sestdiena, 2011. gada 30. aprīlis

Rokdarbu piezīmju blociņš

Jau laiku atpakaļ ieviesu adīšanas, tamborēšanas piezīmju grāmatiņu, kur ierakstu savus projektus, dziju, adatas, aprakstus u.c. kas aktuāls. Tā kā sākumā tas bija ļoti necils un varētu pat teikt nesmuks, nopirku Panduro papīru, kurš apdrukāts kā adījums. Priekšpusei labisks, aizmugurei kreilisks adījuma raksts un variet arī palūrēt iekšpusē ;)

piektdiena, 2011. gada 29. aprīlis

Iepirktās grāmatas trešā daļa

Jā, vēl joprojām stāstīšu par grāmatām ko iepirku kaut kad februārī. Atkal redzeslokā šoreiz viena: Jaunā rokdarbu grāmata; tamborēt, adīt, šūt, jaukas, krāsainas idejas mājai un ģimenei (Nya handarbets boken, virka, sticka, sy roliga färgsprakande idéer för hemmet och familjen). Šajā grāmata visinteresantākās man likās: krēsla sedziņa, krāsainais bērna kombinezons, tamborēti salvešu gredzentiņi, karstu lietu turētājs, rūķi un trollis (kurš paslēpies apakšējā stūrī), un tamborētas jautrās čībiņas.
Šad un tad tagad ar pašreizējo dzīves pieredzi un sevišķiem domājošiem cilvēkiem apkārt aizdomājos par to kad un kāpēc rozā un zilais tika piedēvēti abu dzimumu bērniem. Šajos 70-o gadu žurnālos to vēl neredzu, laikam tā sērga tika ievazāta vēlāk. Nekādi nesaprotu kas un kāpēc ir izlēmis ka rozā ir meiteņu un zila puiku krāsa un kas ir tik briesmīgs uzvilkt viņas otrādi. Mēs bailēs no tā sabiedrības spiediena un rāmjiem no sākuma savus bērnus zīdaiņu vecumā tērpjam tad pavisam citās krāsās un šausmas, cik daži cilvēki ir sakaitināti, kad neredz uzreiz kas tas ir par dzimumu. It kā tam vispār būtu kāda nozīme. Tiesa par cik nedzīvojam meža vidū, mans piecgadīgais bērns iespaidus no apkārtnes, reklāmām uz stabiem un no grāmatu tēliem vienalga iesūcies sabiedrības stereotipus un grib vilkt tikai svārkus un kleitas un apgalvo ka mīļākā krāsa ir rozā :( Tiem kam arī gribas par to padomāt piespēlēšu šo programmas ierakstu.

trešdiena, 2011. gada 27. aprīlis

Re-dizainēta lampa

Mums mājās ir ļoti daudz mantu. Lielum lielais vairums ir mantotas no drauga vecmāmiņas un mammas. Viena tāda lieta ir trīsžuburu grīdas lampa. Jāatzīst man jau sen tas netīri baltais audums uz lampas žuburiem tā ne visai, bet kad ieminējos draugam par lampas pārtaisīšanu, sapratu ka labāk kādu laiku pagaidīt, lai tā ideja nosēžas. Jo nereti ir tā, ka tas tak ir viņa vecmāmiņas vai mammas un viņas pašas to ir taisījušas un kā tad es tā ņemšu un pārtaisīšu un ir jau labi tāpatās. ;)
Bet ko lampa? Neko, jaunajā dzīvoklī nekad nav pat redzēta, jo stāv lejā pagraba glabātuvē. Lampu karkasi ar visu padzīvojošo audumu gan bija garderobē un nesen veicot tīrīšanu izņēmās ārā. Pa to laiku iedvesmojoties no ieraksta šajā blogā ideja jau bija radusies. Protams, ka gribēju izmantot savas mīļās varavīksnes krāsas un Kauni dziju. Idejiski būtu jauki, ja vienā lampā varētu dabūt visu varavīksnes skalu, bet acīmredzami ne ar šo konkrēto dziju, kurai krāsu pārejas ir garas. Šādi nu izskatās karkass ar iepriekšējo audumu, pliks karkass un pirmais karkass jau atkal apģērbts! Tagad top nākamie divi.

otrdiena, 2011. gada 26. aprīlis

Salsa jaka


Atrādīta izstādē, bet ar kaunu jāatzīst ne te (ar kaunu jo sen uzadīta un nobildēta). Ieraudzīju un adīju to no žurnāla Simply Knitting pielikuma 2008 gada kalendāra. No tā paša kalendāra adīju šo zaļo džemperi. Tā kā saskāros ar varen lielām kļūdām zaļā džempera aprakstā, baidījos ka tāpat būs arī ar šo aprakstu, bet nix nix. Bija ļoti labi un saprotami, bez kļūdām aprakstīts un līdz ar to uzadāms projekts. Dzija Salsa no Garnstudio Drops. Krāsa 04, adatas 5,5 mm.

sestdiena, 2011. gada 23. aprīlis

Iepirktās grāmatas otrā daļa


Turpināšu šoreiz par grāmatām, šoreiz aprakstīšu vienu: Tamborēt un adīt praktiski un smuki- mājai, bērniem, viņam un viņai (Virka och Sticka praktiskt och vackert för hemmet, för barnen, för honom, för henne). Grāmata kurā cita starpā smuks *mobīlītis* maziem bērniem a la piparkūku figūriņas, košs komplektiņs bērnam, pievērsiet uzmanību šim: logu rotājumi puķes, lācīša un putniņa veidolā, lieliska ideja! 70 gadu romantika: īsa kleitiņa jeb tunika, smukam tievam cilvēciņam. Un kā punkts uz i adīts Flinstonu spilvens. Šeit ir man visas iespējas iegrimt atmiņās un atcerēties, kā man patika Flinstonu sērijas, kad viņas bija pieejamas arī mums padomijas aizskaram krītot. Tiesa gan, kad stāstīju bērnam par to un kad mēģināju rādīt no Youtūbiem tad sapratu cik briesmīgi seksistiskas un sudzisiskas tās filmas ir un uzliku turpmākajām skatīšanām veto.

sestdiena, 2011. gada 16. aprīlis

Tauriņu sarafāns

Tagad tad pienācis laiks apblogot tās lietas, kuras izstādē pabija, bet šajā virtuālajā telpā vēl nav redzētas.
Sākam ar sarafāniņu Artígai. Šis bija tāds *kas ienāks prātā tas būs* adījums.
Sarana ideja jau bija, sāku ar svārciņu daļu bet nezināju kāda būs augšdaļa. Adot meditēju un domāju, skatījos žurnāliņos, ravelry kamēr doma beigās izkristalizējās. Svārciņu daļa adīta ar nepabeigto rindu metodi. Dzija Fame Trend, adatas 3mm. Augšai piepirku Arwetta lillā dziju un izmantoju šo tauriņu rakstu (ravelry links). Nobeigumā lencītēm diemžēl izvēlējos nepiemērotu dizainu. Nākošreiz zināšu ka nevar mugurpusē tā krustot, vajag kādu paaugstinājumu tur uzadīt vispirms.

svētdiena, 2011. gada 10. aprīlis

Izstāde

Kas to būtu domājis ka mani darbi kādreiz piedalīsies izstādē!
Tas bija tā: Loretta, tekstila māksliniece uzrakstīja man lai aiznesu viņai savus adījumus ko izstādīt. Lai arī tēma ir redizains un otrreizējā izmantošana un man jau labi sen ir gribējies no veca taisīt jaunu, pārveidot lietas, pārkonstruēt, bet tikai dažas lietas esmu tā darinājusi vai uzfrišinājusi. Pakoju savus adījumus un tamborējumus, lai Lorettai būtu ko izvēlēties. Vakar, sestdien, pēc latviešu skoliņas paņēmu līdzi abus bērnus un draudzeni Ivanu ar māsu un draugu un braucām uz izstādes atklāšanu. Ļoti iedvesmojoši darbi visi izstādītie!
Paskatieties uz šo, bērnu gatavoto leļļu namiņu, gatavotiem no no visādām lietām, ko mūsu mājās sauc par atkritumiem.
Tie kuri ēd zivju līķīšus var saglabāt metāla bundžiņas un uztaisīt varen smuku vilcieniņu. Bildē arī redzami dinozauri no kociņiem un laikam jau papīra bļodas. (Jāsaka, ka biju mazliet izklaidīga izstādē, jo mazais bērns kliedza un dīdījās, kamēr lielais bērns bija varen apvainojies, ka viņa jaciņa ir izstādīta, līdz ar to izpētīju mazāk un neuzmanīgāk nekā gribējās).
Šajā bildē ir lieliski darbi: no kafijas iepakojumiem groziņi, šķīvīši kā arī paklāji un somiņa no video lentām.
Jādomā ka tāds paklājiņš nevien labi izskatās, bet arī labi kalpo vietās, kur dabīgais materiāls ar laiku sabojātos (piem. mitrumā). Bildē redzama arī mana adītā jaka.
Te savukārt plauktiņš un bļodiņas no iepakojumiem.
Kādam baleta cienītājam ļoti laba iztēle un uztaisījis Gulbju ezera dejotājus. Ļoti jauks adīts putnu būrītis ar visiem putniņiem. Visprofesionālākie darbi protams Lorettas pašas. Skatos tagad uz bildēm un domāju, ka man gribētos tādu košu tamborētu sedziņu gobelēnu mājās pie sienas!

Šajā stūrītī Loretta iekārtojusi citu starpa piecus manus darbus: abas somiņas (tās kuras nav no vecmāmiņas kvadrātiņiem), varavīksnes jaku, varavīksnes krēslu un volānšalli. Un te savukārt manis tamborētā kleita un plecu lakats.
Kopumā jūtos ļoti priecīga, ka man ir tāda iespēja izrādīties, kas ir arī stimuls turpināt rokdarbot un plānot redizainēt.

sestdiena, 2011. gada 2. aprīlis

Stabu drēbītes un cepurītes



Aizpagājušajā vasarā (eh, kā laiks skrien) Stokholmas kultūras festivālā čakli adītāji bija apģērbuši dažus gaismas ķermeņus. Ja pie rokas ir foto kamera, tad labprāt nobildēju un parādu jums tādas smukas lietas!!