Ceru ka nesamelošos un uzdrošināšos apgalvot ka izņemot manu krustmāti un senākos laikos vecomāti, drauga mammu un vecmāmiņu neviens cits man vai maniem ģimenes locekļiem nav neko adītu vai tamborētu dāvinājis. Līdz ar to ir ļoti liels prieks saņemot tādu pašdarinātu dāvanu no draugiem. Ivana, mūsu tagad jau laba draudzene, ciemos nākot uzdāvināja mazajam bērnam paštamborētu sedziņu un lielajam bērnam pašadītu cepurīti. Abas varen smukas! Skatos un priecājos, jo zinu kāda vērtība, domu un roku spēks ir tādos ar mērķi radītos roku darinājumos. Un ar Ivanu, iepazināmies caur ravelry!!
Esmu hobija līmeņa rokdarbniece bez ambīcijām būt labākā, orģinālākā, strukturētākā. Adīšana un tamborēšana man dod iekšēju prieku un teju meditatīvu stāvokli kamēr ar to nodarbojos. Un prieks dzīvē ir galvenais, to savos gados esmu sapratusi. ;)
Pie manis nav viegli komentēt (bet par komentāriem ļoti priecāšos) un tas ir tāpēc ka es ļoti respektēju privāto sfēru un baidos no spamiem, vīrusiem un negāciju pilniem anonīmiem komentāriem. Es nekad nepublicēšu komentāros jūsu e-pasta adresi un tas ir mazākais ko es jūsu dēļ varu darīt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru