Nuja, iemīlējos šajā dzijā līdzko ieraudzīju noadītu paraudziņu dziju veikalā (vai teicu, ka mani dziju veikalā nedrīkst iekšā laist? Acis tik zib uz visām pusēm un maciņš tukšojas) (reiz, kad būs pietiekami drosmes parādīšu cik man dzijas mājās). Nav jau varbūt nekas īpašs, bet tad kad ada ir tik interesanti skatīties, kā tas rakstiņš veidojas. Tad nu sākumā uzadīju sev cimdus, jo iepriekšējie sāka izdilt. Tad adīju cimdus draugam, jo viņš mēdz zaudēt un iepriekšējos kā reizi bija atstājis vienā skolā un kad pēc pusgada brauca tiem pakaļ, tie bija iepriekšējā nedēļā lielajā tīrīšanā izmesti. Un tad, kad gan mana bērna mamma gan tēvs bija tikuši pie tādiem smukiem cimdien, likās, kā tad atstāt bērniņu bešā? Tā tapa arī mazie dūrainīši. Tagad gan bērns jau principā ir izaudzis no tiem, ar steigu jāada jauni.
Pēc visas šitās slavēšanas Fabel dzijai no Garnstudio jāpiezīmē, ka tomēr tomēr.... dzija nav tik silta cik gribētos, laikam jau tāpēc ka 75% ir vilna, bet pārējā sintētika (poliamīds). Virs 10 plusgrādiem braucot ar riteni vēl neko, bet kad nāk zemāk, tad sāk palikt auksti rokām (man, kurai rokas un kājas ir salīgas).
.png)
.JPG)
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru