Iepirktās grāmatas trešā daļa

Jā, vēl joprojām stāstīšu par grāmatām ko iepirku kaut kad februārī. Atkal redzeslokā šoreiz viena: Jaunā rokdarbu grāmata; tamborēt, adīt, šūt, jaukas, krāsainas idejas mājai un ģimenei (Nya handarbets boken, virka, sticka, sy roliga färgsprakande idéer för hemmet och familjen). Šajā grāmata visinteresantākās man likās: krēsla sedziņa, krāsainais bērna kombinezons, tamborēti salvešu gredzentiņi, karstu lietu turētājs, rūķi un trollis (kurš paslēpies apakšējā stūrī), un tamborētas jautrās čībiņas.
Šad un tad tagad ar pašreizējo dzīves pieredzi un sevišķiem domājošiem cilvēkiem apkārt aizdomājos par to kad un kāpēc rozā un zilais tika piedēvēti abu dzimumu bērniem. Šajos 70-o gadu žurnālos to vēl neredzu, laikam tā sērga tika ievazāta vēlāk. Nekādi nesaprotu kas un kāpēc ir izlēmis ka rozā ir meiteņu un zila puiku krāsa un kas ir tik briesmīgs uzvilkt viņas otrādi. Mēs bailēs no tā sabiedrības spiediena un rāmjiem no sākuma savus bērnus zīdaiņu vecumā tērpjam tad pavisam citās krāsās un šausmas, cik daži cilvēki ir sakaitināti, kad neredz uzreiz kas tas ir par dzimumu. It kā tam vispār būtu kāda nozīme. Tiesa par cik nedzīvojam meža vidū, mans piecgadīgais bērns iespaidus no apkārtnes, reklāmām uz stabiem un no grāmatu tēliem vienalga iesūcies sabiedrības stereotipus un grib vilkt tikai svārkus un kleitas un apgalvo ka mīļākā krāsa ir rozā :( Tiem kam arī gribas par to padomāt piespēlēšu šo programmas ierakstu.