vieta apaļadāmajām un zeķu adatām

Tad, kad garās adatas bija atradušas savu vietu, kārta nāca izdomāt ko pārējām. Atkal noskatījos no manas studiju laiku draudzenes dāvātā maciņa un uzadīju šādu. Ņēmu sarkanu un melnu kokvilnas diegu Härvan 8/4. Pēc tam piešuvu rāvējslēdzēju.

vieta garajām adāmadatām

Tad, kad senos laikos vēl gāju skolā, vēl bija padomju laiki, vēl tik ļoti nebiju aizrāvusies ar visādām dzijām, adīšanu vai tamborēšanu, mums mājās bija dažas alumīnija adatas džemperiem un vismaz 5 viena izmēra zeķu adatas, kā arī viena tamboradata smalkiem diegiem un viena palielāka tamborēt rupjāku dziju. Bet laiks gāja, lietas mainījās un pēkšņi sapratu, ka gribu tomēr, lai tas adatu izmērs kas katrai dzijai norādīts uz etiķetes ir man mājās. Sāku iepirkt. Sapirku vai katru pieejamo numuru. Bet tā jau ir kā tai sakāmvārdā: kur ir tur rodās. Nomira mana drauga mamma un atstāja mantojumā veselu kaudzi. Tad vēl mana drauga brāļa sievas vecmāmiņa atdeva savas adatas man, jo vairs neredz labi un nespēj adīt. Tā es arī reiz varēju nolasīt teju vai pilnu komplektu un uzdāvināt vēl vienai kaislīgai adītājai Mary (sk. bebīša adīto pončo). Bet tā kā man vienalga vēl ir gana adatu, tad radās problēma viņas savākt. Gribējās vienvietus, gribējās lai ir vairāk vai mazāk orģināli un smuki, kā arī praktiski. Atcerējos studiju laikā man draudzene taisīja šādus līdzīgus penāļus un apdāvināja mūs. Arī mazu kosmētiku tur varēja ielikt.
Tad nu sameklēju pāri palikušu dziju no drauga mammas mantojuma un uztaisīju šo adatuturi.

Apakšai, lai adatas nedurtos ārā izgriezu kartona gabaliņu, ko aptamborēju no abām pusēm un piešuvu






Bet neba nu tagad visas adatas varēja ievietot šeit. Nē, tam nolūkam biju spiesta taisīt vēl vienu rokdarbu: tagad gan adatas pašas ir kartona kārbā, tādā kur liek plakātus vai citus papīrus. Toties apkārt aptamborēju atkal no dziju pārpalikumiem.

ģimenes projekts: cimdi

Nuja, iemīlējos šajā dzijā līdzko ieraudzīju noadītu paraudziņu dziju veikalā (vai teicu, ka mani dziju veikalā nedrīkst iekšā laist? Acis tik zib uz visām pusēm un maciņš tukšojas) (reiz, kad būs pietiekami drosmes parādīšu cik man dzijas mājās). Nav jau varbūt nekas īpašs, bet tad kad ada ir tik interesanti skatīties, kā tas rakstiņš veidojas. Tad nu sākumā uzadīju sev cimdus, jo iepriekšējie sāka izdilt. Tad adīju cimdus draugam, jo viņš mēdz zaudēt un iepriekšējos kā reizi bija atstājis vienā skolā un kad pēc pusgada brauca tiem pakaļ, tie bija iepriekšējā nedēļā lielajā tīrīšanā izmesti. Un tad, kad gan mana bērna mamma gan tēvs bija tikuši pie tādiem smukiem cimdien, likās, kā tad atstāt bērniņu bešā? Tā tapa arī mazie dūrainīši. Tagad gan bērns jau principā ir izaudzis no tiem, ar steigu jāada jauni.
Pēc visas šitās slavēšanas Fabel dzijai no Garnstudio jāpiezīmē, ka tomēr tomēr.... dzija nav tik silta cik gribētos, laikam jau tāpēc ka 75% ir vilna, bet pārējā sintētika (poliamīds). Virs 10 plusgrādiem braucot ar riteni vēl neko, bet kad nāk zemāk, tad sāk palikt auksti rokām (man, kurai rokas un kājas ir salīgas).

baltie darbi

Šis mākslas darbs man glabājās atvilknē jau no skolas laikiem. Tad kad mums beidzot skolā parādījās skolotāja, kura nemācīja no grāmatas, bet ļāva pašiem izvēlēties pēc gaumes, gribas un ambīcijām ko veidot darbmācības stundās, es izvelējos izšūt šo sedziņu. Rakstu atradu žurnāla Padomju Latvijas Sieviete pielikumā. Gods un slava manai mammai,kura šos pielikumus gadu gaitā ir krājusi. Vēl tagad bieži šķirstu tiem cauri un meklēju jaunas idejas vai vienkārši papriecēju acis.

Īsti labi vairs neatceros cik ilgi un grūti vai viegli gāja šujot, bet zinu ka pabeidzot gandarījums bija liels. Tas ir liels arī vēl tagad, lai arī sedziņa vēl nav kalpojusi nekādiem praktiskiem mērķiem. Laikam pārāk žēl ir nosmērēt.

šalle

Reiz ievērtējot pievedumu mēneša sākumā avīžu kioskā pievērsu uzmanību žurnālam Simply Knitting, jo tam nāca klāt bonusā plastmasas priekšmets, ar kura palīdzību žurnāls solīja darītājam labu labās šalles a la Boa. Uzķēros uz āķa un nopirku. Lieki teikt, ka jau tajā pašā dienā izmēģināju un esmu ļoti apmierināta ar rezultātu. Savai šallei izmantoju šīs dzijas: Järbo garn Tindra 100% poliesteris, krāsa 210, Idéna Happy, 100% poliesteris krāsa 800 un Järbo garn Big Verona 100% akrils, krāsa 021.
Arī dažas manas draudzenes ir ieguvušas šalles šajā tehnikā gatavotas. Kādu citu reizi ievietošu bildi ar vienu no tām.
Un par cepuri arī pastāstīšu citreiz.....

tamborēts pončo bebim

Kad mūsu draugi gaidīja bērniņu nolēmu darināt dāvaniņā pončo. Pārmaiņas pēc nolēmu tamborēt, arī raksts ļoti viegls, pēcāk nav jāšuj kopā un tā tapa šis apģērbs! Dzija Pinguin Sedificada no Paramount Fios 70% akrils un 30 % vilna, tāpēc jādomā, ka silts. Ceru ka mazajam valkātājam patīk.

Adīts pončo bebim

Šis ir mans pirmais pusadītais pončo. Proti, es tam darināju tikai vienu pusi. Bijām ciemos pie draugiem un Mary, mūsu draudzene teica, ka grib uzadīt mūsu topošajam bērniņam pončo. Bet tieši tad viņa darbojās ap citu projektu un es prasīju lai pamāca man kā pončo adāms. Tad nu dabūju piegriezni un sāku kaut ko meistarot. Kad viena puse bija noadīta devos ekskursijā, kamēr Mary pabeidza, sašuva un salika bārkstis. Puķi pietamborēju vēlāk. Jauks apģērba gabals! Derēja bērniņam tikko kā dzimušam, kā arī jau izaugušam 1,5 gadniekam un izskatās ka derēs vēl kādu laiku.

apģērbts krēsliņš

No mana drauga bērnības laikiem ir saglabāts mazs šūpuļkrēsls. Tagad, kad mūsu bērns var sākt to izmantot nolēmu, ka jāuzada kāds mīksts paliknis, lai nespiež dibenā kā sacīt. Dziju pirku caur interneta vairāksolīšanas mājas lapas un katra fice bija citā krāsā. Tāpēc arī krēsliņa pārvalks ir divkrāsains. Dzija Wendy Party!, krāsa 554 un 556.
Starp citu, arī lācītis ir saglabājies no drauga bērnības laikiem ;)

vēl zeķes

Zeķes, kuras uzadīju drauga vecmāmiņai. Īpašai vecmāmiņai īpašas zeķes! Viņa ļoti slavēja ;o)
Dzija no Marks&Kattens Superwash Safir, 100% vilna. Gaiši lillā krāsas nr. 1506, bet tumši lillā 1505. Izvēlējos šīs krāsas, jo vecmāmiņai ļoti patika violetie toņi.
Zināju ka gribu rakstainas, tad nu domāju pati kādus rakstiņus.

Grāmata: Farley Mowat, Kvinna i dimmornas land (org.: Woman in the Mists)

Interesants, aizraujošs, briesmīgs stāsts par cilvēku, kurš augstu turēja kalnu gorillu tiesības uz izdzīvošanu un pastāvēšanu savā dabiskajā vidē- Dian Fossey. Ar zobiem un nagiem ,spītējot slimībām, un intrigām Dian aizstāvēja sevis izveidoto zinātnisko nometni Ruandas teritorijā līdz pat nāvei. Grāmata iedvesmoja mani meklēt un lasīt Dian sarakstīto grāmatu Gorillas in the mist, kā arī iepirātot pēc tās grāmatas uzņemto filmu. Kā parasti, lasot par tādiem stipriem cilvēkiem rodas dziļa cieņa par viņu darīto, bet arī stipra bezcerība lasot, domājot un zinot, ka viņas darbs lielā mērā ir cīņa ar vējdzirnavām. Cilvēka dabā acīmredzot nav saudzēt citas būtnes, mūsu planētu un mūsu pašu nākotni.

Rakstnieks Farley Mowat ir sarakstījis arī citas grāmatas par dabas un dzīvnieku cīņu par tiesībām dzīvot un izdzīvot, par spīti cilvēku neatlaidīgajai tieksmei visu ap sevi iznīcināt. Arī tās grāmatas meklēšu bibliotēkā un lasīšu, ja vien būs iespēja. Kaut kā jau depresija ir jāizsauc ;o)

Zilonis

Reiz, kā katra mēneša sākumā piestaigājot uz vietējo avīžu kiosku un šķirstot dažādus žurnālus par adīšanu vai tamborēšanu, ieraudzīju, ka žurnālam Simply Knitting pielikumā ir adīts Noasa šķirsts. Daudz un dažādi dzīvnieki, ko Noasam palaimējās izglābt no grēku plūdiem. Tagad jau uzmeistaroju vienu ziloni. Atliek tikai piebāzt, sašūt kopā un piestaigāt uz Panduro, lai nopirktu pudeļu birstītes snuķim, ilkņiem un kājām.
Dzija ir no Järbo Pascal Baby, krāsa 6948 pašam zilonim un 6949 ilkņiem.

Zeķes

Apģērba gabals kas man ļoti labi padodas, ko es esmu adījusi neskaitāmas reizes, no neskaitāmi dažādas dzijas un neskaitāmiem cilvēkiem ir zeķes. Visvairāk jau protams no šī prieka ir ticis maniem vecākiem, kuri pa lauku darbiem nonēsā savus 3 līdz 5 pārus sezonā. Bildē redzamas zeķes, ko adīju mammai un tētim. Zili-zaļi-dzelteni-sarkanīgo dziju sauc Lanett Superwash krāsa 9367 un tā ir 100% merino vilna. Sarkanīgās zeķes darinātas no dzijas Fabel ja gribiet ieskatieties www.garnstudio.com tur ir daudz smuku jaunu modeļu no šīs dzijas.

Blogs ir tapis! hip hip urā!

Tagad dzīvojot elektronikas laikmetā un šad un tad meklējot internetā rakstus adīšanai, tamborēšanai u.c. vaļasbrīžiem, esmu iespaidojusies no dažiem blogistiem, kuri dalās ar saviem darbiem. Arī es ilgi ilgi briedu, līdz nolēmu vairāk neturēt sveci zem pūra un aprakstīt šeit savus adījumus, tamborējumus sudrabkalumus, apzīmējumus, izšuvumus, lasītās grāmatas utt. Vienuvārdsakot visu, ko es uzskatu par hobiju
Man pašai ļoti patīk, ja cilvēki raksta ar humoru, bet šeit nu man diemžēl jūs būs jāapbēdina, jo man pašai humora izjūtas gandrīz vai nemaz nav Tas arī nāk komplektā ar lielu naivumu un ticību ka cilvēki visumā ir ļoti jauki un neviens mani cauri nest negrib.
Piemērs: iepazīstos ar puisi, vārds pa vārdam tiekam līdz tam, ka puisis ir dzimis Malaizijā. Dabisks jautājums: -Kā tas nākas ka eiropietis ir dzimis Malaizijā? - Nu vienkārši mani vecāki brauca ar laivām pie Norvēģijas, nomaldījās un nonāca Malaizijā. -Hmm, tiešām ? Un tava mamma bija tik drosmīga lai pēdējos grūtniecības mēnešos brauktu ar laivām? -Acīmredzot jā.
kā nācās vilties saprotot ka neiespējamais ir noticis 2 -reiz. Iedomāties ka pāris, viens no tiem stāvoklī var ar laivu aizdreifēt no Norvēģijas uz Malaiziju un iedomāties, ka izjokošana ies man garām.
Bet ne jau par to ir mans stāsts...