Par kaunu un lāpīšanu

Esmu pārliecināta ka kauns, gluži tāpat kā slinkums ir cilvēces virzītājspēks. Tā arī pēc sava vakardienas ieraksta tā sakautrējos par tiem 2 gadiem un 5 minūtēm, ka gāju uzreiz paņemt adatu, diegu un cimdiņus un ķēros pie darba. 
Cimdiņi izskatījās šitā nodiluši īkšķī:

Riteņa ātrumu pārslēgšanas un ratiņu stumšanas sekas.  Ņēmu tumši zilo, to pašu alpakas dziju un ar adījuma dūrienu lāpīju nost. Pagāja gan ilgāks laiks kā 5 min, bet nu tagad varu teikt aptuveni tā: pagāja 1 gads, 364 dienas un 23 stundas. Nezinu kā būs, jo lāpījums nav velts (filcēts), bet sagaidu ka pavalkājot alpaka pati mazliet savelsies ap tiem īkšķīšiem. Katrā ziņā ir krietni labāk nekā bija!