sestdiena, 2013. gada 26. janvāris

Par kaunu un lāpīšanu

Esmu pārliecināta ka kauns, gluži tāpat kā slinkums ir cilvēces virzītājspēks. Tā arī pēc sava vakardienas ieraksta tā sakautrējos par tiem 2 gadiem un 5 minūtēm, ka gāju uzreiz paņemt adatu, diegu un cimdiņus un ķēros pie darba. 
Cimdiņi izskatījās šitā nodiluši īkšķī:

Riteņa ātrumu pārslēgšanas un ratiņu stumšanas sekas.  Ņēmu tumši zilo, to pašu alpakas dziju un ar adījuma dūrienu lāpīju nost. Pagāja gan ilgāks laiks kā 5 min, bet nu tagad varu teikt aptuveni tā: pagāja 1 gads, 364 dienas un 23 stundas. Nezinu kā būs, jo lāpījums nav velts (filcēts), bet sagaidu ka pavalkājot alpaka pati mazliet savelsies ap tiem īkšķīšiem. Katrā ziņā ir krietni labāk nekā bija!

piektdiena, 2013. gada 25. janvāris

Filcēti cimdiņi, pirmie

Aukstajā Stokholmā līdz manis atnāk ziņas, ka Latvijā ir vēl aukstāks. Es nekad to nebiju Latvijā dzīvodama iedomājusies, ka Stokholmā parasti ir siltāks, likās ir likums: jo vairāk uz ziemeļiem jo aukstāks.
Bet neba par laika apstākļiem mūsu stāsts, bet par to kā tos lai labāk pārcieš. Kā zināms, nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Un tā reiz, sen sen atpakaļ, kad viens draugs ziemas laikā aizstāvēja disertāciju, un vēl piedevām tāds draugs, kurš visu cauru gadu brauc ar riteni, nolēmu viņam uzadīt siltus dūraiņus, lai nesalst rokas. 
Cimdu apraksts no Drops, rakstu izvēlējos no latviešu rakstiem. Dzija Drops alpaka. Kā redziet mans toreiz 2-gadīgais rūķis to pilnīgi bez problēmām varēja uzvilkt galvā.
Un salīdzinot ar manis pašas tuvākā drauga roku cimds arī izskatījās pabaisi liels pirms filcēšanas jeb velšanas.

Ne tik liels vairs pēc filcēšanas:

Nu un patiesībā krietni mazāks nekā paredzētajam cilvēkam derētu:
Tā nu cimdiņi pārvērtās par maniem cimdiņiem, bet apdāvinājamam draugam vajadzēja iztikt ar grāmatu vien. Kad pastāstīju viņam par savu ligu, viņš vien noteica, ka dūraiņus nevalkājot. Tā kā labi vien ir ka es pati varēju vairākas ziemas valkāt siltus jo siltus dūrainīšus, un piedevām pati ar tiem braukt ziemās ar riteni. Es, kurai rokas ir nenormāli salīgas pirmo reizi atklāju sev īsti siltus ziemas cimdus! Tagad gan viņi ir lāpāmajā kaudzē,  2 gadu un 5 minūšu darbs. :D :D

trešdiena, 2013. gada 23. janvāris

pirmdiena, 2013. gada 14. janvāris

Palīdzību dizainā!!!

Mans bērns izvēlējās rozā dziju lai uzadu viņai jaciņu  kleitiņu ar zvaigznītēm. Kad lūdzu lai vizualizē kā viņa to grib tad saņēmu šādu skici: 

neņemiet vērā tos apaļumus, tie no sākuma bija domāti jakas pogas, bet tagad tie ir no galvas jāizdzēš. Toties tie *volāni* apakšā ir ļoti svarīgi. Nu tad lūdzu mīļie bloga lasītāji, būšu pateicīga par jebkuru ideju un tehnisku norādi uz kādu dizainu, mājas lapu, grāmatu utjp. kā labāk kaut ko tādu uzadīt?!

ceturtdiena, 2013. gada 10. janvāris

Amandas reinkarnācija

Reiz plānoju piedalīties Hjärtekattens projektā, kur katram ar sirdi slimam bērnam tiek uztamborēts kaķītis. Sāku tamborēšanu apdāvinot savu bērnu, kaķītis bija mīļš, nokristīts par Amandu, bet ak vai, ekskursijā pa Kolmårdens Zoo, pazuda, izlēma laikam palikt pie citiem dzīvniekiem. 
Amanda Nr.2


Mans vecākais bērns Amandu atcerējās un vairākas reizes lūdza jaunu. Tā nu reiz atkal saņēmos un vaicāju kādās krāsās. Iztērēju visu rozā, ar kuru tamborēju arī Barbapapu, astīte tāpēc sanāca īsa īsiņa. Pirms Ziemassvētkiem tā neuzkrītoši vaicāju bērnam ko viņš gribētu no Ziemassvētka veča un šito atbildi: mīkstu rotaļlietu kaķi (baidījos vai tik neteiks iPod 5)! Tad es sapratu ka man kaķis ir jānoved līdz gatavības stadijai, un lai ari bērns pats ir klāt stāvējis izvēloties krāsas un redzot mani tamborējot (bet neredzot kopā šūšanu un sejas *krāsošanu*), dāvinājām viņai to Ziemassvētkos. Aizkustinoši bija redzēt, ka kaķītis tika uzreiz samīļots, atkal bez kādām pārdomām nokristīts par Amandu.

otrdiena, 2013. gada 8. janvāris

Dāvanas, dāvanas!

Decembris ir pagājis un janvāris atnācis ar mīļām un novērtētām ar rokdarbiem saistītām dāvanām. 
Pirmkārt jau mans apdāvināmais, Andra ir saņēmis manis gatavoto dāvanu.
Sirsniņmauči Andrai

Es pati saņēmu no Joakima brāļa ģimenes grāmatu: Adīt romantiski, moderni un sievišķīgi. Ieskatu grāmatā varat iegūt šeit, ravelry.
Dāvana no radiem

No savas mīļās radinieces Ineses, saņēmu svečturi ar adītu musturu. Svečturis pievienojas manai jaunajai kolekcijai ar adītiem rakstiem. Kā jau rakstīju vienu krūzīti nopirku no Piebalgas Porcelāna rūpnīcas, kvalitātes ražojums. Otru krūzīti nopirku nupat Zviedrijas Åhléns lielveikalā, masu ražojums. 
Adītu porcelāna izstrādājumu kolekcijas sākums :)
Grāmatu, kura nesen kā iznākusi un kuru ilgojos dabūt, Latvieša cimdi dabūju dāvanā no draudzenes Kristiānas. Paldies! Ravelry vien šī grāmata ir ļoti iekārota ārzemnieku vidū, kuriem patīk latviešu raksti. 
Latviešu dārgumi

Vieni no maniem favorītcimdiem

Mans ciems Jaunpiebalga pārstāvēti ar šiem cimdiņiem.
Bet visā decembra jukā neaizmirsu arī par sevi un pati sev sagādāju dažas dāvanas: Lietotu mezglošanas grāmatu:
Iedvesmojoša mezglošanas grāmata

logu dekori, kuri nav tik sarežģīti pagatavot, šķiet...

Tāpat kā Irēna gatavo rotaļlietas pēc bērnu zīmējumiem arī nomezglot ir iespējams pēc bērnu zīmējumiem!

Visādas pasaku radības

Ziemassvētkos aktuāli- eglīte
 Bez grāmatas uzdāvināju arī sev dažus rokdarbu žurnālus:

Un protams protams, pēdējā atlaižu dienā gadījos tuvumā dziju veikalam un nopirku dažas alpakas, vilnas maisījuma dzijas ar atlaidēm, kā arī dažas dzijas citiem projektiem (bērniem domātiem).
Labs starts jaunajam gadam!