Šūšanas festivāls, rudens 2014

Arī šogad pienāca rudens un arī šajā rudenī bija kārtējais šūšanas festivāls Stokholmā, kurā eju iepirkt dziju un citas labas lietas.

Šogad nopirku alpakas Indiecita dziju un dziju Onion, kura gan nav no sīpoliem bet sastāv 70% no ekoloģiskas vilnas un 30% nātrēm. Būs interesanti pamēģināt! Dažas fices 

 Lang Yarns Jawoll Magic Dégradé un citi nieki, drēbes mazajam bērnam (lielais izaudzis no piedāvātajiem izmēriem), grāmatas, žurnālus, mazo rūtiņu piezīmju blokus, vaskotu auduma galdautu, bambusa biksiņas un zeķes. 

Šūšanas festivāls, pavasaris, 2013

Piektdien devos uz pavasara šūšanas festivālu. Vienmēr biju gājusi rudenī (tas notiek 2x gadā), bet šoreiz gribēju apskatīties ar savām acīm vai kas ir savādāk. Nu tiešām nekas. :D 
Pašai liekas ka dziju iepirku krietni mazāk nekā citas reizes, bet daļu nu tādu *no dārgā gala*. Pirmoreiz nopirku Noro pamēģināšanai. Sāku ar Noro Sekku. Divas ficītes zīda dzijas no Lienes. 2fices lins un citas ko redziet attēlā.

Šoreiz atkal daudz nedzijas lietas. Nopirku DIY komplektiņus ko nest uz bērnu viesībām kā dāvanas. Jaunās KnitPro Karbonz  adatas, maza izmēra, būs interesanti pamēģināt. Un žurnālus, žurnālus. Zviedrijā kioskā jauni adīšanas žurnālus maksā aptuveni no 50 SEK līdz 130 SEK. Šeit bija piedāvājums 10 gabali par 150 SEK. Galu galā dabūju 13 gb par 200 SEK. Pati ļoti apmierināta, 13 žurnāliņu spar 2 cenu! Un tie Designer Knitting ļoti ļoti labi, ne tikai modeļus un reklāmas saturoši, bet arī daudz knifiņus un labas pamācības. Pirmajā vakarā aizlasījos un jau daudz ko iemācījos. 

Šeit viens mazs stūra skats uz mesu:

Un te gribēju parādīt cik demokrātiski organizētāji ir atstājuši vietu cilvēkiem, kuri ņem līdzu savu ēdienu un dzērienu, lai uzņemtu enerģiju mesas apmeklēšanai. Ir arī restorāni un kafejnīcas kur paēst, bet šis *zviedru* koncepts man patīk. Arī pārsvarā visos muzejos ir vietas kur paēst savu pikniku. Lai arī mesa ir diezgan liela *naudas slaukšana* tā neizpaužas visās jomās. 

Šūšanas festivāls, 2012 gada rudens

Tā nu atkal teju nemanot ir atnācis rudens un kārtējais Stokholmas šūšanas festivāls. (no šodienas, 19. oktobra līdz 21. oktobrim).

Šodien atkal kopā ar draudzeni Ivanu devāmies apskatīt kas jauns, ko mums vajag un ko mums gribas!

Mājās pārnācu ar diezgan maz dzijām (jā, jā, priekš manis šī kaudzīte ir maza kaudzīte ;)). Varavīksnes krāsu vilna, 2 fices kidmohēra un lielās fices ar vilnas, respektīvi angoras, vilnas un neilona maisījumu iepirkti no Lienes. Gaiši un tumši lillā kokvilnas, vilnas maisījums. Zauberball pakaļdarinājums (lētāks) no Lang Yarns un varavīksnes krāsas volānšalles dzija.

iepirktā dzija

Bet ar diezgan daudz nedzijas lietām: uzlīmēm, šūšanas, batikas un kaleidoskopa kitu bērniem.

un pastkartēm no ielāpu segu darinātājiem (postcrossing.com vajadzībām), Pērļu maisu, rotaļlietu acīm, krekliņu Tūrun ar vāverītēm (jo bērns mans mazais iet bērnudārza grupiņā kuru sauc Vāveres), 20 organzas dāvanu maisiņi. Piparkūku formiņas, iepirktas pie vilnas filcētājiem ar adatu, gredzentiņš man un 5 žurnāli par 100 SEK no kuriem 2 varēja uz reiz dabūt (jau iznākušie) bet 3 abonēt. 

interesantas formas piparkūku formiņas u.c.

Šoreiz aizmirsu paņem fotoaparātu līdzi, tā kā diemžēl jūsu acis ar festivāla bildēm papriecēt nevarēšu. Bet kā man gāja citus gadus, varat izlasīt šeit.

Šūšanas festivāls, 2011 gada rudens

 Šodien sākās kārtējais šūšanas festivāls (Syfestivalen), jeb daudz pareizāk būtu to saukt par hobiju mesu, un šodien uz turieni arī devos kopā ar draudzeni Ivanu. Kaut kur bija doma, ka piektdienā būs mazāk ļaudis, kas gan ņemot vērā milzīgās rindas jau dažas minūtes pēc atvēršanas neattaisnojās. Tad nu šoreiz mazliet vairāk pastāstīšu par to ko tur var redzēt un iegādāties. Dzijas, pēc kurām parasti eju es:

 

Opal dzijas faniem.

Daudz kas grāmatu skrāpēšanai (Skrapbookning) un dekupāžai:

Visvisādi audumi:

 Pērlīšu paradīze:

 

Šujmašīnu pārdevēji:

Adatas, grāmatas, kožu atbaidītāji un citi piederumi:

.

 Ivana nevar vien izvēlēties kādu dziju pirkt:

 Quilting piederumi:

 

 Un tad nu galu galā manis pašas iepirktās dzijas bilance, kopā 4050 grami, kāds skaistums, pašai prieks!:

 Un manis iepirkto nedzijas lietu bilance. Cita starpā Noro žurnāliņi (lai ari man nav neviena Noro dzijas fice nekad nopirkta). Krēslu porolons, zīmodziņi un zīmogu lakas dažādās krāsās, bērnam atlecošo bumbiņu kits (kurš jau šovakar tika izmēģināts), vaskots audums (kurš tika atrasts atgriezumu groziņā). Ievērojat to bižutērijas maisiņu?

 

To interesantā kārtā izpārdeva par 100 SEK (te nu man vienkārši ir jāatļaujas cena uzrakstīt). Lai arī bildēts jau vakarā kad kvalitāte bildei nav nekāda labā, tomēr variet redzēt ka visā maisā ir pa šādai tādai *pērlei*.

Bezdelīgas šalle

Arī pagājušogad pavasarī apmeklēju šūšanas festivālu. Toreiz neatnesu mājās pārāk daudz, bet dažas labas lietas patrāpījās gan. Varavīksnes krēsliņu jau aprakstīju, tagad šalles kārta.

Tā kā biju nopirkusi ekskluzīvu (lasi dārgu) vienpavediena smalku vilnas dziju ar nosaukumu dzeltenais krokus no Färgkraft, galvenokārt jau dēļ tā oranžā toņa, sāku izvēlēties kādu projektu no tās adīšu. Smalku šalli, jā, bet kuru? Ir man saglabajušies daži padomju latvijas sievietes pielikumi, ir man dažas grāmatas, bet protams internets ar ravelry ir neatsverams palīgs mūsdienās. Pēc ilgām pārdomām beigās paliku pie divām izvēlēm: Bezdelīgas vai Laminaria? Izšķīros par labu bezdelīgai.

Jāsaka ka tajā laika periodā viens no manas dzīves grūtākajiem posmiem nāca uz beigām un es jau varēju atsākt adīt. Adīšanu izmantoju kā mentālo terapiju un šo šalli adīju burtiski visur. Pirmoreizi adīju ejot. No tālaika dzīvesvietes līdz darbam man bija jāiet aptuveni stunda un lai netērētu laiku es gāju un adīju reizē. Adīju vecāku sapulcē bērnudārzā, adīju katrā brīvā brīdī un nedēļas laikā šalle bija gatava.

Kā jau ar vilnas darinājumiem, lai arī izskatās plāni dažreiz, tie ir ļoti silti un mīlīgi nēsājot. Arī tagad rakstot man ir šalle ap pleciem, jo sildu savu muguru, laikam iekaisis kāds muskulis, kurš visu laiku par sevi atgādina.

3742 g prieka

Nē, tas šoreiz nav bebītis. Līdz tam brīdim vēl daži mēneši jāpagaida ;). Šoreiz runāšu par šīrudens Stokholmas šūšanas festivālu, kurš norisinājās pagājušās nedēļas nogalē, 5-7 novembrī. Pirmo reizi gāju kopā ar draudzeni Ivanu (ravelry links) un jāsaka lieliski pavadījām tās 5 stundas ievērtējot dzijas un iepērkoties! Festivāla dziju kalnu bildes patapināju no viņas.

Beidzot arī sadūšojos parunāt ar Lieni no Lienes design. Jocīgi, gadiem jau apmeklēju festivālu, vienmēr nodomāju ka Liene izklausās tāds latvisks vārds, iepirkos viņas firmas stendā, bet nekad tā īsti neuzdrošinājos apvaicāties kā tad tur īsti ir. Izrādās ka bija tā kā biju domājusi! Veiksmi tev Liene!

Mājās atgriezos ar dziju Jokes džemperim, bebītim, volānšallei, filcēšanai, zeķei, varavīksnei un vēl kaut kam...

Šūšanas festivāls 2008

Atcerieties, pagājušogad ap šo laiku biju šūšanas gadatirgū, kur iepirku varen daudz dzijas. Šoreiz mēģināju mācīties no pieredzes un pirms iešanas sarakstīju uz lapiņas tās dzijas ko man vajag jau ieplānotiem projektiem, kā arī tās, kuras varu apskatīties un iepirkt ja laba cena vai krāsa. Kā jau pierasts vispirms apgāju apli ievērtējot, pēc tam nākamo pērkot. Daļa no man vajadzīgā nebija vispār. Daļu nopirku par maķenīt lētāku naudiņu nekā veikalā (te gan jāsaka, ka samaksājot ieejas biļeti gadatirgū dzija neatmaksājas). Tad vēl uzmetu acis vairākām smukām dzijām, bet vienalga impulsam nepadevos un nenopirku. Tā nu pavisam manu nedēļas nogales bilanci varat redzēt fotogrāfijās. Bez dzijām vēl nopirku audumus aizkariem (oranžo lina) un plaukta aizsegšanai (varavīksnes krāsas), kā arī dažus maisiņus pērlītes, pāris auskarus un rotaļu zebru bērnam. Varen apmierināta ar sevi jutos sestdienas vakarā. Ne man bija jānes lieli un smagi maisi, ne jābaidās mājās nāk un draugam rādīt pirkumus, ne jādomā par jaunu vietu vai skapi dārgumu glabāšanai!

crazy crazy crazy crazy crazy crazy

Vakar, 3. novembrī apmeklēju gadatirgu Stokholmā, kurš saucās *Šūšanas festivāls*. Tur gan varēja apskatīt un iegādāties lietas ne tikai šūšanai, bet arī daudziem citiem hobijiem. Ielāpotāji bija plaši pārstāvēti, šujmašīnu ražotāji, krustiņu šuvēji, mezglotāji, makramē taisītāji, pērļotāji un tie, kurus saukšu par grāmatu skrāpētājiem (scrapbokning). Diemžēl diemžēl arī daudzi dziju pārdevēji... ;o)
No sākuma gāju gar visiem stendiem, ievērtēju kas man patīk, ko es gribu, kas ir interesants, bet kas galīgi garām. Tam vien jau aizgāja 2 stundas. Tad gāju izņemt naudu no bankomāta un gāju otru apli, šoreiz ar nolūku pirkt. Lieki teikt, ka beigās sanāca vairāk nekā pirmoreizi tikai apskatot. Citi pārdevēji uzadījuši ko smuku no smukas dzijas un man uzreiz ar tādu gribas... Kad jau bija maisu maisi un šķita, ka ātri jāmūk ārā, kamēr nav par vēlu. Likās nu kā tad neaiziešu pie tā vīra, kurš ar savu sievu paši krāso un tirgo ekoloģisku kokvilnu un vilnu. Neatbalstīt tādu biznesu vienkārši grēka darbs. Pēc visiem pirkumiem bija bail nākt mājās. Mums jau tā mazs dzīvoklītis un vairākas atvilknes kumodēs ir pilnas tikai ar dziju.
Šeit tad nu varat apskatīt manu vakardienas bilanci:

Un lūdzu lūdzu,nākamreiz kad redzēsiet mani ejam dziju veikala virzienā, turiet mani ciet un neļaujiet man tur iet iekšā ;o)