokavēšanos palaist Artígu, kopā ar manu mīļo radinieci Inesi jeb ģimenē sauktu Icenīti uz jauno filmiņu par Loti. 

Kamēr vecākais bērns uz filmu, mēs garām apadītajam Laimas Pulkstenim 

uz grāmatu veikalu. Mērķējām uz Valters un Rapa, bet pa ceļam atklājām Zvaigznes ABC Outlet, tur iegriezāmies un dabūju diezgan labu ražu. Dažas lasāmas grāmatiņas bērniem. To par cepumu vīriņu Kraukšķīti (Ziemas Pasakas) jau palasīju uz prāmja atpakaļ braucot un bērns atzina, ka Kraukšķītis viņai ļoti patīk!

Arī pāris grāmatiņas ar ko var darboties izzinot lietas. Kā arī Nezinīša piedzīvojumi, kas man bērnībā patika, un par ko arī Diāna atzinīgi izsakās! Draiskie teikumi arī ir ļoti jauki jo tur mainot tās pāršķiramās lapiņas sanāk tādi interesanti teikumi kā: Muļķīgs Harijs Poters zog koncertā ar masku uz sejas :D :D

Kamēr bērns uz Lotes filmu kino, ieraudzīju ka filma jau arī ir pieejama DVD formātā un pagādāju. Kā arī Baibas ieteikto Diegabundža, ko šovakar mazliet paklausījos un man ļoti patika, pasaku/dziesmu disku Vecīša cimdiņš un protams protams Iļģu jauno disku sev. (esmu viņu liela fane un man šķiet ka man ir teju vai visi Iļģu diski).

Valteram un Rapam tad nu gājām garām un devāmies uz visparastāko pārtikas veikalu Rimi un iepirkām Rupjmaizi (Lāču un Ķelmēnu), biezpiena sieriņus Kārums, Talsu Rituļa sieru, dažas šķirnes Laimas šokolādes un kvasu. Tās mums visas tādas ejošas preces!

Bet tas vēl nav viss, Latvijas brauciens sākās patiesību sakot ātrāk. Vispirms komentārus uzklausot es ieskatījos izdevniecības Liels un Mazs mājas lapā un nopirku tur dažas grāmatiņas, kuras man dienu pirms mana brauciena atveda jau pieminētā radiniece Icene, kura uz Stokholmu kopā ar mammu un brāli atdevās īsā kruīza braucienā. Icenīte arī man ir liels atbalsts un ņem pretī manus pasūtītos bērnu žurnāliņus Spicīte un Ezis, kā arī Rokdarbu vācelīti un tad kad kāds draugs, rads vai paziņa dodas uz šo pusi, tad samenedžē to atsūtīšanu! Paldies!

Filmiņu par Lupatiņiem jau noskatījāmies un varu citiem pamazu bērnu vecākiem tikai ļoti silti ieteikt. Par cik tā ir arī ierunāta angliski, varu ieteikt kā dāvanu, suvenīru angliski runājošām ģimenēm! Grāmatiņu par Tobiasu pirku jo Artíga kopā ar savu tēti drīz dosies uz Vīni ciemos pie sava vectētiņa. Domāju tā palīdzēs bērnam veidot priekšstatu par Mocartu, Hundervaseru u.c., bet tajā vakarā, kad lasīju, Artíga bija kaut kādā sevišķi koncentrēties nespējīgā garastāvoklī un neko no tām pirmajām lapaspusēm neklausījās. Redzēs vai būs interesantāk citu reizi...

Un arī tas vēl nav viss, tās pašas dienas rītā, kad mēs devāmies uz Rīgu, Stokholmā iebrauca mana sena draudzene Kristiāna un kā parasti atveda dāvanas par kurām mums visiem milzīgs prieks. Grāmatiņas bērniem, šokolādi (ceru ka mums visiem), (mmm, kāda tā ir ņammīga, nekad vēl nebiju ēdusi), rupjo lāču maizi un Talsu rituli, sieru, kā arī mājas olas. Parasti teicu, ka mēs olas ēdam tikai reizi gadā, uz Lieldienām, kad Latviešu skoliņā ir Lieldienu pasākums ar olu krāsošanu. Bet nu patiesībā ēdam arī tad kad Kristiāna mums atved savas lauku olas! Tātad apmēram 2x gadā!

Negaidīti, bet fakts, prāmī ļoti labi izgulējāmies. Ar šo īso braucienu esam ļoti apmierināti un kādu laiku varēsim našķoties ar Latvijas labumiem, bet vēl ilgāku laiku baudīt kultūru grāmatu un disku veidā. Feini!