sestdiena, 2011. gada 31. decembris

Decembris bagāts vīrs

Nez kāpēc, bet šķiet ka tieši šajā pēdējā gada mēnesī ir tik daudz kas noticis, kaut gan vispār jau šogad nav bijis jāsūdzas ka diena cita citai būtu pārāk līdzīga bijusi.

Gan tirdziņš man bija kas jauns, gan apdāvināšanās (saņemtās un sūtītās dāvanas, kuras jau aprakstīju).

Nosvinējām Ziemassvētkus arī Latviešu skoliņā.
Vakar vēl aizsteidzos uz savu mīļāko dziju veikalu lai beidzot nopirktu Drops Alpakas dziju par labākām cenām kā parasti.
Izvēle gan bija diezgan viegla, jo Garnstudio Drops pēdējā laikā vairs neizlaiž manas krāsas :) 
Un kā īsts Ziemassvētku vecītis, pārdevēja man iedāvināja Drops katalogus.
Lai arī visus Drops aprakstus internetā var visu laiku atrast un apskatīt, tomēr man ir tā vaina, ka par spīti Ravelry un citiem interneta avotiem, man katru reizi meklējot idejas projektam tomēr patīk šķirstīt rokdarbu žurnālus un grāmatas. 

Vēl es šogad beidzot ieviesu mājās Ziemassvētku egli.

Vēl joprojām, par cik neesam laucinieki uzskatu ka katram pilsētniekam nevajag nogalināt īstu egli (arī iegādāt īstu lielu plastmasas egli nē, jo lai tādu saražotu tiek varen daudz kaitējuma videi nodarīts) un šis gads būtu sevišķi nepiemērots, jo mums mājās ir staigājošs un zinātkārs 10 mēnešu vecs bērns un 2 pusaudžu kaķi! Bet nu kaut kāda nostaļģija jau pašā Ziemassvētku vakarā uznāca un uztaisīju mazu miniatūras eglīti.

Cepām piparkūkas pa Kristīnes modei, bet grauzām gan skaļi! :D

Un vecītis mūsu mājai nepagāja garām!

Turpinu izadīt rudens Šūšanas festivālā iepirkto dziju un bez kārtējās dredu trubiņas man (bildes vēl nav) uzadīju jaunu cepurīti draugam.

Ir arī dažas dāvaniņas drauga brāļa ģimenei, bet par cik nekādi nevaram ar viņiem vienoties par satikšanās laiku, parādīšu vēlāk!

Un īstenībā nekas jau pusnaktī nebeigsies un nesāksies, jo katra cilvēka laika sajūta ir ļoti individuāla. Jo jaunā gada solījumi nereti tā arī paliek solījumi...
Galvenais ir būt uz *strīpas* ko sev un jums visiem novēlu!

Un siltumā! ;)

Tiekamies citu gadu!

ceturtdiena, 2011. gada 22. decembris

Dāvaniņa ko es meistaroju un atdevu vecītim...

Es pēdējā laikā saprotu, ka Latvijā cilvēki beidzot ir sākuši blogot tā pa īstam un šad un tad jūtu ka esmu palaidusi garām tiešām interesantus blogus. Tā arī nekad nebiju redzējusi Sandras, bet kad saņēmu norādi no Ineses, protams ieskatījos un lasīju, šķirstīju, bet jo tālāk jo trakāk: likās, ko tad lai tādu sevišķu izdomā pagatavot cilvēkam, kurš visu māk vēl labāk kā es?! Beigās nolēmu par labu metāla stieplītes rotām, mēģināju saprast kādas krāsas Sandrai patīk un nopriecājos, ka viņa atstāj krāsaina cilvēka iespaidu, kas maķenīt atvieglo darbu.

Pagatavoju auskariņus, kaklarotu un rokassprādzīti. Lai labi valkājas!

 Jā, un priecīgus īstos Ziemas Saulgriežus visiem! Gaisma nāks atpakaļ!!!

pirmdiena, 2011. gada 19. decembris

Ziemassvētku tirdziņš

Pēc pagājušā gada neizdevušās tirgošanās šogad mēģināju atkal. Šoreiz arī saadīju cītīgāk viskaut ko citu un ņēmu draudzeni Ivanu pie rokas un devāmies iekarot latviešu sabiedrības sirdi.
 Jāsaka ka sapratām to ko jau zinājām, ka latvieši, maza ēdelīga tautiņa :D nāk uz tirdziņu pēc rupjmaizes, desām un zirņiem bet ne pēc pēdējo dienu dāvanām.(Jāpiezīmē ka tieši tāpat es uzvedos, ok nepērku desas, bet maizi gan).

Bet tas nekas, mēs jūtamies priecīgas par pirmo pārdošanas reizi, jo varējām pasēdēt blakus un parunāties. Es satiku vairākus draugus un paziņas un pie reizes vairākas stundas atpūtos no mazajiem (paldies Joakim).

Uzskaitei ko tad biju paņēmusi līdzi:
10 volānšalles no kurām 7 atgriezās mājās






6 mauči, no kuriem visi atkal ir mājās
Divas dredu cepures kuras man ir vēljoprojām!
Metāla stieples un pērlīšu rokassprādzes, viena vairs nav.
Tamborēti eglīšu rotājumi, visi nopārdoti!


Efektdzijas plecu lakati, abi man palikuši

Efektdzijas šalle arī mājās labāk jūtās
Metāla stieplītes un pērļu rokasprādze, kura nevienam neiepatikās ;)
Kazlēna mohēras šallītes. Viena ir dāvana kādam!

10 pērļu enģelīši no kuriem 6 ir citās mājās!
Tā izskatījās mūsu andeles galds!

piektdiena, 2011. gada 16. decembris

Viņš tiešām eksistē!!!

Nu tas sarkanajā kostīmā, resnais, koka kolas izdomātais vecis ar bārdu! 
Un vēl viņš ir ļoti aizņemts, tāpēc viņam ir lielisks palīgs Aija, kura padarīja manu gada nogali par vienu, nē diviem priekiem bagātāku atsūtot man grāmatu (nu tieši to par kuru vecītim čukstēju) un cimdiņus! Cimdi tik eleganti pateicoties izšūtajām pērlītēm!
Mīļš jo mīļš paldies, Aija. Paldies par ieguldīto laiku un darbu un prieku!!

Paldies arī Inesei par prieku koordinēšanu!

svētdiena, 2011. gada 11. decembris

Lūdzu palīdzību plānošanā

Mīļie bloga lasītāji.
Tallinksilja uzsauc kruīzu, un tad nu pirmoreizi mūžā izmantosim šo citādi man tik ļoti nesaprotamo pārvietošanās veidu, aizbraucot uz Rīgu janvāra sākumā! Parasti Latvijā man ir daudz vairāk laika un maz vietas somā. Šoreiz būs ļoti maz laika, bet paņemsim līdzi ietilpīgas somas, lai atvestu Rupjmaizi, biezpiena sieriņus Kārums un pašas prastākās auzu pārslas :D

Bet, gribu arī paskatīt un iegādāt citas lietas, tāpēc lūdzu jūsu palīdzību: 

1) Kādas pēdējo 10 gadu laikā izdotas, veikalā vel iegādājamas, bērnu, latviešu oriģinālliteratūras grāmatas jūs ieteiktu manam teju 6-gadniekam un teju 1-gadniekam? (arī labus tulkojumus nesmādētu).

2) Kādus bērnu mūzikas, pasaku, filmu diskus (CD un DVD) jūs ieteiktu manam teju 6-gadniekam un teju 1-gadniekam? (mums jau ir Mazie laupītāji, dāvana no Daces!)

3) Bērniem draudzīgu vietu kur paēst garšīgu veģetāru ēdienu?

4) Rokdarbu/dziju veikalu kur noteikti vajag iegriezties?

Diemžēl visam jābūt diezgan tuvu Rīgas Centram, jo mēs negribēsim un nebūs arī laika braukt apkārt ar sabiedrisko transportu pārāk tālu.

Jau iepriekš pateicos!

otrdiena, 2011. gada 29. novembris

2011 gada izskaņa, Zviedrija, pēdējais Ziemassvētku modes kliedziens

Lai kur es eju, lai kādu Ziemassvētku reklāmu es nelasu, visur šogad rēgojas grāmatas *Adīti Ziemassvētku eglītes rotājumi* (brīvs tulkojums ;)) reklāma. Grāmatu var nopirkt zviedru, norvēģu un angļu valodā.


Ideja man šķiet super jauka un izpildījums ar. Būs man jālūdz vecītim lai noliek zem eglītes. (Hmm, nez vai būšu pelnījusi ;))

trešdiena, 2011. gada 23. novembris

Grāmatu nekad nevar būt par daudz...

...nodomāja Dace iznākot no Second Hand veikala ar 6 jaunām jauniegūtām grāmatām rokās. Katra maksāja 5 kronas (~ 38 santīmi). 

Sēņu grāmatas tāpat kā rokdarbu grāmatas nevar būt par daudz. Sevišķi jau ja ir ambīcijas lasīt ne tikai gailenes un bekas (kā to vairums zviedru dara). Un šī grāmata sevišķi laba!
var samācīties atšķirt piepi no piepes
dažādas bērzlapītes, patīk ka foto tieši ka no meža: gliemežu apgrauztas un tārpainas!
visādas mazas suņusēnes
ejam bekās!

Pavārgrāmata! Veģetāra. Kur nu bez tām?! Lai gan... hmm... kad bija pēdējā reize kad izmantoju tās?... 4 vai 5 gadus atpakaļ?! :D

 

 Dīvains salikums: Batika un sveču liešana. Nekad neiedomātos veidot vienu grāmatu par šīm abām lietām, bet re kā citi iedomājas!

Cik saskaņots pāris!

tauriņu tunika

samikserētas sveces

gabaliņos grieztas sveces
 Izšūšanas, griešanas un šūšanas grāmata:

ja es ņemtu vērā šīs labās pamācības varbūt man galu galā izdotos izšūt smuki rotaļlietu sejiņas


filca gabaliņu māksla

filca gabaliņu glezniņas, bērniem pa spēkam!
 Jaunas lietas mājās ar krāsām, audumiem un fantāziju:
tā īsti nesaprotu kāpēc vismaz mums mājās, padomju laikos pastāvēja tikai divu veidu aizkaru pielikšana: ar knopkām un ar piespraušanu?

man diezgan aktuāli, kā lai pārvērš dīvānu?

ko darīt ar auduma atlikumiem?

krāsošana ar šabloniem
 Kādreiz es niekojos ar mezglošanu, uztaisīju vairākas kaklarotas. Varbūt kādreiz atkal saņemšos. Patīk ka šajā grāmatā praktiskas lietas mijas ar mākslinieciskām izpausmēm.

Vīrietītis un sievietīte

mezglota māksla, pa labi cepure un torss

mezglotas somiņas
mezglota seja

no vilnas mezglots mētelis. Nez cik viņš sver?
 Tādi mani ieguvumi. Būs biežāk jāpiestaigā uz to veikalu.