Kam gan to negribētos? Pavasarī apmeklējot kārtējo rokdarbu gadatirgu, nopirku skaistu varavīksnes krāsas Evilla jēldziju. No sākuma domāju ķerties klāt vērpšanai, bet pārdevēja man teica, ka to var adīt arī tāpat i bez visas vērpšanas.Jaunajā dzīvoklī visu cenšos iekārtot pa savai gaumei un izdomāju šo jēldziju izmantot, lai apģērbtu krēsliņu.
Adīt jā, bet vai tamborēt? Mēģināju. Lēni iet uz priekšu, jo dzijai tendence ātri sadalīties ja vien stiprāk parauj. Tamborēju apli, par 1/3 lielāku nekā krēsla diametrs un pēc tam apkārt vien vairs nepieaudzējot, kamēr dzijas fice izbeidzās. Tad liku mazgāties veļas mašīnā un gaidīju rezultātu. Tiešām, kā cerēju tamborējums saruka par trešdaļu.
Tagad dažreiz sēžu uz varavīksnes!
.png)
.JPG)
.jpg)
4 komentāri:
Vienreizēji. Ļoti oriģināla ideja. Tu māki vērpt? Un kā var adīt bez dzijas? Liek pa šķipsniņai klāt?
Vērpt? Nē, vēl ne, :D, bet es nopirku reiz tādu uzparikti ar ko var savērpt, tādu mazu rituli, rokās turamu. Tāda vairāk hobija padarīšana, lielus daudzumus ar tādu viss nesavērpsi. Bet vēl neesmu sākusi.
Jēldzija vismaz tā, ir tādā sava veida kamolā, tā kā dzija nav gluži pašam jāstiķē kopā, bet kā sacīts galīgi nav izturīga, kā mazliet parauj, tā izšķīst, nu tieši kā vilniņa. Un tad vēl kaķis man to kamolu iemīļoja un baigi sadalīja pa kušķiem.
Bet tas galīgais rezultāts neplīst, ja parauj? Ja nu kaķis atkal sadomā spēlēties? Vai varbūt tamborējums visu satur kopā.
Mans ne, jo vēl ir filcēts, sarāvies un līdz ar to cietāks un blīvāks. Acīmredzami ar tā šalle ko redzēju gadirgū, kura bija tā vienkārši adīta neplīst, lai gan ja pareizi atceros viņa bija laikam adīta no diviem pavedieniem, līz ar to arī automātiski mazliet izturīgāka. Ieskaties Evillas mājas lapā lai iegūtu priekšstatu par to dziju (preyarn)!
Ierakstīt komentāru