pirmdiena, 2008. gada 23. jūnijs

Adīta rokassprādze



Šis rokdarbs ir mana divkārša debija. Pirmo reizi adīju ar metāla stieplīti un pirmo reizi adīju ar pērlītēm. Izrādās tas ir ļoti vienkārši un gana ātri. Un smukum smuki, pašai protams prieks! Gan metāla stiepli gan pērlītes iepirku Panduro hobiju veikalā.

Fabel dzijas jaciņa bērnam


Reiz ievērtēju citu adītāju projektus portālā Ravelry un man iekrita acīs jaciņa adīta pēc šī modeļa, publicēta Garnstudio mājas lapā. Man šķita ka izmantot divas krāsas kā orģinālā būtu ļoti efektīvi, bet vēl efektīvāk būtu izmantot Fabel tā saucamo zeķu dziju, kura man mājās tieši kā bija. Tad nu sāku adīt šo, otro jaciņu pēc kārtas, bērniņam. Pats pats labākais šajā modelī ir tas, ka ir tikai divas līnijas (zem rokām), kuras pēc tam jāsašuj kopā, viss pārējais ir jau formīgi izadīts! Dzijas krāsas nr. 151 un man izgāja 4 ficītes. Pogas ir no kokos riekstu čaulām, ilgi skatījosun meklēju piemērotākās, līdz atzinu šīs par pašām labakajām, jo viņas nepārņem adījumu, kā tas notika ar dažām košu krāsu plastmasas pogām.

Pati esmu bezgala apmierināta ar jaciņu, nevaru vien acis novērst skatoties uz bērniņu tajā!

piektdiena, 2008. gada 20. jūnijs

Saules Smaida jaciņa bērnam


Nosaukumu jaciņai palienēju no dzijas nosaukuma- Sonrisa. Tieši tāda dzija kā mans bērns- krāsains un priecīgs! Speciāli šim mērķim arī pirku dziju pagajušajā vasarā Rīgā Mustura veikalā.

Vispār jaciņas adīšana sākās ar pārdomām un vainas apziņu. Adot un plānojot vairākus projektus uz priekšu, atskārtu, ka labu laiku arī tuvākajā nākotnē tikai par sevi vien domāju. Bet bērns jau no visām savām iepriekšējām jaciņām/džemperiem izaudzis, bet citi savukārt vēl par lielu vai biezu. Un kā kārtīgai rokdarbniecei man pienāktos arī savu bērnu ieģērbt pasošās drēbēs. ;-)

Nuja, un tad sākās nenormāla nieze pirkstos un mentāla apsēstība adīt un adīt šo jaku. Adīju teju vai dienu un nakti divas dienas un trešajā vairs atlika tikai kopā sašūt un piešūt pogas.

Bet kā iesākts, tā turpinu. Nu jau adu otru jaciņu. Drīz būs gatava un tad arī to parādīšu!

pirmdiena, 2008. gada 9. jūnijs

Joakima adītās biksiņas bērnam


Šis gan nav mans roku darbs, bet nevaru nociesties neparādījusi to citiem.

Reiz mans draugs izteica velēšanos, lai es arī spēlētu šahu, jo tad mums būtu daudz kopīgu, interesantu partiju un analizēšanas iespējas. Es savukārt izteicu velēšanos lai viņš adītu, jo tad mums būtu daudz interesantas sarunas par rokdarbiem. Pamazām sākām sadarboties. Es sāku spēlēt šahu un viņš uzadīja šalli savai vecmāmiņai. Pēc šalles sāka adīt šīs bikses bērniņam. Pagāja kāds laiks līdz tās bija pavisam gatavas, bet toties tagad ir tieši laikā. Un ļoti smukas, man jāsaka!