Nekas adīts jau vairāk kā mēnesi :( un sen darīti sudrabiņi

Jā, uznācis tāds neaktīvais periods. Krietni maz laika paliek pāri citam lietām ja ir viens mazs bēbītis. Dienas laikā jāpaspēj daudz kas: izmazgāt autiņi (jā, spītējam vides piesārņošanai un naudas izgāšanai atkritumos un lietojam auduma autiņus), mazgāt trauki, pakramēt māju, gatavot ēst, vai nu aizvest vai aizbraukt pakaļ lielajam bērnam, dot tam savu devu uzmanības utt. Pārējā laikā barot mazo bērnu piestrādājot vai nu par barotāju vai knupīti, nēsāt viņu apkārt iepazīstinot ar pasauli, runājoties, tad kad nekas nepalīdz ielikt ausu aizbāžņus un netraumēt ausis dēļ varen augstajām skaņu frekvencēm ko tāds maz var izdot. :D Un tajos īsajos brīžos kad īsti nav ko darīt, kaut kā negribas meklēt adatas, lai gan iesāktu un iecerētu projektu ir gana daudz. Toties ir diezgan daudz iespējas tagad beidzot palasīt grāmatas, kamēr guļu mazajam blakus.

Tagad kamēr dažas minūtes laika, varu izrādīt savus pirmos darbus sudrabkalšanā. Reiz gāju uz sudrabkalšanas kursiem un tur šie paši pirmie darbiņi tapa. Vēl man ir viens lielāks taurentiņš uzdarināts kā kulons, bet tas ir kaut kā izpalicis no fotografēšanas, atcerēšos un nobildēšu to arī pie izdevības. Pēc viena semestra pārtraucu iet uz kursiem, jo tomēr šķita ļoti dārgs tas prieks, lai gan gandarījums bija neizmērojams! Stipri iespējams ka kādreiz atkal to lietu atsākšu!