sestdiena, 2011. gada 3. septembris

vilšanās...

Vakardien iesāku volānšalli draudzenei.
Šodien ar mazo bērnu pasnaudām, pamostos, skatos, lielais bērns ir paņēmis gabalu no volānšalles dzijas. Sākas panika, prasu no kura gala tu to diegu nogriezi, tur kur es adīju vai no otra gala?! Jocīgā kārtā bērns tikai rausta plecus. Iejaucas draugs un saka, ka viņš esot paņēmis un iedevis no tā kas izskatījies kā tāds dzijas juceklis. Kā tā vispār var pateikt- dzijas juceklis????

Vilšanās pašos tuvākajos, sauc šī vakara sajūtu.

6 komentāri:

Chanda teica...

Cik nelāgi!
Man tāda sajūta bija, kad viens no bērniem uzsēdās virsū adīklim ar koka adatām un salauza vienu no tām. Cerams, ka nodarītais kaitējums ir labojams.

Kikii teica...

Traki, bet pēc kāda laika tu šo ar smaidu atcerēsies!

dace teica...

Chanda! Man ar tā jau bija ka bērns uzsēdās uz adatas un tā nolūza, bet tas bija tomēr vairāk kā tāds nelaimes gadījums ;)

ceita teica...

Esmu sevi jau sen pieradinājusi nolikt savas lietas tā augstāk, lai bērnu pirkstiņi netiek klāt, meita jau liela, vienmēr paprasa, ja kaut ko rokdarbiem vajag no manām lietām, lielajam puikam vairs nav intereses par maniem diegiem un dzijām, bet mazajam gan acis zib, bet neaiztiek, jo vienmēr piekodinu, ka tās ir mammas lietas un nolieku tālāk no acīm un klāt tikšanas.

liene teica...

Ha haaaaaa izklausas labi( sorry!)
Bet zini berni jau nemelo!
Velak varesi smieties kad lieli bus!

Man sikais iesledza masu un sevi dzivokli spanija...mes sakam atver neeeee vinhs pretim...masa sak raudat
mes: vinhai est gribas,atver
mazais: leduskapi ir daudz siera!

dace teica...

Ceita! Jā, nu es jau arī tā parasti darīju, sevišķi kad bērns bija mazs. bet tagad man tak ne prātā neienāca ka man iesāktie adījumi jāslēpj no 34. gadus veca vīrieša :D

Liene! Labais, siers ir, gan jau būsim paēduši, atā mamma, tēti, ejat izklaidēs! :D :D