Šūšanas festivāls, pavasaris, 2013

Piektdien devos uz pavasara šūšanas festivālu. Vienmēr biju gājusi rudenī (tas notiek 2x gadā), bet šoreiz gribēju apskatīties ar savām acīm vai kas ir savādāk. Nu tiešām nekas. :D 
Pašai liekas ka dziju iepirku krietni mazāk nekā citas reizes, bet daļu nu tādu *no dārgā gala*. Pirmoreiz nopirku Noro pamēģināšanai. Sāku ar Noro Sekku. Divas ficītes zīda dzijas no Lienes. 2fices lins un citas ko redziet attēlā.

Šoreiz atkal daudz nedzijas lietas. Nopirku DIY komplektiņus ko nest uz bērnu viesībām kā dāvanas. Jaunās KnitPro Karbonz  adatas, maza izmēra, būs interesanti pamēģināt. Un žurnālus, žurnālus. Zviedrijā kioskā jauni adīšanas žurnālus maksā aptuveni no 50 SEK līdz 130 SEK. Šeit bija piedāvājums 10 gabali par 150 SEK. Galu galā dabūju 13 gb par 200 SEK. Pati ļoti apmierināta, 13 žurnāliņu spar 2 cenu! Un tie Designer Knitting ļoti ļoti labi, ne tikai modeļus un reklāmas saturoši, bet arī daudz knifiņus un labas pamācības. Pirmajā vakarā aizlasījos un jau daudz ko iemācījos. 

Šeit viens mazs stūra skats uz mesu:

Un te gribēju parādīt cik demokrātiski organizētāji ir atstājuši vietu cilvēkiem, kuri ņem līdzu savu ēdienu un dzērienu, lai uzņemtu enerģiju mesas apmeklēšanai. Ir arī restorāni un kafejnīcas kur paēst, bet šis *zviedru* koncepts man patīk. Arī pārsvarā visos muzejos ir vietas kur paēst savu pikniku. Lai arī mesa ir diezgan liela *naudas slaukšana* tā neizpaužas visās jomās. 

Otro roku atradumi

Es patiešām esmu profāns uz mūsdienu vidējā rietuma cilvēka tik ļoti iemīļoto šopingošanu (un šeit neminam dziju un grāmatu veikalus). Iet un pirkt šmotkas, vergu darinātas, par mazu naudu (H & M piemēram), lai drīz tās izmestu galīgi nav manā stilā. Toties dažreiz, ja sanāk būt tuvumā vai ir vajadzība iegriežos second hand vekalos. Tur parasti pērku drēbes gan sev gan bērniem, rotaļlietas, bērnu ratus, grāmatas , sadzīves priekšmetus. 

Bieži neesmu pirkusi adītas lietas, jo es taču varu pati tādas uztaisīt, bet šīm abām nu vienkārši nevarēju paiet garām. Tā nu viņas man tagad mājās. Teju vai palika žēl ka man dredi, jo nevaru valkāt cepurīti. 

Izskatās ka cepures bumbuļi tikai adīti ar krāsaino dziju uz brūnā pamata. Vai kāds ir labāk pazīstams ar tehniku?

Notikumu virkne

Pirms 3 gadiem uzadīju vienam draugam ziemas cimdus velšanai. Toreiz adīju no Drops garnstudio 2 Alpakas dzijas pavedieniem. Un šī apraksta.

 Draugs nedzīvo Stokholmā, runājām satikties, prasīju ko lai uzadu viņam? Cimdus un cepuri! Izrādās viens cimdiņš bija pazudis. Melnus. Brr, melna krāsa manos krājumos nemaz nav. Devos uz veikalu iepirkt ko atbilstošu. Drops izpārdod savu alpakas dziju, nekad nebiju adījusi Nepal, salīdzinoši jaunu dziju un nolēmu iemēģināt. Pirmajā veikalā nebija melnas dzijas. Iepirku dažas fices citas krāsas. Nākamajā dienā devos uz citu veikalu un yes, atradu arī melnu. Pirms visu kaudzīti sabildēju, jau uzadīju vienu milzu cimdu. Mīlu Nepal, tik forša, mīksta dzija, ļoti labā, vienveidīgā kvalitātē, vienīgi krāsas gan tādas... nekādas...

 
Un ja jau divas dienas pa veikaliem, tad nopirku arī tamboradatu, kura cerams būs labāka par manu 5mm tagadējo metāla Addi. 

Nopirku adīšanas žurnālu, kam bonusā bija populāro zeķu un bērnu adījumu žurnāliņi. 

Šūšanas festivālā noskatīju dažas grāmatas, kuras protams interneta veikalā bija lētākas un nopirku. 

Ražīgs rudens!

Šūšanas festivāls, 2012 gada rudens

Tā nu atkal teju nemanot ir atnācis rudens un kārtējais Stokholmas šūšanas festivāls. (no šodienas, 19. oktobra līdz 21. oktobrim).

Šodien atkal kopā ar draudzeni Ivanu devāmies apskatīt kas jauns, ko mums vajag un ko mums gribas!

Mājās pārnācu ar diezgan maz dzijām (jā, jā, priekš manis šī kaudzīte ir maza kaudzīte ;)). Varavīksnes krāsu vilna, 2 fices kidmohēra un lielās fices ar vilnas, respektīvi angoras, vilnas un neilona maisījumu iepirkti no Lienes. Gaiši un tumši lillā kokvilnas, vilnas maisījums. Zauberball pakaļdarinājums (lētāks) no Lang Yarns un varavīksnes krāsas volānšalles dzija.

iepirktā dzija

Bet ar diezgan daudz nedzijas lietām: uzlīmēm, šūšanas, batikas un kaleidoskopa kitu bērniem.

un pastkartēm no ielāpu segu darinātājiem (postcrossing.com vajadzībām), Pērļu maisu, rotaļlietu acīm, krekliņu Tūrun ar vāverītēm (jo bērns mans mazais iet bērnudārza grupiņā kuru sauc Vāveres), 20 organzas dāvanu maisiņi. Piparkūku formiņas, iepirktas pie vilnas filcētājiem ar adatu, gredzentiņš man un 5 žurnāli par 100 SEK no kuriem 2 varēja uz reiz dabūt (jau iznākušie) bet 3 abonēt. 

interesantas formas piparkūku formiņas u.c.

Šoreiz aizmirsu paņem fotoaparātu līdzi, tā kā diemžēl jūsu acis ar festivāla bildēm papriecēt nevarēšu. Bet kā man gāja citus gadus, varat izlasīt šeit.

Manu slimību sauc dzijas šopingholisms

Tātad, šodien, kā jau rakstīju mans favorītveikals beidz darbību un gribēju vēl pēdējoreiz tur iegriezties. Kā arī gribēju atvieglot pārdevējas dzīvi, lai viņai nebūtu tik daudz jāpako un nopirku daļu no palikušajiem smukumiem.

Jautājums ir tikai viens: kad es savus krājumus izadīšu? Bet šis ir viens no tiem mīklainajiem retoriskajiem jautājumiem, uz kuriem atbildes nav!

Kokosriekstu čaulas podziņas arī atnāca līdzi mājās!

Sērīgas noskaņas...

...pārņēma mani, kad gāju uz savu iemīļoto dziju veikalu Stickbutiken pie jaukās pārdevējas piepirkt dziju gultas pārvalkam, bet uzzināju, ka augusts ir pēdējais mēnesis paša veikala eksistencei. 

Stokholma liela pilsēta ar vairākiem dziju veikaliem un nav jau tā ka tas mazais mīļais veikaliņš pārdotu unikālas lietas, bet vienalga žēl.

Nopirku ko vajadzēja un sērīgajai ziņai pateicoties arī to ko vajadzēs vēlāk, kādreiz, jo šajā mēnesī viss tiek mēģināts izpārdot ar 30% atlaidi ;)

Bet kaut kāda maģija notika mājās: kad fotografēju savus jauniegūtos dārgumus, mazais bērns sāka dancot dzijas deju. Gāja riņķī segai ar ficītēm un dancoja, dancoja...

Krājumu papildinājumi

Tas bija vēl maija beigās, kad devos uz dziju veikalu izmantot kārtējās Drops atlaides. Gribēju nopirkt oranžu dziju lai satamborētu kopā dīvāna pārklāja motīvus. Mana mīļajā veikalā dotās krāsas nebija, gāju uz citu. Atradu gan ko meklēju, gan ko citu vēl kas bija uz atlaidēm. 

Ir nu gan tas cilvēka prāts viegli apmānāms! Atliek tik uzrakstīt: ATLAIDE kad mums pirkums šķiet cenas vērts ;) ;)

Palutināt sevi ar dziju

Kā jau minēju, pēc varavīksnes bērnu lapas nodošanas gāju uz dziju veikalu Stickbutiken palutināt sevi ar zeķu dziju, kurai vēl līdz šodienai Drops Garnstudio dod atlaides. 

Kārtējo reizi jauka parunāšanās ar pārdevēju, nespēja izlemt cik un kādu un vai vispār dziju pirkt ;) Bet tomēr pārnākšana mājās ar smuku kaudzīti dzijas

Delight un Fabel zeķu dzija

un vairākiem jaunākajiem un ne tikai Drops katalogiem. 

Sajūta kā pēc labi padarīta darba! :)

Īsais ceļojums uz Rīgu

Paldies visiem kuri atsaucās uz šo ierakstu un deva vērtīgus padomus grāmatu un disku iegādē! Rīga gan mūs sagaidīja ar īstu suņa laiku, bet būsim optimisti, varēja būt vēl sliktāk. Par cik iebraucām svētdienā tad nu nekādi nevarēju apskatīt nevienu dziju veikalu (varbūt labi vien ir, jo tad netiktu mājās ar paunām) un arī Otrajā Elpā, ko ļoti gribu apskatīt, nevarēju iegriezties -tās lietas atstāšu nākamajai reizei.

Toties mēs paspējām aizbraukt pie Guntas, Eduarda un Dāvida paēst gardum gardas pusdienas.

(Andra, uz Raw Garden NOTEIKTI aiziešu nākamajā reizē, jo zinātniski pierādīts ka Raw Food ir pati labākā iespējamā diēta cilvēkiem). Paspējām ar mazu nokavēšanos palaist Artígu, kopā ar manu mīļo radinieci Inesi jeb ģimenē sauktu Icenīti uz jauno filmiņu par Loti. 

Kamēr vecākais bērns uz filmu, mēs garām apadītajam Laimas Pulkstenim 

uz grāmatu veikalu. Mērķējām uz Valters un Rapa, bet pa ceļam atklājām Zvaigznes ABC Outlet, tur iegriezāmies un dabūju diezgan labu ražu. Dažas lasāmas grāmatiņas bērniem. To par cepumu vīriņu Kraukšķīti (Ziemas Pasakas) jau palasīju uz prāmja atpakaļ braucot un bērns atzina, ka Kraukšķītis viņai ļoti patīk!

Arī pāris grāmatiņas ar ko var darboties izzinot lietas. Kā arī Nezinīša piedzīvojumi, kas man bērnībā patika, un par ko arī Diāna atzinīgi izsakās! Draiskie teikumi arī ir ļoti jauki jo tur mainot tās pāršķiramās lapiņas sanāk tādi interesanti teikumi kā: Muļķīgs Harijs Poters zog koncertā ar masku uz sejas :D :D

Kamēr bērns uz Lotes filmu kino, ieraudzīju ka filma jau arī ir pieejama DVD formātā un pagādāju. Kā arī Baibas ieteikto Diegabundža, ko šovakar mazliet paklausījos un man ļoti patika, pasaku/dziesmu disku Vecīša cimdiņš un protams protams Iļģu jauno disku sev. (esmu viņu liela fane un man šķiet ka man ir teju vai visi Iļģu diski).

Valteram un Rapam tad nu gājām garām un devāmies uz visparastāko pārtikas veikalu Rimi un iepirkām Rupjmaizi (Lāču un Ķelmēnu), biezpiena sieriņus Kārums, Talsu Rituļa sieru, dažas šķirnes Laimas šokolādes un kvasu. Tās mums visas tādas ejošas preces!

Bet tas vēl nav viss, Latvijas brauciens sākās patiesību sakot ātrāk. Vispirms komentārus uzklausot es ieskatījos izdevniecības Liels un Mazs mājas lapā un nopirku tur dažas grāmatiņas, kuras man dienu pirms mana brauciena atveda jau pieminētā radiniece Icene, kura uz Stokholmu kopā ar mammu un brāli atdevās īsā kruīza braucienā. Icenīte arī man ir liels atbalsts un ņem pretī manus pasūtītos bērnu žurnāliņus Spicīte un Ezis, kā arī Rokdarbu vācelīti un tad kad kāds draugs, rads vai paziņa dodas uz šo pusi, tad samenedžē to atsūtīšanu! Paldies!

Filmiņu par Lupatiņiem jau noskatījāmies un varu citiem pamazu bērnu vecākiem tikai ļoti silti ieteikt. Par cik tā ir arī ierunāta angliski, varu ieteikt kā dāvanu, suvenīru angliski runājošām ģimenēm! Grāmatiņu par Tobiasu pirku jo Artíga kopā ar savu tēti drīz dosies uz Vīni ciemos pie sava vectētiņa. Domāju tā palīdzēs bērnam veidot priekšstatu par Mocartu, Hundervaseru u.c., bet tajā vakarā, kad lasīju, Artíga bija kaut kādā sevišķi koncentrēties nespējīgā garastāvoklī un neko no tām pirmajām lapaspusēm neklausījās. Redzēs vai būs interesantāk citu reizi...

Un arī tas vēl nav viss, tās pašas dienas rītā, kad mēs devāmies uz Rīgu, Stokholmā iebrauca mana sena draudzene Kristiāna un kā parasti atveda dāvanas par kurām mums visiem milzīgs prieks. Grāmatiņas bērniem, šokolādi (ceru ka mums visiem), (mmm, kāda tā ir ņammīga, nekad vēl nebiju ēdusi), rupjo lāču maizi un Talsu rituli, sieru, kā arī mājas olas. Parasti teicu, ka mēs olas ēdam tikai reizi gadā, uz Lieldienām, kad Latviešu skoliņā ir Lieldienu pasākums ar olu krāsošanu. Bet nu patiesībā ēdam arī tad kad Kristiāna mums atved savas lauku olas! Tātad apmēram 2x gadā!

Negaidīti, bet fakts, prāmī ļoti labi izgulējāmies. Ar šo īso braucienu esam ļoti apmierināti un kādu laiku varēsim našķoties ar Latvijas labumiem, bet vēl ilgāku laiku baudīt kultūru grāmatu un disku veidā. Feini!

Decembris bagāts vīrs

Nez kāpēc, bet šķiet ka tieši šajā pēdējā gada mēnesī ir tik daudz kas noticis, kaut gan vispār jau šogad nav bijis jāsūdzas ka diena cita citai būtu pārāk līdzīga bijusi.

Gan tirdziņš man bija kas jauns, gan apdāvināšanās (saņemtās un sūtītās dāvanas, kuras jau aprakstīju).

Nosvinējām Ziemassvētkus arī Latviešu skoliņā.

Vakar vēl aizsteidzos uz savu mīļāko dziju veikalu lai beidzot nopirktu Drops Alpakas dziju par labākām cenām kā parasti.

Izvēle gan bija diezgan viegla, jo Garnstudio Drops pēdējā laikā vairs neizlaiž manas krāsas :) 

Un kā īsts Ziemassvētku vecītis, pārdevēja man iedāvināja Drops katalogus.

Lai arī visus Drops aprakstus internetā var visu laiku atrast un apskatīt, tomēr man ir tā vaina, ka par spīti Ravelry un citiem interneta avotiem, man katru reizi meklējot idejas projektam tomēr patīk šķirstīt rokdarbu žurnālus un grāmatas. 

Vēl es šogad beidzot ieviesu mājās Ziemassvētku egli.

Vēl joprojām, par cik neesam laucinieki uzskatu ka katram pilsētniekam nevajag nogalināt īstu egli (arī iegādāt īstu lielu plastmasas egli nē, jo lai tādu saražotu tiek varen daudz kaitējuma videi nodarīts) un šis gads būtu sevišķi nepiemērots, jo mums mājās ir staigājošs un zinātkārs 10 mēnešu vecs bērns un 2 pusaudžu kaķi! Bet nu kaut kāda nostaļģija jau pašā Ziemassvētku vakarā uznāca un uztaisīju mazu miniatūras eglīti.

Cepām piparkūkas pa Kristīnes modei, bet grauzām gan skaļi! :D

Un vecītis mūsu mājai nepagāja garām!

Turpinu izadīt rudens Šūšanas festivālā iepirkto dziju un bez kārtējās dredu trubiņas man (bildes vēl nav) uzadīju jaunu cepurīti draugam.

Ir arī dažas dāvaniņas drauga brāļa ģimenei, bet par cik nekādi nevaram ar viņiem vienoties par satikšanās laiku, parādīšu vēlāk!

Un īstenībā nekas jau pusnaktī nebeigsies un nesāksies, jo katra cilvēka laika sajūta ir ļoti individuāla. Jo jaunā gada solījumi nereti tā arī paliek solījumi...

Galvenais ir būt uz *strīpas* ko sev un jums visiem novēlu!

Un siltumā! ;)

Tiekamies citu gadu!

Ziemassvētku tirdziņš

Pēc pagājušā gada neizdevušās tirgošanās šogad mēģināju atkal. Šoreiz arī saadīju cītīgāk viskaut ko citu un ņēmu draudzeni Ivanu pie rokas un devāmies iekarot latviešu sabiedrības sirdi.

 Jāsaka ka sapratām to ko jau zinājām, ka latvieši, maza ēdelīga tautiņa :D nāk uz tirdziņu pēc rupjmaizes, desām un zirņiem bet ne pēc pēdējo dienu dāvanām.(Jāpiezīmē ka tieši tāpat es uzvedos, ok nepērku desas, bet maizi gan).

Bet tas nekas, mēs jūtamies priecīgas par pirmo pārdošanas reizi, jo varējām pasēdēt blakus un parunāties. Es satiku vairākus draugus un paziņas un pie reizes vairākas stundas atpūtos no mazajiem (paldies Joakim).

Uzskaitei ko tad biju paņēmusi līdzi:

10 volānšalles no kurām 7 atgriezās mājās

6 mauči, no kuriem visi atkal ir mājās

Divas dredu cepures kuras man ir vēljoprojām!

Metāla stieples un pērlīšu rokassprādzes, viena vairs nav.

Tamborēti eglīšu rotājumi, visi nopārdoti!

Efektdzijas plecu lakati, abi man palikuši

Efektdzijas šalle arī mājās labāk jūtās

Metāla stieplītes un pērļu rokasprādze, kura nevienam neiepatikās 

;)

Kazlēna mohēras šallītes. Viena ir dāvana kādam!

10 pērļu enģelīši no kuriem 6 ir citās mājās!

Tā izskatījās mūsu andeles galds!