ceturtdiena, 2013. gada 28. februāris

Adīšanas marķieri

Pirmo reizi adīšanas, tamborēšanas mūžā saredzēju jēgu adīšanas marķieriem, kuru man nav. Vienmēr esmu domājusi: cik dumiem vai akliem jābūt cilvēkiem, lai neredzētu kur rakstiņš sākas, jeb kur ir vidus vai vienkārši slinkums skaitīt?! Un ja dažreiz man tiešām vajadzējis atzīmēt kur rindas sākas (sevišķi tamborējot amigurumi), tad esmu izmantojusi krāsainu diedziņu. 

BET vienmēr pienāk pirmā reize: adot šo melno sikspārņu šalli, tiešām vajag atzīmēt no kuras vietas sākas motīvi. Pirmajam motīvam izmantoju savu apaļo pīrsingu (bet man tāds tikai viens :( ), otrajam ņēmu Artígas gredzentiņu, tas bija par lielu, tad atradu mazas drošības adatiņas. Bet izlēmu, ka kārtīgus adīšanas marķierus man tomēr vajag, pašai pagaidām slinkums taisīt un atradu Etsy baigi feinus! Atnāks parādīšu!!

 Sikspārņu šalles raksts no AntiCraft.

otrdiena, 2013. gada 26. februāris

Designer Knitting = Vogue Knitting

Atcerieties, nopirku par ´lēto´ Šūšanas festivālā vairākus Designer Knitting žurrnālus. Pēc īsas izpētes izrādās, ka tas ir tas pats žurnāls kas Vogue Knitting, tikai citā *kulītē*. Kamēr Vogue Knitting var pasūtīt uz ASV un Kanādu, Designer Knitting uz Apvienoto Karalisti, citu Eiropu un citu pasauli. Nu droši vien jau ka tas ir sakarā ar kopēšanas tiesībām (Copyrights). 
Žurnālos un modeļos varat ieskatīties caur Ravelry (laiks tur iemitināties, ja vēl neesat to paspējuši izdarīt) Vogue šeit un Designer Knitting šeit . Pārsvarā modeļi kā jau modes industrijā, gatavoti prieka pēc, ne valkāšanai, jo kurš gan var iedomāties valkāt super biezas dzijas vesti, kur tātad nav ne rokas, ne kakls apsegts ar vilnu. Galu galā vai tad ir karsti vai auksti?

Bet ja kādam no jums gribas pasūtīt kaut vienu adījumu žurnālu angļu valodā tad šo es silti iesaku. Un tiešām ne tik daudz modeļu pēc, lai gan arī katrā žurnālā ir ko atrast, bet dažādu tehnikas un knifu aprakstu pēc. Katrā numura ir kāda tēma un tad tiek par to aprakstīts. Piemēram ar interesi lasīju vienā numurā par brioche tehniku, ko kādreiz droši vien iemēģināšu. 

ceturtdiena, 2013. gada 21. februāris

Brazīļu spīguļojošā šallīte

Ja atmiņa mani neviļ, tad vienā dziju veikalu apmeklējuma reizē, kad tur biju kopā ar vecāko bērnu viņa man ielika groziņā pūkainu poliestera dziju ar fliteriem. Vispār man jau viņai grūti pateikt nē, lai arī pēc maniem ieskatiem dzija ir pabriesmīga. Reiz gan pateicu nē, kad viņa mēģināja ielikt grozā super smalku dziju kuras 50g maksāja 200 SEK (16 Ls) :)

Un dažas dienas atpakaļ viens kaimiņu bērns bija uzlicis tādu pūkainu, mīkstu šallīti. Aprunājām šalles ar bērnu un bērna mammu un mans bērns sūdzējās, ka viņai gan mamma adot dažas, bet visas kož... Tā notikums, pēc notikuma, sarunas un domas, un ieraudzīju vakar maisā šito fici no Schachenmayr Nomotta, Brazilia Glitter. Eh, domāju, būs par fici mazāk! Adatas 8 mm, 15 valdziņi, 3 labiski, 3 kreiliski, pēc trīs kārtām mainām otrādāk  un pēc pāris stundām šallīte gatava!
Mammas adītā šallīte un Artígas vingrināšanās kaligrāfijā. 

trešdiena, 2013. gada 20. februāris

Šķīvja paliktnis

Uz šūšanas festivālu aicināju savu uzticamo festivāla biedreni Ivanu, bet viņa atteicās ar argumentu ka neesot izadījusi 90% no pagājušajā festivālā iepirktās dzijas. Mīļā pasaulīt, ja es to ņemtu vērā, es savā mūžā vairs nekad dziju veikaliem tuvoties nedrīkstētu! ;). 

Kad šito tā uzraksta, tad izklausās kā joks, bet patiesību sakot man kaut kāda krīze iestājusies (pusmūža vai līdzīga) un pārdomas un sevis meklēšana. Lieta tāda, ka kopš mazais bērns augustā sāka iet uz bērnudārzu, baudu bezdarbnieka statusu un no sākuma par to ļoti priecājos, jo šķita ka nu tikai būs man beidzot laiks atliku likām rokdarbiem un citām sirdslietām, bet laikam ejot novēroju, ka šajos mēnešos ar rokdarbiem nodarbojos nu pavisam minimāli. Visvairāk es tīru māju un nositu laiku pie interneta. Dzijas kalni toties krājas, jo cerības uz nākotni ir. Un tagad, kad manā foršajā lādē vairs nav vietas visai dzijai un man katru dienu jāskatās uz 2 lieliem dzijas maisiem, šķiet nu come on, kas par s..u būšanu, jāsāk kaut kas darīt. Tā nu apņēmos brīžos starp bērna atstāšanu un paņemšanu no bērnudārza nevis nosist laiku, bet IEPLĀNOT to adīšanai, tamborēšanai un visādai citādai kreativitātei. 


Pirmajās divās dienās esmu uztamborējusi divus šķīvju paliktņus no tikko nopirktā lina (3 pavedieni) un kokvilnas (1 pavediens) masījuma Linea no Ullcentrum. Ar tādu domu arī dziju pirku, jo nesen apvilku virtuves krēslus ar tādu pelēcīgi zaļu vaska audumu, ļoti praktisku ģimenēm ar maziem bērniem, kur nemitīgi kaut kas tiek izlaistīts, apgāzts un noķēzīts.  Ficēs dažādi grami, vienā 128 otrā 118. No tās smagākās sanāca 2 paliktņi un maziņš kamoliņs palika pāri. Maliņai ņēmu Garnstudio DROPS Muskat, kas ir biezāka dzija. Un maliņas dizainu meklēju nesen iegādātajā grāmatā Crochet borders

Paliktnīšus vajag iestīvināt. Vai jums ir laba pieredze ar stērķelēšanu?? (Jo mana pieredze saka, ka stērķelējamais priekšmets paliek no miltiem dažviet balts). Jeb man doties uz pilsētu un meklēt Sonett veļas cietinātāju??

svētdiena, 2013. gada 17. februāris

Šūšanas festivāls, pavasaris, 2013

Piektdien devos uz pavasara šūšanas festivālu. Vienmēr biju gājusi rudenī (tas notiek 2x gadā), bet šoreiz gribēju apskatīties ar savām acīm vai kas ir savādāk. Nu tiešām nekas. :D 
Pašai liekas ka dziju iepirku krietni mazāk nekā citas reizes, bet daļu nu tādu *no dārgā gala*. Pirmoreiz nopirku Noro pamēģināšanai. Sāku ar Noro Sekku. Divas ficītes zīda dzijas no Lienes. 2fices lins un citas ko redziet attēlā.

Šoreiz atkal daudz nedzijas lietas. Nopirku DIY komplektiņus ko nest uz bērnu viesībām kā dāvanas. Jaunās KnitPro Karbonz  adatas, maza izmēra, būs interesanti pamēģināt. Un žurnālus, žurnālus. Zviedrijā kioskā jauni adīšanas žurnālus maksā aptuveni no 50 SEK līdz 130 SEK. Šeit bija piedāvājums 10 gabali par 150 SEK. Galu galā dabūju 13 gb par 200 SEK. Pati ļoti apmierināta, 13 žurnāliņu spar 2 cenu! Un tie Designer Knitting ļoti ļoti labi, ne tikai modeļus un reklāmas saturoši, bet arī daudz knifiņus un labas pamācības. Pirmajā vakarā aizlasījos un jau daudz ko iemācījos. 



Šeit viens mazs stūra skats uz mesu:

Un te gribēju parādīt cik demokrātiski organizētāji ir atstājuši vietu cilvēkiem, kuri ņem līdzu savu ēdienu un dzērienu, lai uzņemtu enerģiju mesas apmeklēšanai. Ir arī restorāni un kafejnīcas kur paēst, bet šis *zviedru* koncepts man patīk. Arī pārsvarā visos muzejos ir vietas kur paēst savu pikniku. Lai arī mesa ir diezgan liela *naudas slaukšana* tā neizpaužas visās jomās. 

sestdiena, 2013. gada 16. februāris

Valentīndienas dzijas grafiti

 Valentīndienai ritot ātri izdomāju ka vajag iepriecināt parastos cilvēkus, dzīvojušus manā apvidū un satamborēju 1,5 stundas laikā sirsniņas,. Saliku kur nu sagribējās, bērnu rotaļu laukumā, viena mana bērna bērnudārzā un otra bērna skolā. Pa ceļam, vecajai labajai lauvai, metro stacijā u.c. Visur nebija līdzi fotokameras.