Es, kad biju roku ievingrinājusi savu rokassprādzi darinot, sāku adīt savām draudzenēm, jo kā reizi braucu uz Latviju un plānoju satikt daļu no draugiem. Pēc pirmās rokassprādzes kāre turpināt adīt ar stieplīti bija tik liela, ka devos uz Panduro un iepirku teju vai visu pieejamo krāsu stieples. Lai adītu vai tamborētu tās nevar būt pārāk cietas, tāpēc pieejamās 0.3 mm ir ideālas šādiem darbiem. Pērlītes arī mazliet piepirku, dažas jau bija mājās iegādātas ar domu kādreiz pievērsties pērļošanai nopietnāk. Variācijas adīšanai ar metāla stieplīti ir nebeidzamas un tagad man ir āķis lūpā.
Esmu hobija līmeņa rokdarbniece bez ambīcijām būt labākā, orģinālākā, strukturētākā. Adīšana un tamborēšana man dod iekšēju prieku un teju meditatīvu stāvokli kamēr ar to nodarbojos. Un prieks dzīvē ir galvenais, to savos gados esmu sapratusi. ;)
Pie manis nav viegli komentēt (bet par komentāriem ļoti priecāšos) un tas ir tāpēc ka es ļoti respektēju privāto sfēru un baidos no spamiem, vīrusiem un negāciju pilniem anonīmiem komentāriem. Es nekad nepublicēšu komentāros jūsu e-pasta adresi un tas ir mazākais ko es jūsu dēļ varu darīt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru