Entrelac jaciņa bērnam

Uš, entrelac, beidzot! Reiz jau sāku to plānot un mēģināju adīt. Tiesa no citas dzijas. Būros cauri neskaitāmiem aprakstiem, bet nu nekādi nespēju īsti saprast kas un kā un kurā brīdī jādara. Saucu pēc palīdzības draugiem.lv domu biedru grupā Visādi rokdarbi un Anita M. man laipni uzrakstīja pamācību. It kā škita tad, ka sāku saprast, bet beigās noliku projektu pie malas vēlākiem laikiem, jo uzradās citas idejas.

Vasarai sākoties atskārtu, ka manam bērnam nav īsti nekādas kokvilnīgas jaciņas. Cēlu ārā no saviem krājumiem ekoloģisku kokvilnu Eko Tekla 8/4 (Ateljé Huskruken), kuru biju iepirkusi pirms dažiem gadiem rokdarbu mesā un vēlreiz nolēmu mēģināt entrelac.

Jāsaka, ka pats lielākais dzinulis turpināt un izkost entralac bija tas, ka mana mamma reiz man sāka adīt entrelac džemperi bet pabeidza vesti. :D Visu laiku domāju, ja jau mana mamma varēja, tad man ar jāvar. Jāsaka ka viņai ir daži citi talanti, bet rokdarbi nav gluži aicinājums. Rokdarbu gēns manī visdrīzāk ir no manas vecmāmiņas no tēva puses un manas krustmātes (mammas māsas).

Krāsainā dzija ir ar īsām krāsu pārejām un šajā projektā man tā vislabāk patīk.

Adīšana tāda interesanta lieta. Iemācies labisko un kreilisko valdziņu un liekas: viss, nu tu māki adīt! Bet ar laiku atklājas milzīga pasaule priekšā ar neatklātām tehnikām daudz dažādiem knifiņiem lai visu procesu padarītu vieglāku, skaistāku un baudāmāku.