trešdiena, 2012. gada 29. augusts

Manu slimību sauc dzijas šopingholisms

Tātad, šodien, kā jau rakstīju mans favorītveikals beidz darbību un gribēju vēl pēdējoreiz tur iegriezties. Kā arī gribēju atvieglot pārdevējas dzīvi, lai viņai nebūtu tik daudz jāpako un nopirku daļu no palikušajiem smukumiem.

Jautājums ir tikai viens: kad es savus krājumus izadīšu? Bet šis ir viens no tiem mīklainajiem retoriskajiem jautājumiem, uz kuriem atbildes nav!

Kokosriekstu čaulas podziņas arī atnāca līdzi mājās!

5 komentāri:

Aija Elliņa teica...

Nu jā... dažas slimības (hroniskās) nepāriet, ar tām jāmācās sadzīvot! :)))))

Ieva Zavjalova teica...

Es ar cīnos ar šo slimību,un kad vēl paskatos cik daudz kastes jau pilnas,tad vispār mati stāvus gaisā. Bet dziju bodei tāpat grūti paiet garām. :::)))

Dux teica...

Kā es Tevi saprotu. :) Man ir "lentīšu" slimība. Šobrīd šķiet, ka neārstējama. :D

...ar cieņu un smaidu,.. teica...

Kur Tu tos visus krājumus liec? Dzijas pagrabā?:)))

dace teica...

pagultē ;) ;)