jā izlasīju rakstiņu un atpazinu Tevi ;) biju Rīgā pagājušo nedēļu, un pāris stunda laika līdz busam, paķēru kioskā ko palasīt un pakavēt laiku, un re brīnumi - Dačuks žurnālā :D
Esmu hobija līmeņa rokdarbniece bez ambīcijām būt labākā, orģinālākā, strukturētākā. Adīšana un tamborēšana man dod iekšēju prieku un teju meditatīvu stāvokli kamēr ar to nodarbojos. Un prieks dzīvē ir galvenais, to savos gados esmu sapratusi. ;)
Pie manis nav viegli komentēt (bet par komentāriem ļoti priecāšos) un tas ir tāpēc ka es ļoti respektēju privāto sfēru un baidos no spamiem, vīrusiem un negāciju pilniem anonīmiem komentāriem. Es nekad nepublicēšu komentāros jūsu e-pasta adresi un tas ir mazākais ko es jūsu dēļ varu darīt!
2 komentāri:
Es vīram zeķes uzadīju ar pusotru gadu starpā katru. Ja nav uz kājas, tad var gan redzēt atšķirības.
Bet es šobrīd cenšos sarast ar domu, ka ir normāli kaut ko ārdīt laukā. Un adīt no jauna. Un atd varbūt vēlreiz izārdīt.
jā izlasīju rakstiņu un atpazinu Tevi ;)
biju Rīgā pagājušo nedēļu, un pāris stunda laika līdz busam, paķēru kioskā ko palasīt un pakavēt laiku, un re brīnumi - Dačuks žurnālā :D
Ierakstīt komentāru