Šķīvja paliktnis

Uz šūšanas festivālu aicināju savu uzticamo festivāla biedreni Ivanu, bet viņa atteicās ar argumentu ka neesot izadījusi 90% no pagājušajā festivālā iepirktās dzijas. Mīļā pasaulīt, ja es to ņemtu vērā, es savā mūžā vairs nekad dziju veikaliem tuvoties nedrīkstētu! ;). 

Kad šito tā uzraksta, tad izklausās kā joks, bet patiesību sakot man kaut kāda krīze iestājusies (pusmūža vai līdzīga) un pārdomas un sevis meklēšana. Lieta tāda, ka kopš mazais bērns augustā sāka iet uz bērnudārzu, baudu bezdarbnieka statusu un no sākuma par to ļoti priecājos, jo šķita ka nu tikai būs man beidzot laiks atliku likām rokdarbiem un citām sirdslietām, bet laikam ejot novēroju, ka šajos mēnešos ar rokdarbiem nodarbojos nu pavisam minimāli. Visvairāk es tīru māju un nositu laiku pie interneta. Dzijas kalni toties krājas, jo cerības uz nākotni ir. Un tagad, kad manā foršajā lādē vairs nav vietas visai dzijai un man katru dienu jāskatās uz 2 lieliem dzijas maisiem, šķiet nu come on, kas par s..u būšanu, jāsāk kaut kas darīt. Tā nu apņēmos brīžos starp bērna atstāšanu un paņemšanu no bērnudārza nevis nosist laiku, bet IEPLĀNOT to adīšanai, tamborēšanai un visādai citādai kreativitātei. 


Pirmajās divās dienās esmu uztamborējusi divus šķīvju paliktņus no tikko nopirktā lina (3 pavedieni) un kokvilnas (1 pavediens) masījuma Linea no Ullcentrum. Ar tādu domu arī dziju pirku, jo nesen apvilku virtuves krēslus ar tādu pelēcīgi zaļu vaska audumu, ļoti praktisku ģimenēm ar maziem bērniem, kur nemitīgi kaut kas tiek izlaistīts, apgāzts un noķēzīts.  Ficēs dažādi grami, vienā 128 otrā 118. No tās smagākās sanāca 2 paliktņi un maziņš kamoliņs palika pāri. Maliņai ņēmu Garnstudio DROPS Muskat, kas ir biezāka dzija. Un maliņas dizainu meklēju nesen iegādātajā grāmatā Crochet borders. 

Paliktnīšus vajag iestīvināt. Vai jums ir laba pieredze ar stērķelēšanu?? (Jo mana pieredze saka, ka stērķelējamais priekšmets paliek no miltiem dažviet balts). Jeb man doties uz pilsētu un meklēt Sonett veļas cietinātāju??

Komercija uzņem apgriezienus

Ok, radīšana bet ne pārdošana. Sāku vairāk adīt un tamborēt pārdošanai. pagaidām esmu uztaisījusi Feisbukos savu darbu mājas lapu Rainbow Dreads, bet plānoju arī likt darbus kādā Zviedru a la meistardarbs lapā. 

Pončo bērnam

Cepurīte bērnam

Krādziņapkaklīte bērnam

Cepure pieaugušajiem apraksts šeit

 No Atstaro Aigas nopirku atstarojošo dziju un lieku iekšā cepurēs!

Cepure bērnam

Varavīksnes cepure pieaugušajiem

 

Ķirbīšcepure bērnam

Pasaka par čībām, septītā

Karalienes iepriekšējās čības galīgi izdilušas un vēl vienu zoli viņa negribēja lāpīšanai adīt, tāpēc labāk jaunas čības!

Dzija Fritidsgarn, no Sandnes garn, 3,4 fices, adatas nr. 8 mm. Safilcējās lieliski!

Milzu čības

Kā vienmēr galvenais lai kājas būtu siltas!
Čības pirms mazgāšanas:

 Kā jums liekas vai tās sarausies līdz manam mīļākajam izmēram?

Krāsainības interjerā un dzīvē

Vakar beidzot nokrāsoju savam darinātajam pērļu (Hama maxi) pulkstenim rādītājus violetā krāsā un tagad esmu apmierināta 

(pirms tam biju krāsojusi oranžus, bet nevarēja saprast cik ir laiks?! ;) ) 

 Vakar arī pusstundas laikā uzdarināju orhidejas neizskatīgajam plastmasas spainītim mētelīti. Un atkal jau savā mīļajā oranžajā krāsā!

Un vakar mana vecākā bērna mutē vērās šāda aina (divi piena zobi izkrita vakar, nu jau kopā seši devuši vietu īstajiem).

Dīvāna/gultas pārklājs gatavs! Mans gadsimta projekts!

Nu ir mans tamborētais dīvāna jeb gultas (atkarīgs no garastāvokļa un vajadzības) pārvalks gatavs!

Nu ko lai saka, pašai prieks! Priecājos arī arī ka kvadrātu kopā tamborēšanai izvēlējos oranžo dziju. Pārvalks uzreiz dzīvespriecīgāks izskatās.

Mazliet statistikas: 
Apraksts no Drops mājas lapas.
Sāku tamborēt 8. maijā un beidzu 23. septembrī.
Kvadrātiņiem izmantota DROPS Garnstudio dzija Delight (75% superwash vilna, 25% poliamīds), krāsa 08 5 fices, krāsa 09 5 fices, 10 7 fices, 11 4 fices, 12 3,5 fices, 13 5,85 fices, 15 1 fice un 16 2 fices. Pavisam kopā 33,35 Delight fices.
Kopā tamborēju ar DROPS Garnstudio Baby Merino (100% merino vilna, superwash apstrādāta). Izgāja 8,7 fices.

Tamboradata 4mm.
Katrs kvadrātiņš apmēram 10x10cm liels. Garumā izmantoti 24 kvadrāti, platumā 16, kopā 384. No vienas fices apmēram 11 - 12 kvadrāti.
Pārvalks sver aptuveni 2,1 kg.

Man patīk: 
Pašu kvadrātiņu raksts, smuks un pat i pēc 384 gb. nav vēl apnicis.
Doma ka teorētiski varu mazgāt veļas mašīnā.
Cerība ka pēc teiksim 60 gadiem, mazbērni rādīs pārvalku saviem draugiem un stāstīs ka to jau viņu vecmāmiņa, rokdarbniece pati taisījusi.  ;)
Nepalika dziju atlikumi, jo visu iztamborēju veidojot raibumraibos kvadrātiņus.
Nebija nekādas ņemšanās ar diegu galu ievilkšanu, jo tos paslēpj, ietamborējot jau procesā.

Man nepatīk:
Delight krāsa 08 (sūnu zaļi vien)
Doma par to kā dabūšu kaķu spalvas nost.
Delight kvalitāte klibo, nereti ficē ir pēkšņi ļoti biezs pavediens kuram seko ekstrēmi plāns diedziņš.
Merino dzija pēc faktūras atgādina sintētiku. Ļoti elastīga un jocīga dzija.

Diemžēl Delight ne viena vien fice izskatās apmēram šādi.

Nu un vēl viena bilde ar mūsu mājas kvalitātes zīmogu:

Lusíja arī izskatās apmierināta

Jesikas jaunkundze



Jesikas jaunkundze

Iepazīstieties, man tagad ir pašai sava manekenīte un pēc labākajām tradīcījām, lasītām blogu pasaulē, iedevu viņai tādu vārdu kāds viņas ienākšanas dienā bija kalendārā. Meklēju vispirms latviešu, bet tur tikai Arkādijs un Anrijs. Lūkoju zviedru kalendārā: Jessika un Esaias. Lai tad nu būtu Jesika.

Viņai tīri labi padodas nodemonstrēt manis tamborēto plecu lakatu.

Patiesībā gribēju tādu īstāku manekenu, meklēju internetā lietotu, bet mans draugs teica to ko es parasti saku viņam: mums nav vietas tādai lietai. Šo atradām un nenocietāmies paņemt mūsu apkārtnes otreizējās izmantošanas istabā, bet par to kādreiz taps atsevišķs ieraksts!

Sirsniņvirtenes

Tā skatos ka tagad Latvijā virtenes ir modē ;) 

Jau labu laiku atpakaļ mūsu durvju aizskariņus ir nomainījušas sirsniņas. Tamborēju tās uz pagājušāgada Pride festivālu, bet toreiz neizlietoju.

Uzprišini tašiņu!

Domājot par cilvēces noslogojumu uz dabu, piesārņošanu to ar plastmasām un visādām ķīmijām kuras turpat vien mūsu organismos veido ķīmiskos kokteiļus, kuri mums, cilvēkiem jau sāk ar pilnu jaudu jaukt bioloģisko balansu, mēģinu savai sirdsapziņai klausīt un darīt visu ko vien es, mazs puteklītis varu, lai neatstātu destruktīvas pēdas nākamajām paaudzēm.Ar nožēlu jāsaka, ka es tāpat kā daudzi citi triju RE (RE-use, RE-design, RE-cykle) piekritēji un atbalstītāji jūtos piederīga mazākumam.

tašiņas viena puse pēc...

Šī tašiņa ir sevišķi speciāla! Nolemta drošai nāvei, bet izglābta no atkritumu šķirošanas istabas. Mans mīļākais izmērs! Sevišķi jau to pagaro rokturu dēļ, jo man daudz praktiskāk nest iepirkumus mājās uz pleca, nekā rokās. 

tašiņas viena puse pirms...

tašiņas otra puse pirms...

 Bet tie uzraksti... nu jā, mālējam ciet ar tamboradatu un krāsām!

tašiņas otra puse pēc...

Pasaka par čībām, sestā

Gāja laiks, dzīve nāca ar saviem pārsteigumiem, kalniem un ielejām, bet karalis un karaliene vēljoprojām vēsajos vakaros spītīgi staigāja savās čībās (princese ne, viņa kaprīza, ;) labāk esot basām kājām), līdz pienāca nenovēršamais: nodilums, izdilums, caurumi- sauciet kā gribiet! 

Karaliene atkal ņēma adatas rokā un cakināja rezerves čībapakšas augšā.

 Atkal tavu laimi ka ar veļas mašīnu viss kārtībā, un saveļot čības ieguva jaunu zoli, kuru karaliene piešuva no iekšpuses (jo atcerieties, no ārpuses ir tie nesmukie lateksa pretslīdēšanas pilieni). Un tā čības var turpināt savas šīs zemes gaitas!

Pasaka par čībām, piektā

Karalim ir brālis, arī karalis, kurš dzīvo un valda uz citas salas. Brālim ir ģimene. Nu nojaušiet jau- sieva, bērns. Karaliene parūpējās lai arī viņiem viņu karalistē kājas būtu siltas.

Pasaka par čībām, ceturtā

Karalienei roka ievingrināta un viņa sāka adīt čības draugiem.

Šo čību īpašnieks vienīgi vēl nav atklājis vai viņš viņas ir safilcējis vai ne (lai gan pagājuši jau savi teju 3 gadi).

Pasaka par čībām, trešā

Visai karaliskajai ģimenei tak ir jāsapas! Nevar jau staigāt kādās zeķēs vien iegribas. Vajag tādus atribūtus (lasi: čības) lai jau pa gabalu varētu redzēt ka viņi ir no vienas famīlijas. Un tā praktiskā karaliene beigu beigās uzadīja un safilcēja čības arī sev. 

Jau princeses mazās čības kājās esot atklāja vienu problēmu: slīdēšanu. Lai arī karaliskajai ģimenei vajagot pārvietoties tā slīdoši, klusām, nemanot, dažus neapdomīgus manevrus izmēģinot, visas šīs pasakas čības tika atzītas par slidām.

Karaliene vērsās pie galma dziju veikala tirgotājas, kura pasūtīja speciāli viņai lateksa šķidrumu čību pretslīdes apstrādei (caurspīdīgu). Savas praktiskās funkcijas lateksa punkti čību apakšā pilda ļoti labi, bet savas estētiskās funkcijas gan diemžēl ne. Jo redziet, jo karaliene ka jau daždien karaliene, neba katru dienu pati savu grīdu mēzīs un neba kalpotāji viņas mājā nāks un darīs to viņas vietā. Un tā lateksa punkti laika gaitā no caurspīdīgiem pamazām pārvērtušies par riktīgi riktīgi netīriem (bildes netiks rādītas (nevar tak savu netīro veļu visu acu priekšā mazgāt ;) )), kurus arī nevar pat izmazgāt, jo visi netīrumi labi dziļi lateksa pilienu iekšpusē māk iesūkties. 

Pastāstiet kāds, kam pieredze čību pēdu pretslīdes apstrādē, kā labāk? Izņemot ādu, jo gauži mīlam dzīvniekus un šī iemesla dēļ viņus nenogalinam. :)

Pasaka par čībām, otrā

Karaliene nebūtu karaliene, ja nepadomātu arī par savu karali. Neba jau princese vienīgā aptekalējamā.

Pasaka par čībām, pirmā

Reiz sensenos laikos, tālu tālu (7,3 km putna lidojuma) dzīvoja trīs cilvēki. Karaliene, karalis un princese ;) Tā nu sanāca, ka karaliene nebija vis nekāda baltrocīte, bet praktiskā latviete un izlēma savai princesītei uzadīt siltas čībiņas. Toreiz jau bija sākusies Ravelry ēra, un karaliene atrada visvienkāršāko veidu kā čības noadīt un sašūt kopā, ciemojoties Pusnakts saules blogā. Pasaka nebūtu pasaka, ja viņu mājās nebūtu bijis veļasmašīnas ar kuras palīdzību čības savelt.

Procesā

Tie mazie krāsainie kvadrātiņi ko jums rādīju ir domāti kā koridora galdiņa galdauts. Iepriekš tur bija krāsains audums, tad ģimenē ienāca kaķi un mazais cilvēkbērns auga, baidījos ka galdauts tika raustīts un uzklāju Joakim vecmāmiņas austu, bet mazu sienas dekoru, kurš apsedz virsmu, bet ne nesmukos sānu slapju krūžu nokrāsojumus. Jo proti, šis ir saliekams galdiņš, varen labi piemērots šauriem dzīves apstākļiem. Mums gan nav pārāk šaurs, mums ir vienkārši par daudz mēbeļu un citu loriņu :D

Ilgi skatījos uz apaļo krēsliņu un domāju, ko lai tādu izdomā galdiņam. Vienā brīdī doma uzplauka un tad cepu augšā vecmāmiņas kvadrātus. Esmu redzējusi daudz smukus, kur maina krāsas katrā rindā vai puķu, sešstūru u.c. veidos tamborētus. Bet tieši šajā brīdī man vajadzēja gan dvēseles mieram gan rokām pašu vienkāršāko veidu. Tagad platumā jau satamborēju kopā, vēl atliek nedaudz garumā un piemēru.

Nav nemaz tik traki, kā jums šķiet? Un protams vēl saslapināšu un nobloķēšu pastaipot maķenīt platāku, tā lai pavisam labi der. Un tad jau redzēs kā būs ar kaķu un bērna interesi. Ja kas, vienmēr varēšu to pataisīt lielāku vai izmantot citiem mērķiem.

Dāvaniņas lielam un mazam

Tikai nesen izdevās noorganizēt jau vairāku mēnešu plānoto tikšanos ar drauga radiem. Sadāvināju dažiem no viņiem paštaisītas mantas. Drauga brālim, IT jomā strādājošam, tastatūras bezpirkstu cimdiņi:

Bet manu bērnu mazajam 4 mēnešus vecajam brālēnam tika tamborēts grabulītis:

Drauga brāļa sievai uzdāvāju volānšalli:

Un pati saņēmu dāvanā dziju, smuko jo smuku! Vai nav jocīgi, ka neatceros nevienu citu gadījumu, kad man tiktu dāvināta dzija?!

Nu ir ziepes!

Tātad arī mūsu mājās beidzot atklāta ziepju vārīšanas darbnīca. Silikona formiņas es jau no Panduro akcijām un Second hand veikaliem dažas pagādāju laiciņu atpakaļ. Savukārt sestdien devos uz Panduro savā ikgadējā iepirkšanās tūrē. Proti viņi uzreiz pēc Ziemassvētkiem izpārdod Ziemassvētku preces ar 50% atlaidi, kura laikam ejot palielinās uz 70% atlaidi. Es tad nu pacietīgi gaidu līdz janvāra vidum un eju pirkt lietas pēdējās atlaižu dienās un visādus (atvainojiet) sūdiņus sapērku lētāk, kā parasti. Ok, ar šo atkāpi gribēju darīt zināmu ka pa lēto dabūju Ziemassvētku ziepju vārīšanas komplektu. Pati vēl extra nopirku caurspīdīgo, parasto ziepju masu. Vakar jutu ka bērns grib darboties, bet nezin ko un piedāvāju vārīt ziepes. Skumji, bet šī spārnotā izteiciena īsto nozīmi mans bērns Latvijā nedzīvojot neizprot. Toties tiešā nozīmē saprata. :D

Disneja varoņi ziepēs

Disneja Vinnijs pūks un draugi formiņa

Mēs neko baigi sarežģītu netaisījām. Paņēmām dažas rožu ziedlapas un lapas. Paņēmām krustnagliņas un kokosriekstu skaidiņas sapildījām formiņās. Bērns grieza ziepes gabaliņos, es peldināju karstajā ūdenī un lēju. Veiksme, ka sāku ar caurspīdīgajām, jo pēc tam tās, ar Ziemassvētku aromu man uzdzina nelabumu savas smakas dēļ (nu kaut kas kanēlim līdzīgs). 

Zvaigžņu ziepes

Formīgās ziepītes

Četrkantīgās formiņas

Kantainās ziepes

Tagad tik mazgāties un mazgāties!