Balonzaķīts

Šis dzīvnieciņš gan nav ne mana ideja, ne izpildījums. Bet likās varen interesants lai vienalga šeit izrādītu. Viss sākās ar to, ka mana vecākā bērna bērnudārzā viens cits bērns svinēja jubileju. Visi dabūja pa balonam uz māju, bet jau bērnudārzā saplīsa ’mūsējais’, dabūjām otru, kurs godam izturēja līdz mājai, bet ne līdz dzīvoklim. Bēdas bija tikmēr kamēr veikalā nopirkām paku ar citiem. Vakarā pūtām un pūtām. Artíga spēlējās spēlējās, kamēr skatos ir jau galva, ausis un zīmē sejiņu, lai es uzpūšot arī rociņas un kājiņas un ķermenīti arī protams. Kā nu ne?! Vislielākais prieks man kā vecākam, ka bērns pats domāja, eksperimentēja un lika balonus kopā. Kā viņa to darīja? Ar līmlenti jeb latviski runājot skoču!

P.S. Ievērojiet, ka zaķītim ir arī nabiņa!