Šodien mums liela diena: mans lielais bērns pavisam viens brauc ar riteni! Sākām mācīties jau pagājušogad, bet tikai šodien palaidām vaļā palīgstieni, ar kuru vecāks pietur un aiziet! Nuja, jo bija labs laiks, virs +10 grādiem pēc celsija, ne tā kā sestdien, kad bija +4 un lietus. Dienā kad bija paredzētas manu bērnu jaunākā brālēna vārda došanas svinības ārā. Par laimi viņu vecāki elastīgi un svinības laika apstākļu dēļ notika iekšā.
Mēs dāvinājām pašadītu vestīti. Dēļ citiem steidzīgiem projektiem un sliktas laika plānošanas sāku adīt vestīti tikai pāris dienas pirms svinībām. Mums arī bija tāds smieklīgs dialogs šajā sakarā: Joakim saka Dacei: nu neadi lielu džemperi, adi kaut ko mazu! Dace atbild Joakim: es jau neadu lielu džemperi, es adu mazu vestīti!
Diegu galus, burtu un sirsniņu izšuvu pēdējā dienā latviešu skoliņas noslēgumā un autobusā pa ceļu uz viesību vietu. Kā noprotiet biju pat peredzējusi izšūt visu vārdu bet apzinājos, ka nepaspēšu. Parunāju ar saņēmēja vecākiem un nolēmām tā arī atstāt.
Dziju pirku 2010 gada šūšanas festivālā no Lienes. Adatas 3,5 mm.
.png)
.JPG)
.jpg)
1 komentārs:
Kāds Jūsmājās feins un svarīgs notikums! Tagad tik ātri vairs savu lielo bērnu nenoķersiet:))))
Vestīte mazajam jubilāram piestāv! Sasmējos par adīšanas procesa aprakstu:)))
Ierakstīt komentāru