trešdiena, 2014. gada 22. oktobris

Jautājums par Latvijas dziju

Mīļie bloga lasītāji!
Man ir jautājums, neliela aptauja par Latvijas dziju. Gribu pagādāt baltu vien- un divkārtīgu dziju krāsošanai, bet gribu zināt kuru jūs rekomendējat (gribu nekodīgu, labas kvalitātes)?!?!

otrdiena, 2014. gada 14. oktobris

7 gadu jubileja!

Ticiet vai neticiet, vakar manam blogam apritēja 7 gadi!  Svinu sēžot pie rūtiņu papīra, zīmējot dizainu cimdiem, kuriem dziju pati krāsoju skolas programmas ietvaros.

trešdiena, 2014. gada 8. oktobris

Sapņu skolas skolniece

Nu jau 7 nedēļu esmu studente savā sapņu programmā. Mācos adīšanu Stokholmas HV skolā (Handarbetets Vänners skola, latv. -Rokdarbu draugu skola ).

Skola ir ar senām tradīcijām tekstilmākslas skološanā un šogad svin 140 gadu jubileju. Dibinājušas skolu tā laika īstas feministes, kuras gribēja dot izglītību un līdzekļu iegūšanas iespējas darbīgām un talantīgām sievietēm, lai tās nebūtu atkarīgas no vīriešiem.

Skolā pašreiz ir 3 patievirzes - adīšana, aušana un izšūšana.
Manas studijas ir pilna laika studijas no 9.00- 16.00 un man ir iespēja saņemt studiju pabalstu un ņemt studiju aizņēmumu.

Un atzīšos godīgi - katru rītu pamostos ar  lielu prieku YES,  šodien uz skolu!!! Bērni un es pati nedrīkstu būt slima jo negribu nokavēt nevienu dienu!! :)

Pamazām arī plānoju aprakstīt lielos vilcienos ko mēs katru nedēļu esam darījuši.
Mūsu grupā esam 8 studenti un mums ir fantastiska skolotāja Karin Kahnlund , ļoti kompetenta un jauka.
Lai tiktu iekšā skolā vajadzēja iesniegt savu darbu skices vai foto un tad tiku aicināta uz interviju. 


Intervēja mani adīšanas pasniedzēja un skolas rektore.  Viņas ilgi stāstīja ko skolā mācīs, līdz neizturēju un jautāju ko viņas grib no manis. Atbilde mani pārsteidza, jo bija "motivācija ". Bet pēc tam domāju ka tieši motivācijas noskaidrošana būtu vislabākais atlases kritērijs visām izglītībām. Jo tad varbūt arī varētu atsijāt i ārstus i skolotājus u. c., kuri iet mācīties naudas vai statusa dēļ un nevis tāpēc lai palīdzētu cilvēkiem.

svētdiena, 2014. gada 21. septembris

Piecu gadu cimdi un vairāk kā gadu pauze blogā

Kling, klang esmu atpakaļ.

Dzīvē kā dabā- kalni un lejas un daudz kas manā dzīvē pēdējā gada laikā mainījies, bet par to es apņemos šo to uzrakstīt nākamajos ierakstos.

Šoreiz atrādu savus piecgades cimdus, jeb ar tautasdziesmas vārdiem:

Lai bij čakla, kas bij čakla,
Mūsu Dace, tā bij čakla
Pa piecgadi cimdu pāri
Kā līgot nolīgoja

Jo redz, cimdus sāku 2009 gada oktobrī, bet pabeidzu vakar.

pirmdiena, 2013. gada 15. jūlijs

Dziesmu svētku labie gariņi

Tikko aizvadītie Dziesmu un Deju svētki man siltā atmiņā gan ar labi padarīta darba sajūtu gan ar *pasaule sadodas rokās* sajūtu. Jo bez palīdzības ko dāsni saņēmu no ļoti daudz un dažādiem cilvēkiem svētki nebūtu tik labi izdevušies! 

Pirmais lielais paldies Inesei, manai radiniecei, kura ļāva mums apmesties viņas istabiņā, pati emigrējot uz blakus istabu, arī sauktu par Dziesmu svētku dalībnieku štābu ;), tādējādi upurējot savas ērtības un miegu.

Uz šiem svētkiem gribēju beidzot pati savu tautastērpu! Tāpēc jau laicīgi sāku apjautāties riņķī par amatniekiem, kuri man to varētu uzdarināt. Mana bijusī skolotāja ieteica firmu Anviam, kurai rakstīju pagājušā gada oktobrī un lūdzu lai pagatavo man tautastērpu. Diemžēl jāatzīst ka sarakste un attieksme mani neapmierināja, jo katru reizi kad jautāju kā ir manu tautas tērpu un vai ir paraudziņi un kad būs gatavs saņēmu vien nekonkrētas atbildes ka viss būs, ka paspēsim, bet ne paraugus, ne jautājumus par mēriem. Un tad kad marta vidū pēc atgādinājuma atkal saņēmu kārtējo nekonkrēto atbildi man iestājās viegla panika. Un tad vienkārši meklējot meistardarbs.lv uzdūros Rasas Ozoliņas aušanas darbnīcai Rūja. Uz jautājumu par pilnu tautastērpa nokomplektēšanu Rasa godīgi atbildēja ka nepaspēs, bet brunčus un villaini apņēmās man uzaust. Atsūtīja man bildes ar dažādiem Jaunpiebalgas brunču rakstu paraudziņiem no kuriem vienu izvēlējos saviem brunčiem un otru savu bērnu bruncīšiem. Rasa prasīja man visus mērus un šī attieksme bija kā diena pret nakti ar iepriekšējo firmu! Kad brunči bija gatavi viņa tos ieveda pie mana drauga mammas!


Foto: Daina Sleiers

Un tad nu mans draugs Sandris, kurš dzīvo Mārupē, bet kura mamma dzīvo Naukšēnos braukdams uz to pusi paņēma brunčus man un atveda Rīgai tuvāk. Pirms lielajiem mēģinājumiem braucām ciemos pie Sandra ģimenes un dabūjām gan gardas vakariņas, gan jauku kompāniju, gan mājas vīnu gan vēl dāvanā pašgatavotu adžiku! 

Nellija ir mana draudzene multi-cilvēks! Kad draugos.lv meklēju gan tautu kreklu gan auklīti bērniem. Nellijai atlika tikai apdomāties, parunāties ar saviem draugiem un uz visu viņai jau bija gatavas atbildes! Viena draudzene, Ruta kura ir spečuks uz tautu krekliem bija piekritusi darināt man un bērniem tautu kreklus, kā arī man apakšbrunčus. Otra draudzene Elīna pēc Mākslas akadēmijas beigšanas brīvsolī, ar pieredzi bērnu auklēšanā bija piekritusi vaktēt mūsu bērnus, kamēr mēs paši dodamies un mēģinājumiem un koncertiem. Bērni pie viņas varēja attīstīt savus mākslinieciskos talantus un bija vienkārši sajūsmā! Maija, Nellijas mamma pat tika iesaistīta manās darīšanās un speciāli brauca un centru lai paņemtu naudu kreklu šuvējai, kā arī atdotu man tautu kreklus! 
Foto: Aira Miķelsone


Visi Kopkora Dziedātāji, jo šīs reizes mēģinājumi aizritēja tik ļoti pozitīvā gaisotnē, kad teju visi diriģenti bija ļoti priecīgi un dabūja no kora uzreiz visu ko gribēja, slavējot skanējumu un to kā koris atsaucas uz niansēm.





Visi Gājiena skatītāji gan Rīgas ielās gan mājās pie TV! Esmu piedalījusies divos Dziesmu un Deju svētkos iepriekš un neatceros, ka visa ceļa garumā posmā no Brīvas pieminekļa līdz Dailes teātrim būtu bijusi tik daudz skatītāju! Un priecīgi piedevām un gavilējoši!!

Mīļs paldies visām rokdarbniecēm kuras padarīja braucienu tramvajā neaizmirstamu pateicoties aptamborētajiem, apadītajiem krēsliem!

Atkal Rīgas Satiksmei ar iedziedātajām pieturvietām dažos 11. maršruta tramvajos!

Paldies tam 9. autobusa šoferītim, kurš jau bija sācis braukt prom no pieturvietas, kad mēs pieskrējām, bet apstājās un ielaida mūs iekšā aizvizinot līdz Mežaparkam.

Agnese no Prieka biksēm, paldies par man atliktajām prieka biksēm M50 veikaliņā!

Stokholmas Latviešu kora visiem dalībniekiem un sevišķi 1. altiem, jo kas gan cits vēl vairāk saliedē kolektīvu kā kopīgi izbraukumi un koncerti? Dainai paldies par bildēm!



svētdiena, 2013. gada 28. aprīlis

Entrelac plecu lakati

Pēc tā kā es blogoju, varētu padomāt ka cauri ir ar manu apņemšanos un es neko neradu. Bet tā nebūt nav!  Pēdējā šūšanas festivālā iepirktā dzija (Lang Yarn Jawoll Magic Dégradé) iet mazumā jo esmu nesen kā noadījusi divus entrelac plecu lakatus.

Vienu sev. 




 Otru Dainai, draudzenei no Stokholmas Latviešu kora apaļā jubilejā. 




Vienu nobloķēju (Dainas) otru ne (savu). 

otrdiena, 2013. gada 16. aprīlis

Cimdu un zeķu grāmatas

Vai jūs zinājāt par šīm Jumavas grāmatām?


Pirmo norādi uz tām atradu Ravelry, Knit like a Latvian grupā. Pēc tam lūdzu Bienei, lai apskatās un pastāsta savu vērtējumu un Biene teica, ka par to naudu ir tā vērtas! Un par cik pati uz Latviju braucu pārāk reti, tad lūdzu savu draudzeni Inesi, kad viņa uz Stokholmu brauca pa muzejiem staigāt, lai atved man grāmatiņas! Grāmatas varbūt nav ar ļoti daudziem rakstiem, bet toties ir vispraktiskākās no līdzīgām rakstu grāmatām, jo ietver sevī informāciju par to kā adīt to vai šito (pirkstus, papēžus, īkšķus, noraukumus). Un tas ir labi! Sevišķi varbūt iesācējiem, no kā mācīties, jo sapratu, ka es, kas jau cimdus un zeķes ir adījusi dažas desmitgades, adu pa savam- pa vecam. Bet nu protams, negribu sevi pieskaitīt stagnātu pūlim, tāpēc vēl skatīšos uz padomiem un mācīšos! :D :D

 Sevišķi jau varu padomāt par dažādām papēža adīšanas tehnikām.


Un šis zeķu purna noraukšanas veids ir sevišķi smuks! (jādomā, ka arī izturīgāks, jo ar divām dzijām). 


sestdiena, 2013. gada 6. aprīlis

Marcipāna bērniņš, spamu jautājums un Dziesmu svētku biļetes.

Atcerieties, vecākā bērna jubilējā, jaunākajam bērnam sāpēja sirds par to ka viņam nebija savs marcipāna bērniņš. Pastāstīju to arī vecākajam bērnam, kurš toreiz to sarunu nedzirdēja un Artíga pagatavoja Tūrun pašai savu unikālu marcipāna bērniņu.
Artígas gatavotais marcipāna bērniņš

Spamu jautājumu pagaidām izdevies atrisināt klausot jūsu ieteikumam, un neļaut anonīmiem komentētājiem komentēt. Man nebija komentāri kā dažiem tikai pie viena konkrēta ieraksta, bet pie daudziem dažādiem. Un tajā rītā, kad pasta kastītē bija ieripojuši vairāk nekā 50 spamu komentāri, pieņēmu mērus. Lasu arī zviedrijas blogos, šī ir aktuāla un samilzusi problēma. Acīmredzot hakeri baigi spiež uz google un blogger. 

Vēl biju domājusi nopirkt biļetes uz dziesmu svētkiem, bet bija jau aizdomas ka man tas neizdosies. Labi ka pati dziedāšu noslēguma koncertā (ja kādi ļoti, ļoti melni un daudzi kaķi ceļam pāri nepārskries).

svētdiena, 2013. gada 31. marts

Adīt mieru

Vakar bijām uz fantastisku Jaunā viļņa cirka trupas Cirkus Cirkör izrādi Knitting Peace. 

Biju ļoti ieintriģēta pirms izrādes, jo reklāmās tika likts liels uzsvars uz viņu ideju par to vai var uzadīt mieru. Pati izrāde, protams, cirkus akrobātikas meistarklase. Es nevaru i ne simto i ne divsimto daļu no tā ko var mākslinieki. Nevaru noturēties uz virves, nevaru pa to braukt ar vienriteni un kur nu vēl vienlaicīgi spēlēt vijoli. Nevaru stāvēt uz rokām ne 10 metru augstumā, pat ne uz grīdas. Vienīgais no visa tā ko varēja arī viņi, varu adīt.  

Bez manas lielās sajūsmas par viņu ķermeņu spējām uz izteiksmi, gan jāatzīst ka pati izrāde tiešas asociācijas par miera adīšanu nedeva. Visa scenogrāfija bija gan pārdomāta lai nemitīgi atgādinātu par dziju un kamoliem un bija arī ainas ar vardarbību (piemēram kad tiek uzšķērsts maiss ar dziju, kurš izskatījās pēc maisa ar cilvēku). Bet viņu programmā, domās, idejās tiek daudz runāts par adīšanas ietekmi uz cilvēkiem, politisko aktīvismu, kultūras nodošanu tālāk. Un tas man ļoti ļoti patīk. Piedzīvot šo laiku, kad rokdarbošanās vairs nav tikai apģērba veidošana sev un saviem ģimenes locekļiem, bet arī veids ka izteikt sevi mākslā, kultūrā un apkārtējā vidē. Veids, kā ietekmēt sabiedrību liekot cilvēkiem domāt un iepriecināt viņus. 




 


Izrādes veidotāji pirms uzveduma ir lūguši visiem, kam nav slinkums un gribēšana iesūtīt savus adītos, tamborētos un  citādi no dzijas veidotos darbiņus viņiem. Tie tad rotā Tās zāles, kur viņi uzvedumu rāda. Dansens Hus Stokholmā, gan iekšpusē, gan ārpusē uz ielas un pat ap tūristu tik iecienīto Drottningsgatan ir apbombardētas ar Knitting Peace mākslas darbiem. Šis ir ne tikai 5 akrobātu, 2 multi-instrumentālo mūziķu, režisora un tehnisko darbinieku projekts. Šis ir visas adītāju un tamborētāju tautas projekts! Un tiek novērtēts.

Joakim izrāda izrādes dziesmu disku, kuru tagad rotā mākslinieku autogrāfi.  



Drottningsgatan ir silts krēsls kur pasēdēt. 



P.S. Man ir tagad sava favorīt dziesma, dzirdiet to Youtube klipā no sākuma: Give me some yarn, I want more more yarn, I say more more more... (Dodiet man dziju, es gribu vēl vēl dziju, es teicu vēl vēl vēl...) ;) ;)


trešdiena, 2013. gada 27. marts

Spami

Pēdējā laikā mana bloga statistika rāda *nedabīgi* lielu interesi no ASV puses un piedevām tieku bombardēta ar anonīmiem spamiem, kuri pat bieži pasprūk garām spamu filtram un iekārtojas manu nepublicēto komentāru plauktiņā. Nepatīkami un kaitinoši. 

Vai citi blogotāji arī saskaras ar šo problēmu?

pirmdiena, 2013. gada 25. marts

Sikspārņu plecu lakats

Šis ir mans adāmais un ārdāmais gabals. Uzreiz pēc Siržu karalienes metos klāt šim sen jau lolotajam projektam. Aprakstu noskatīju n-tos gadus atpakaļ un arī dziju nopirku n-tos gadus atpakaļ. Jo proti, ja cilvēkam ir mežģīņu adīti plecu lakati krāsainās krāsās, tad ātrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad ir drēbes pie kā krāsainumi nepiestāv. Tāpēc loloju vienkrāsainu plecu lakatu visiem dzīves gadījumiem. 

Ārdāmais gabals šis ir tāpēc, ka iesākumā noadīju vienu (pēdējo) kārtu ar 6 sikspārņiem rindā, bet aptvēru ka pietrūks dzijas malai. tad kad adīju malu, sāku pēc apraksta bet atkal aptvēru ka pietrūks dzijas un ārdīju ārā, lai nevis adītu 4 vai 6 rindas vienkārši labiskajā rakstā, bet uzreiz sāktu ar mežģīņrakstu. Tad kad adīju pēdējo rindu arī kādas 2 reizes ārdīju to ārā, lai notrāpītu pabeigt ar šīs pašas melnās dzijas  pavedienu. Bet viss labi! Dažreiz tā ārdot pāriet visa gribēšana projektu turpināt, bet šoreiz ne, šoreiz pabeidzu lakatu un kā redziet nobloķēju! Adīšanas marķieri gan vēl nav atgādāti... :(


piektdiena, 2013. gada 22. marts

Bērnu ballīte

Pagājušo sestdien svinējām mana lielā bērna 7 gadu jubileju. Un jāatzīst pēc šī gada svinēšanas, ballītes šķiet kā nieks un jauks pasākums....JO.... Artígai, tagad skolniecei esot ir klasesbiedrene, kura dzimusi dienu iepriekš un viņas bija izdomājušas svinēt kopā. Par cik mani nekad nav vilinājusi bērnu šķirošana (ja var uzlūgt tikai pusi no klases, tad kuru pusi?) mēs un Elsas (klasesbiedrenes) vecāki labprāt piekritām idejai. Pirms mēneša sanācām kopā sadalīt darbus. Vēl pēc kāda laika bērni veica radošo vakaru un gatavoja ielūgumus visiem klasesbiedriem un tuvākajiem draugiem ārpus klases. 

Pēcpusdiena bija galvenokārt izdevusies tieši tāpēc, ka bijām 4 atbildīgi pieaugušie, katrs ar savu unikālu talantu. Elsas mamma lai arī ir hobija līmeņa kūku cepēja toties viņas veikumi ir Gada konditoru līmenī. Lūk ko nozīmē kad cilvēkam ir prieks un iedvesma! Viņa tātad gādāja kūkas un daļu saldumus, sildīja desiņas un darīja citus praktiskus darbus. Vēl vienu unikālu viņas gatavoto kūku varat apskatīt šeit
Visiem lielas acis un mutes vaļā kūkas apskatot
Saldumu galds
Abas jubilāres marcipānā.

Katra jubilāre savu marcipāna figūru saņēma pati. Bet mans nabaga mazais bērns sēdēja viņām pa vidu un bēdīgā balstiņā man teica ka arī grib bērniņu uz šķīvja.... 
Elsas tēvs ir skolotājs ar labām iemaņām *nodarbināt* bērnus. Tā kā nebija nekāda brīvā skriešana apkārt, bet interesanta laika pavadīšana.

 Artígas mamma (es) šoreiz atbildēju par dekorēšanu, desu (sojas, ne zirgu), sulas un saldumu iepirkšanu, ka arī stāvēju dīķī un kabināju klāt pie bērnu mestās makšķeres saldumu maisus. Dažus vakarus iepriekš uztamborēju meitenēm svētku vimpelīšus. Aprakstu pašpikoju no Crochet with Raimond, burtus tamborēju frīstailā, tāpat kā te
Elsas vimpelīšu virtene

Artígas vimpelīšu virtene
Tagad mums karājas mājās
Artígas  tētis bez telpu nomāšanas, dekorēšanas un produktu nešanas, gatavoja karstās sviestmaizes un asistēja saldumu zvejošanā.
Mūsdienu bērni...neviens no raganas nebaidās :D :D

Viss tas kopā rada sajūtu ka tu pēc 2 stundām intensīvas ballītes tu neesi galīgi izžmiegts kā lupatiņa un ka ir bijis laiks parunāties ar citiem vecākiem un redzēt ko bērni darīja. 

Artíga un Elsa dala visiem ciemiņiem karstos suņus. 
Vēl jāpiezīmē ka esmu bezgala laimīga, ka manam bērnam ir pārgājusi īslaicīgā rozā princešu kleitu vecuma fāze. Artíga vispār man tāds bērns kurš jau no bērnības nav sevišķi uztraucies par to kas viņai mugurā. Ja viņai uzvilktu maisu arī tas būtu bijis labs. Arī tagad pirms ballītes man bija mazliet jāpierunā lai novelk nost to 1) netīro, 2) cauro vīlēs, 3) visu nedēļu skolā vilkto zebras krekliņu un uzvel kādu citu. 

Un marts kā jau marts. Statistiski 25% bērni no Artígas klases ir dzimuši marta mēnesī. Teju puse no klases ar nevarēja atnākt, jo bija jāiet pie kāda cita uz dzimšanas dienu (daži gan pēkšņi bija saslimuši).

svētdiena, 2013. gada 10. marts

Siržu Karaliene - plecu lakats

Jau sen gribēju draudzenei Indrai uzdāvināt kādu kārtīgu adītu dāvanu. Mērķis bija uz dzimšanas dienu (novembrī), bet tad man bija kaut kādi tumšie mēneši un projekts tikai atlikās uz nenoteiktu nākotni. Bet ar laiku nopirkās smuka sarkani melna zviedru vienkārtīgā dzija no Ullcentrum (104 g). Un atgriežoties no šūšanas festivāla ar žurnālu žurnāliem arī atradu ļoti piemērotu šalles aprakstu Siržu Karaliene. 
Viss man lakata aprakstā patika izņemot apakšmalu. Tā kaut kā galīgi neštimmēja kopā ar pašu mežģīņu lakatu. Vēru vaļā Ravelry un skatījos vai kāds nav izgudrojis ko labāku. Un kā nu ne! MadamButterfly bija tieši tādās pašās domās bijusi un pārtaisījusi apakšmalu pa savam. Es tad ņēmu viņas padomus un aprakstu vērā. Adot atcerējos ka apakšmala ir tā pati ko jau tiku adījusi Bezdelīgas astes plecu lakatam. Pēdējās 3 kārtas tad adīju kā tam lakatam pamācīts. 

 Neesmu pārāk daudz mežģīņu plecu lakatus adījusi (tikai divus) un man ļoti patīkami bija iemācīties 2 jaunas fifīgas lietas. Pirmais bija kā tika uzmesti sākuma valdziņi veidojot ļoti smuku maliņu. Otrā lieta bija kā saadīt kopā 3 valdziņus smuki tā lai vidējais būtu pa virsu. Nu sit mani nost, lai kā dažreiz man šīs zināšanas vajadzēja, netiku pati to riekstu atkodusi.  Vienmēr zināju ko gribu, beigās to arī dabūju, bet ar krietni lielāku piepūli. Izrādās vienkāršāk par vienkāršu. Tikai tagad nesaprotu vai domino adītāji nekad mežģīņu šalles neada?? 
Ļoti smuks lakata sākums. ņemšu vērā nākošiem projektiem.
Uz beigām mani piemeklēja vēl viena problēmiņa. Tā kā sāku adīt ar adatām Nr. 4mm, (jo ar tādām adatām adīju Bezdelīgas astes lakatu) apakšmalas kantītei pietrūka dzija. Nu kādi 5-7 grami. Dzijas krāsojums arī bija tāds, ka melnā daļa nemaz nav īsti melna bet vienmēr ar sarkanu pavedienu un man bija aizdomas un bailes, ka melnā dzija kas man ir iepirkta Sikspārņu lakatam nepiestāvēs (Färgkraft Soft Blend). Kad liku klāt bija manāms atvieglojums, jo melnā dzija nav krāsota piesātināti melna un viņa labi ieplūda lakatā! 
Divas dažādas dzijas labi saplūst kopā

Lakats pirms bloķēšanas


Pirms bloķēšanas *lupatiņa*

Sāk jau izskatīties pēc lakata
Man patika adīt Siržu Karalieni un lai Indra piedod, es varbūt kādreiz pati sev arī šī raksta plecu lakatu uzadīšu!!!