Filcēti cimdiņi, pirmie

Aukstajā Stokholmā līdz manis atnāk ziņas, ka Latvijā ir vēl aukstāks. Es nekad to nebiju Latvijā dzīvodama iedomājusies, ka Stokholmā parasti ir siltāks, likās ir likums: jo vairāk uz ziemeļiem jo aukstāks.
Bet neba par laika apstākļiem mūsu stāsts, bet par to kā tos lai labāk pārcieš. Kā zināms, nav sliktu laika apstākļu, ir tikai nepiemērots apģērbs. Un tā reiz, sen sen atpakaļ, kad viens draugs ziemas laikā aizstāvēja disertāciju, un vēl piedevām tāds draugs, kurš visu cauru gadu brauc ar riteni, nolēmu viņam uzadīt siltus dūraiņus, lai nesalst rokas. 
Cimdu apraksts no Drops, rakstu izvēlējos no latviešu rakstiem. Dzija Drops alpaka. Kā redziet mans toreiz 2-gadīgais rūķis to pilnīgi bez problēmām varēja uzvilkt galvā.

Un salīdzinot ar manis pašas tuvākā drauga roku cimds arī izskatījās pabaisi liels pirms filcēšanas jeb velšanas.

Ne tik liels vairs pēc filcēšanas:

Nu un patiesībā krietni mazāks nekā paredzētajam cilvēkam derētu:

Tā nu cimdiņi pārvērtās par maniem cimdiņiem, bet apdāvinājamam draugam vajadzēja iztikt ar grāmatu vien. Kad pastāstīju viņam par savu ligu, viņš vien noteica, ka dūraiņus nevalkājot. Tā kā labi vien ir ka es pati varēju vairākas ziemas valkāt siltus jo siltus dūrainīšus, un piedevām pati ar tiem braukt ziemās ar riteni. Es, kurai rokas ir nenormāli salīgas pirmo reizi atklāju sev īsti siltus ziemas cimdus! Tagad gan viņi ir lāpāmajā kaudzē,  2 gadu un 5 minūšu darbs. :D :D