Ticiet vai neticiet, vakar manam blogam apritēja 7 gadi! Svinu sēžot pie rūtiņu papīra, zīmējot dizainu cimdiem, kuriem dziju pati krāsoju skolas programmas ietvaros.
Esmu hobija līmeņa rokdarbniece bez ambīcijām būt labākā, orģinālākā, strukturētākā. Adīšana un tamborēšana man dod iekšēju prieku un teju meditatīvu stāvokli kamēr ar to nodarbojos. Un prieks dzīvē ir galvenais, to savos gados esmu sapratusi. ;)
Pie manis nav viegli komentēt (bet par komentāriem ļoti priecāšos) un tas ir tāpēc ka es ļoti respektēju privāto sfēru un baidos no spamiem, vīrusiem un negāciju pilniem anonīmiem komentāriem. Es nekad nepublicēšu komentāros jūsu e-pasta adresi un tas ir mazākais ko es jūsu dēļ varu darīt!
4 komentāri:
apsveicamu ar cienījamo jubileju! Lai rakstītprieks nepāriet!
Sūtu arī savus sveicienus un laba vēlējumus!
Sveicieni jubilejā! Prieks, ka esi atsākusi rakstīt :)
Tāds nopietns vecums Tavam blogam!Tā teikt bērnība aiz muguras, jāsāk skolas gaitas!Lai veicas!
Ierakstīt komentāru