Es jau tagad divas vējdzirnaviņu jakas esmu pabeigusi. Vienu bērnam, otru pašai. Līdz ar to uzskatu sevi par baigo speciālisti vējdzirnaviņu aprakstā. Ravelry ieraudzīju cepures aprakstu un ātri izštukoju kā tā būtu jāada. Dziju nopirku antikvariātā. Tieši kā garāmejot uz dziju veikalu ieraudzīju ORANŽS un nevarēju paiet garām. Naudiņa ar salīdzinoši maza par fici. Kad pārdevējs apgalvoja, ka dzija no 60-ajiem, 70-ajiem gadiem, īsti nezināju ko par to domāt. Vai tas ir labi vai slikti? Krāsa ir ļoti labi saglabājusies un tieši kā manā gaumē. ;) Arī adīšanas procesā nekādus trūkumus dzijai nemanīju, skatīsimies tālāk, kā būs cepuri valkājot. Ak jā, un tie mazie krāsainie dziju dzīpariņi ir bērna ideja cepures izskata uzlabošanai. :D
Esmu hobija līmeņa rokdarbniece bez ambīcijām būt labākā, orģinālākā, strukturētākā. Adīšana un tamborēšana man dod iekšēju prieku un teju meditatīvu stāvokli kamēr ar to nodarbojos. Un prieks dzīvē ir galvenais, to savos gados esmu sapratusi. ;)
Pie manis nav viegli komentēt (bet par komentāriem ļoti priecāšos) un tas ir tāpēc ka es ļoti respektēju privāto sfēru un baidos no spamiem, vīrusiem un negāciju pilniem anonīmiem komentāriem. Es nekad nepublicēšu komentāros jūsu e-pasta adresi un tas ir mazākais ko es jūsu dēļ varu darīt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru