Un tā dzijas juceklis pārveršas, pārvēršas dzijas juceklis...

Pārfrāzējot vienas slavenas padomju filmas vārdus, parādīšu ka tas nebija gan juceklis, bet volānšalle Ivanai! Dzija Can Can no Rico Design, 100% akrils. Uzmesti 7 valdziņi, no vienas fices (200g) sanāk 2 šalles.

Vakardienas adīšanas kafejnīca

Iesvētīta!

Bija gan kā baidījos, ka esam tikai mēs 3 adītāji un 2 mazi līdzjutēji, cepumu ēdēji, bet neba tādēļ skumjām ļauties.

Jāatzīst gods un slava bibliotekāriem, kuri mūs gaidot bija speciāli atlasījuši rokdarbu grāmatas, kur iedvesmu smelties.

Protams, ceru ka nākamreiz atnāks vēl kāds rokdarbnieks, jo šādā sastāvā mēs arī varam sēdēt mājās pie mums un adīt :D

Adīšanas kafejnīca, šeit, manā pusē!

Stokholmā, kur mitinos, ir adīšanas kafejnīcas kur rokdarbnieki satiekas vai nu kafejnīcā vai bibliotēkā vai pie kāda mājās.

Koncepts braukt uz bibliotēku adīt vai tamborēt man ļoti patīk, un dažreiz esmu kādā adīšanas kafejnīcā tā nonākusi.

Tā nu teju divus gadus dzīvojot Stokholmas tuvajā priekšpilsētā apmēram 200 m attālumā no vienas no Stokholmas bibliotēkas filiālēm, ilgi funktierēju, nu kapēc, sasodīts, bibliotēka nevar uzrīkot kādu adīšanas kafejnīcu? Domāju, domāju, sūkstījos, sūkstījos katru reizi garām iedama, līdz sapratu: mani gaida!!

Tā nu pāris nedēļas atpakaļ iegāju iekšā uzprasīt: vai jūs lūdzu nebūtu tik laipni un nedotu telpu adīšanas kafejnīcai, iesākumā varbūt vienreiz mēnesī. Šito prieku kad manu ideju ļoti labvēlīgi ar lielu prieku un entuziasmu uzņēma. Ātra plānošana un tagad, reizi mēnesī trešdienu vakaros pēc darba sēdēsim un adīsim kopā ar citiem domubiedriem. Šovakar pirmizrāde! Protams man ir bailes vai kāds cits bez manis, Ivanas (manas uzticamās rokdarbu, un ne tikai, draudzenes), Jockes un bērniem tur atnāks, bet tad jau redzēsim.

No sākuma bibliotekāre arī izteica nožēlu ka budžeta dēļ bibliotēka nav atvērta nedēļās nogalēs, bet tagad viņiem izdevās 2-ās sestdienās līdz gada beigām ieplānot kādas aktivitātes un jau prasīja man vai es negribu arī adīšanas kafejnīcu tad. Kā nu ne? Turiet īķšķus un ja esiet šajā pusē nāciet un adiet!!

Afiša un informācija šeit!

Sēru vēsts...

Atā Amanda, lai tev labi klājas lai kur tu esi!

Pirms nedēļas mums bija iespēja aizbraukt uz Kolmården dzīvnieku parku, Zviedrijā tuvu Norčēpingai. Par spīti tam, ka gan lielais bērns gan bērnu tēvs bija ar augstu temperatūru, lai varētu saukties veseli. Un mazais bērns tikko kā atguvies no tā paša augstas temperatūras nejaukā vīrusa. 

Artíga ņēma līdzi savus draugus: Amandu un Luvisu, tāds mazs ķinķēziņš no dzijas (vudu lellīte), nopirkts dienu iepriekš pārtikas veikala automātā. Bet nu šī tad arī ir pēdējā bilde ar viņiem kopā.

Zvanījām uz parku nākamajā dienā, bet vēl nebija atrasts, viņi gan pierakstīja mūsu telefonu un solījās zvanīt un atsūtīt ja atradīsies tie divi noklīdušie ģimenes locekļi, bet vēl nekā....

Acīmredzot kādam citam bērnam patika un adoptēja. 

Lai jums labas mājas, izkritušie no ratiem un pazudušie...

vilšanās...

Vakardien iesāku volānšalli draudzenei.
Šodien ar mazo bērnu pasnaudām, pamostos, skatos, lielais bērns ir paņēmis gabalu no volānšalles dzijas. Sākas panika, prasu no kura gala tu to diegu nogriezi, tur kur es adīju vai no otra gala?! Jocīgā kārtā bērns tikai rausta plecus. Iejaucas draugs un saka, ka viņš esot paņēmis un iedevis no tā kas izskatījies kā tāds dzijas juceklis. Kā tā vispār var pateikt- dzijas juceklis????

Vilšanās pašos tuvākajos, sauc šī vakara sajūtu.