Vakar Stokholmā bija latviešu ziemassvētku tirdziņš. Biju plānojusi turp aiznest savus darinājumus un iet cauri ugunskristībām. Bet bet, jau dažas dienas iepriekš saaukstēšanās dēļ baidījos kā nu to varēšu izdarīt. Tomēr gatavojos. No rīta vēl sarakstīju etiķetes, sabildēju darbiņus, paņēmu līdzi nākošo darbu adīšanai un devos ceļā. Bet ak vai, sniegs vai kāds cits iemesls bija izjaucis visu sabiedriskā transporta ritmu un es labu laiku pavadot gaidot, pārsēžoties no viena metro vilciena otrā, redzot cik daudz ļaudis gaida uz nākamo vienkārši padevos, sapratu ka galīgi nejūtos pietiekami stipra lai tam visam lauztos cauri un braucu mājās.
Žēl jau protams, visvairāk zaudētās pieredzes, jo redziet pārdošana ir mans bieds, murgs, netalants un jebkurš tamlīdzīgs epitets būtu tai nodarbei piemērots. Tāpēc arī būtu bijis labi sevi tajā situācijā iemest un peldēt- izdzīvošu vai nē?!
Tagad padomāšu par bilžu kvalitātes uzlabošanu (kameras lēcai ir skrāpējumi, kuri atstāj nesmuku pleķi) un iespējams beidzot atvēršu savu veikaliņu etsy.com. Sadarbošu visu ko vēl citu: daudzveidībai un dažādām vecuma un dzimuma grupām un mēģināšu piedalīties nākamajos tirdziņos!
Visus šos pērļotos pulsa sildītājus esmu veidojusi ar latviešu rakstiem atrastiem grāmatās M.Slava *Latviešu rakstainie cimdi* un Ž. Ventaskrasts *Izšuvumu, adījumu un audumu raksti*.
Dienu un pēcpusdienu tad nu varēju pavadīt lēnītēm piekopjot māju un vēlāk arī izliekot dekoratīvos *aizkariņus* kuri tagad nosacīti nodala mana bērna istabu no virtuves (mēs tagad teorētiski dzīvojam 2 istabu dzīvoklī, kuru praksē esam pārvērtuši par 3 istabu).
.JPG)
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru