crazy crazy crazy crazy crazy crazy

Vakar, 3. novembrī apmeklēju gadatirgu Stokholmā, kurš saucās *Šūšanas festivāls*. Tur gan varēja apskatīt un iegādāties lietas ne tikai šūšanai, bet arī daudziem citiem hobijiem. Ielāpotāji bija plaši pārstāvēti, šujmašīnu ražotāji, krustiņu šuvēji, mezglotāji, makramē taisītāji, pērļotāji un tie, kurus saukšu par grāmatu skrāpētājiem (scrapbokning). Diemžēl diemžēl arī daudzi dziju pārdevēji... ;o)
No sākuma gāju gar visiem stendiem, ievērtēju kas man patīk, ko es gribu, kas ir interesants, bet kas galīgi garām. Tam vien jau aizgāja 2 stundas. Tad gāju izņemt naudu no bankomāta un gāju otru apli, šoreiz ar nolūku pirkt. Lieki teikt, ka beigās sanāca vairāk nekā pirmoreizi tikai apskatot. Citi pārdevēji uzadījuši ko smuku no smukas dzijas un man uzreiz ar tādu gribas... Kad jau bija maisu maisi un šķita, ka ātri jāmūk ārā, kamēr nav par vēlu. Likās nu kā tad neaiziešu pie tā vīra, kurš ar savu sievu paši krāso un tirgo ekoloģisku kokvilnu un vilnu. Neatbalstīt tādu biznesu vienkārši grēka darbs. Pēc visiem pirkumiem bija bail nākt mājās. Mums jau tā mazs dzīvoklītis un vairākas atvilknes kumodēs ir pilnas tikai ar dziju.
Šeit tad nu varat apskatīt manu vakardienas bilanci:

Un lūdzu lūdzu,nākamreiz kad redzēsiet mani ejam dziju veikala virzienā, turiet mani ciet un neļaujiet man tur iet iekšā ;o)