otrdiena, 2011. gada 31. maijs

Aizgājušās ziemas cepurītes un šallīte


Jāņi tuvojas un tad tieši kā laikā atrādīt aizgājušās ziemas daudz valkāto cepurīti jeb mīļi saukto dredu trubiņu kuras sākumu redzat šeit. Kad savu biju noadījusi bērns uzstāja ka viņam arī vajag TĀDU PAŠU. Nu ja tādu pašu tad tādu pašu, vienīgi aizsēju vienu galu, lai vējš nepūš cauri. Pēc trubiņas sagribēju sev arī tādas krāsas šalli. Šis raksts ar nomestajiem valdziņiem ir vienkārši kā punkts uz i tieši šai dzijai un krāsu pārejām.
Un vēl no palikušā dzijas gabaliņa uztaisīju šādu dekoriņu saulīti!

svētdiena, 2011. gada 29. maijs

Lapu apdrukas kursi

Stokholmā dzīvojošā latviešu tekstil māksliniece Loretta Nīgals, tā pati kura bija viena no izstādes organizētājām, cik saprotu darbojas daudz un dažādās jomās un šad un tad arī vada kursus. Pieteicos pie viņas uz auduma apdrukas kursiem ar lapām. Pirmo reizi ieraugot viņas lapu drukājumus man teju elpa aizrāvās, cik skaisti tie likās! Pamācījos pie viņas mazliet un izrādās, ka ar lapu, krāsu un mazliet izdomas palīdzību to kaut cik varu arī es. Hmm, ceru ka Loretta šito nelasa, jo kauns, ka vēl neesmu sašuvusi neko kopā. Viss ko izkrāsoju tā arī atvilktnē stāv...trakums ar tiem, kuri uz šūšanu uz JŪS.
Pirmajās bildēs ir mani darbi:







Tālāk seko citu kursa dalībnieku sastrādātais:














piektdiena, 2011. gada 27. maijs

Iepirktās grāmatas ceturtā daļa

Dienas dieniņas, kur jūs tā skrienat? Mazais bērns jau iemācījies apvelties un šurpu turpu vairāk jau atpakaliski rāpties, ka šodien pamanījās izkrist no gultas. Zinu ka neviens nekad negrib to piedzīvot, bet domāju reti kuriem vecākiem izdodas izvairīties no tā ka bērns vismaz vienu reizi kaut kur izkrīt vai nokrīt.

Atkal iet ilgs laiks starp ierakstiem bet nu purinos un turpināšu šodien jau mēnešus atpakaļ iesākto tēmu par grāmatām. Parādu dažas (favorīt) bildes no katras.

Grāmatiņa par rūķiem
ko var izmantot gatavojot Ziemassvētku dekorācijas: uzskatāmi aprakstīts kā veidot detaļas, dakšiņtamborēti rūķi, pērlīšu rūķi un čiekuru rūķi.

Grāmatiņa par darbošanos no papīra
un ne tikai. Papīra krelles, kuras sen jau esmu vēlējusies darināt, dekoriņš, kuru mēs ar lielo bērnu faktiski arī uztaisījām (to loksnīšu bumbiņu), un leļļu māja.

piektdiena, 2011. gada 20. maijs

Vīrieša džemperis gatavs!


Vakarnakt pabeidzu Joakima džemperi un jau šorīt agri norīta viņš aizbrauca ar to uz zaļās partijas kongresu kandidēt uz atbildīgu amatu. Turu īkšķus. Ja ļausiet man būt paškritiskai nu nav tas pīņu raksts varbūt labākais tieši šai dzijai, arī tas, ka Jocke gribēja drīzāk ko vertikālu...bet nu tagad vismaz man apgalvoja ka viņam rezultāts patīk! Kopā izgāja aptuveni 9,1 fice Fabel dzijas, krāsa 151.

piektdiena, 2011. gada 6. maijs

Āfrikas piedzīvojumu soma

Āfrikas piedzīvojums ir ģeniāls adījums, kuru dizainējis Horst Schulz. No viņa sedziņas tad ir tapis somas apraksts, kuru var dabūt ravelry. Kauni dzija kā reiz ļoti piemērota šim projektam un tiklīdz kā tādu izpildījumu (Kauni plus Āfrikas piedzīvojums) ieraudzīju, tā iemīlējos. Sāku adīt 2009 gada jūlijā, adīt pabeidzu, pat iemetu veļās mašīnā 2010 gada sākumā un safilcēju bet... tā arī viņa man stāvēja un bēdīgi gaidīja oderīti, pogu un lences piešūšanu. Pirms izstādes izvilku no pabeidzamās un labojamās kaudzes (jā, ir man tāda diezgan nemīļa kaudzīte), piediedzu lenci, piešuvu pogu un aiznesu Lorettai. Bet odere baidos ka vēl gaidīs savu kārtu kādu laiku. Neesmu ne vēl nopirkusi audumu ne mentāli sagatavojusies uz šūšanu. Vispār es būtu laimīga ja man uzrastos kāds alter ego, kuram es varētu adīt, bet kurš man savukārt varētu šūt :D

pirmdiena, 2011. gada 2. maijs

DROPS Fabel un alpakas oranžīgā jaka


Mana viena no mīļākajam jakām, kura arī adīta jau pasen. Lietota gan jau daudz. Tik daudz, ka viens pogcaurums, adīts no alpakas, ir izdilis un jāsalabo. Ar jaku saistīti arī pāris interesanti stāsti. Pirmais ir tapšanas vēsture: nu patika man Fabel, patika man šī oranžā krāsa,(dziju jau biju iepirkusi) patika man DROPS Garnstudio šis modelis un gatavojos adīšanai, kad Garnstudio uzmeiloja par iespēju balsot par jaunu kolekciju. Uš kā man šī jaka iepatikās un uzreiz sapratu, ka pagaidīšu kamēr viņi nopublicēs tās aprakstu. Tā kā tieši pirms tam biju noadījusi bērna zaļo jaciņu ātri arī sapratu kas jādara. Piepirku vēl pieskaņoto alpakas dziju klāt un bliezu augšā. Otrs stāsts: Es ar šo jaciņu un mans bērns ar savu zaļo jaciņu bijām aizgājuši uz adīšanas kafejnīcu. Pēc nedēļas iegriezos savā favorīt dziju veikalā (vai teicu jau, ka tāpēc ka tur ir super jauka pārdevēja, kura arī bija lietas kursā par jakas tapšanu) un pārdevēja man sāka stāstīt, ka viņai viena adītāja esot stāstījusi, ka esot redzējusi šo modeli vienam cilvēkam jau mugurā, oranžīgu un vēl piedevām cilvēkam bijis bērns, kurš ar valkājis līdzīgu smuku zaļu jaciņu un tai tak esot jābūt man. Un jā, tas kas visu to teicis, bija nācis uz veikalu pirkt tam modelim dziju, iedvesmojoties no manis. Vai man vēl jāpiebilst, ka mana sirds tai dienā tika ļoti sasildīta?