Šūšanas festivāls, rudens 2014

Arī šogad pienāca rudens un arī šajā rudenī bija kārtējais šūšanas festivāls Stokholmā, kurā eju iepirkt dziju un citas labas lietas.

Šogad nopirku alpakas Indiecita dziju un dziju Onion, kura gan nav no sīpoliem bet sastāv 70% no ekoloģiskas vilnas un 30% nātrēm. Būs interesanti pamēģināt! Dažas fices 

 Lang Yarns Jawoll Magic Dégradé un citi nieki, drēbes mazajam bērnam (lielais izaudzis no piedāvātajiem izmēriem), grāmatas, žurnālus, mazo rūtiņu piezīmju blokus, vaskotu auduma galdautu, bambusa biksiņas un zeķes. 

HV skola 2. nedēļa

Pirmdien turpinājām adīt iesāktos paraudziņus

Otrdien visus 8x12= (-2 manējie, ko nožuļīju) paraudziņus apskatījām, salīdzinājām un novērtējām. Pēc tam metāmies pie nākamā uzdevuma- divu krāsu adījuma. 

Trešdien devāmies studiju izbraukumā. Vispirms apskatījām Odensala baznīcu, kura celta ap 1100 gadu un ir slavena ar griestu un sienu zīmējumiem no 1500-ajiem gadiem.

Līķu kariete, kurai ir pašai savs muzejs.

Pēc tam devāmies uz Fransåkers linu audzētāju apvienību. Tur mums bija iespēja uzzināt visu par linu audzēšānu un apstrādi. Mums iedeva sauju linu un mēs galarezultātā apstrādājot dabūjām kušķi lina šķiedras. 

Noslēdzām dienu apmeklējot Sigtunas Marijas baznīcu, tur skolotāja Elisabeth Isacsson stāstīja par baznīcas paklāju ko viņa kopā ar vienu citu audēju, toreiz strādājot HV ateljē ir audušas 2 gadus. Paklāju tur nenobildēju un diemžēl internetā nekur nevaru atrast. Brauciet uz Sigtunu! 

Ceturtdien turpinājām adīt ar divām krāsām. Un es iemācījos vienu lietu ko iepriekš nekad nebiju sapratusi. Proti, ja ada, teiksim strīpainu ar divu krāsu diegiem un abus pavedienus tur blakus uz pirksta, tad viens pavediens ir *dominējošais* un izceļās. Tā var arī veidot musturus. 

Piektdien pie mums viesojās māksliniece Isabelle Hälssjö. Uzdevums bija paņemt līdzi pašas resnākās adatas, kas mums pieder un tad dabūjām dzelzs diega spolīti 

un adījām.

Visu kursabiedru dzelzs adījumi

HVskola 1. Nedēļa.

Solīju jums aprakstīt savas skolas gaitas.

Tātad 25. augustā mazliet nervoza un gaidu pilna devos uz tradīcijām bagāto skolu lai piedalītos "uzsaukšanā" - visi skolas audzēkņi tiek sapulcināti, nosaukti vārdā, tiek pastāstīts kas un kā. Manā, adīšanas grupā esam 8 audzēkņi. Iepazīstamies. Skolotāja izstāsta par praktiskām lietām, iedod stundu plānu tuvākajām 6 nedēļām. 

Nākamajai dienai bija uzdevums paņemt līdzi tādus materiālus, ar kādiem nekad vēl nebijām adījuši. Es paņēmu zobu diegu, avīzi, dāvanu iesaiņojamo lentu, papīra viesību lentu un plastmasas maisus. Citi bija paņēmuši arī garus saldumus, vati, zāli, elektrības vadu u.c. Visu dienu adot ar tik jocīgām lietām šķita, ka uzdevuma vienīgais mērķis ir būt priecīgiem un pateicīgiem nākamajā dienā adīt ar īstu dziju!

Trešdien savukārt bija īsts adīšanas uzdevums- ar trīs dažādām dzijām adīt četru adījumu veidu paraudziņus (pīņu raksti, mežģīņu raksti, labiski/kreiliskie raksti un nocelto valdziņu raksti) (uzdevumam 2 dienas laiks, šī diena un nākamā pirmdiena).

Dienas otrajā pusē devāmies uz Almgrens zīda austuvi, tekstīliju ieinteresētie lasītāji, jums noteikti ir jādodas uz to muzeju, kad esat Stokholmā! Acīmredzot mana skola un Zīda austuve sadarbojas un mēs devāmies turp galvenokārt lai skatītos skolas audzēkņu (to kuri tur mācījušies 3 gadus) eksāmena darbus (bildes gan man no tiem nav).

Zīda diegu spolītes

Tabaku smēķēt un lietot uguni stingri noliegts

Tam arī nepieciešami jūtīgi pirkstu gali, kurus nedrīkst bojāt rupjus mājas darbus darot.

Ceturtdien turpinājām staigāt pa izstādēm un muzejiem:

1) Sven-Harrys Mākslas muzejs un izstāde Mode (bildēju adīto modi)

2) Liljevalchs izstāžu zāle un toreiz tajā esošā izstāde Attention: Craft

Piektdien savukārt devāmies uz Ziemeļu muzeju (Nordiska museet)

Tur mūs  Anna-Karin izrādīja tekstīliju kambari. Ziniet, es esmu diezgan daudz reizes bijusi Ziemeļu muzejā, bet vienmēr atrodu pat kādu jaunu telpu, kur nekad neesmu zinājusi iepriekš.  

Nē, bet... vai tev nav fecebook?

Tamborēta `lacīte´ vīrietim

Otrajā dienas pusē mums bija iepazīšanās ar HV ateljē darbiniekiem, kuri ir augstākās raudzes tekstīliju meistari Zviedrijā un pieņem pasūtījumus gan no ANO gan no karaļnama. Diemžēl pati tur nevarēju piedalīties, bet kursabiedri bija sajūsmā par mākslinieku prasmēm. 

Turpinājums sekos...

Jautājums par Latvijas dziju

Mīļie bloga lasītāji!
Man ir jautājums, neliela aptauja par Latvijas dziju. Gribu pagādāt baltu vien- un divkārtīgu dziju krāsošanai, bet gribu zināt kuru jūs rekomendējat (gribu nekodīgu, labas kvalitātes)?!?!

7 gadu jubileja!

Ticiet vai neticiet, vakar manam blogam apritēja 7 gadi!  Svinu sēžot pie rūtiņu papīra, zīmējot dizainu cimdiem, kuriem dziju pati krāsoju skolas programmas ietvaros.

Sapņu skolas skolniece

Nu jau 7 nedēļu esmu studente savā sapņu programmā. Mācos adīšanu Stokholmas HV skolā (Handarbetets Vänners skola, latv. -Rokdarbu draugu skola ).

Skola ir ar senām tradīcijām tekstilmākslas skološanā un šogad svin 140 gadu jubileju. Dibinājušas skolu tā laika īstas feministes, kuras gribēja dot izglītību un līdzekļu iegūšanas iespējas darbīgām un talantīgām sievietēm, lai tās nebūtu atkarīgas no vīriešiem.

Skolā pašreiz ir 3 patievirzes - adīšana, aušana un izšūšana.

Manas studijas ir pilna laika studijas no 9.00- 16.00 un man ir iespēja saņemt studiju pabalstu un ņemt studiju aizņēmumu.

Un atzīšos godīgi - katru rītu pamostos ar  lielu prieku YES,  šodien uz skolu!!! Bērni un es pati nedrīkstu būt slima jo negribu nokavēt nevienu dienu!! :)

Pamazām arī plānoju aprakstīt lielos vilcienos ko mēs katru nedēļu esam darījuši.

Mūsu grupā esam 8 studenti un mums ir fantastiska skolotāja Karin Kahnlund , ļoti kompetenta un jauka.

Lai tiktu iekšā skolā vajadzēja iesniegt savu darbu skices vai foto un tad tiku aicināta uz interviju. 

Intervēja mani adīšanas pasniedzēja un skolas rektore.  Viņas ilgi stāstīja ko skolā mācīs, līdz neizturēju un jautāju ko viņas grib no manis. Atbilde mani pārsteidza, jo bija "motivācija ". Bet pēc tam domāju ka tieši motivācijas noskaidrošana būtu vislabākais atlases kritērijs visām izglītībām. Jo tad varbūt arī varētu atsijāt i ārstus i skolotājus u. c., kuri iet mācīties naudas vai statusa dēļ un nevis tāpēc lai palīdzētu cilvēkiem.

Piecu gadu cimdi un vairāk kā gadu pauze blogā

Kling, klang esmu atpakaļ.

Dzīvē kā dabā- kalni un lejas un daudz kas manā dzīvē pēdējā gada laikā mainījies, bet par to es apņemos šo to uzrakstīt nākamajos ierakstos.

Šoreiz atrādu savus piecgades cimdus, jeb ar tautasdziesmas vārdiem:

Lai bij čakla, kas bij čakla,
Mūsu Dace, tā bij čakla
Pa piecgadi cimdu pāri
Kā līgot nolīgoja

Jo redz, cimdus sāku 2009 gada oktobrī, bet pabeidzu vakar.