Dziesmu svētku labie gariņi

Tikko aizvadītie Dziesmu un Deju svētki man siltā atmiņā gan ar labi padarīta darba sajūtu gan ar *pasaule sadodas rokās* sajūtu. Jo bez palīdzības ko dāsni saņēmu no ļoti daudz un dažādiem cilvēkiem svētki nebūtu tik labi izdevušies! 

Pirmais lielais paldies Inesei, manai radiniecei, kura ļāva mums apmesties viņas istabiņā, pati emigrējot uz blakus istabu, arī sauktu par Dziesmu svētku dalībnieku štābu ;), tādējādi upurējot savas ērtības un miegu.

Uz šiem svētkiem gribēju beidzot pati savu tautastērpu! Tāpēc jau laicīgi sāku apjautāties riņķī par amatniekiem, kuri man to varētu uzdarināt. Mana bijusī skolotāja ieteica firmu Anviam, kurai rakstīju pagājušā gada oktobrī un lūdzu lai pagatavo man tautastērpu. Diemžēl jāatzīst ka sarakste un attieksme mani neapmierināja, jo katru reizi kad jautāju kā ir manu tautas tērpu un vai ir paraudziņi un kad būs gatavs saņēmu vien nekonkrētas atbildes ka viss būs, ka paspēsim, bet ne paraugus, ne jautājumus par mēriem. Un tad kad marta vidū pēc atgādinājuma atkal saņēmu kārtējo nekonkrēto atbildi man iestājās viegla panika. Un tad vienkārši meklējot meistardarbs.lv uzdūros Rasas Ozoliņas aušanas darbnīcai Rūja. Uz jautājumu par pilnu tautastērpa nokomplektēšanu Rasa godīgi atbildēja ka nepaspēs, bet brunčus un villaini apņēmās man uzaust. Atsūtīja man bildes ar dažādiem Jaunpiebalgas brunču rakstu paraudziņiem no kuriem vienu izvēlējos saviem brunčiem un otru savu bērnu bruncīšiem. Rasa prasīja man visus mērus un šī attieksme bija kā diena pret nakti ar iepriekšējo firmu! Kad brunči bija gatavi viņa tos ieveda pie mana drauga mammas!

Foto: Daina Sleiers

Un tad nu mans draugs Sandris, kurš dzīvo Mārupē, bet kura mamma dzīvo Naukšēnos braukdams uz to pusi paņēma brunčus man un atveda Rīgai tuvāk. Pirms lielajiem mēģinājumiem braucām ciemos pie Sandra ģimenes un dabūjām gan gardas vakariņas, gan jauku kompāniju, gan mājas vīnu gan vēl dāvanā pašgatavotu adžiku! 

Nellija ir mana draudzene multi-cilvēks! Kad draugos.lv meklēju gan tautu kreklu gan auklīti bērniem. Nellijai atlika tikai apdomāties, parunāties ar saviem draugiem un uz visu viņai jau bija gatavas atbildes! Viena draudzene, Ruta kura ir spečuks uz tautu krekliem bija piekritusi darināt man un bērniem tautu kreklus, kā arī man apakšbrunčus. Otra draudzene Elīna pēc Mākslas akadēmijas beigšanas brīvsolī, ar pieredzi bērnu auklēšanā bija piekritusi vaktēt mūsu bērnus, kamēr mēs paši dodamies un mēģinājumiem un koncertiem. Bērni pie viņas varēja attīstīt savus mākslinieciskos talantus un bija vienkārši sajūsmā! Maija, Nellijas mamma pat tika iesaistīta manās darīšanās un speciāli brauca un centru lai paņemtu naudu kreklu šuvējai, kā arī atdotu man tautu kreklus! 

Foto: Aira Miķelsone

Visi Kopkora Dziedātāji, jo šīs reizes mēģinājumi aizritēja tik ļoti pozitīvā gaisotnē, kad teju visi diriģenti bija ļoti priecīgi un dabūja no kora uzreiz visu ko gribēja, slavējot skanējumu un to kā koris atsaucas uz niansēm.

Visi Gājiena skatītāji gan Rīgas ielās gan mājās pie TV! Esmu piedalījusies divos Dziesmu un Deju svētkos iepriekš un neatceros, ka visa ceļa garumā posmā no Brīvas pieminekļa līdz Dailes teātrim būtu bijusi tik daudz skatītāju! Un priecīgi piedevām un gavilējoši!!

Mīļs paldies visām rokdarbniecēm kuras padarīja braucienu tramvajā neaizmirstamu pateicoties aptamborētajiem, apadītajiem krēsliem!

Atkal Rīgas Satiksmei ar iedziedātajām pieturvietām dažos 11. maršruta tramvajos!

Paldies tam 9. autobusa šoferītim, kurš jau bija sācis braukt prom no pieturvietas, kad mēs pieskrējām, bet apstājās un ielaida mūs iekšā aizvizinot līdz Mežaparkam.

Agnese no Prieka biksēm, paldies par man atliktajām prieka biksēm M50 veikaliņā!

Stokholmas Latviešu kora visiem dalībniekiem un sevišķi 1. altiem, jo kas gan cits vēl vairāk saliedē kolektīvu kā kopīgi izbraukumi un koncerti? Dainai paldies par bildēm!