Sūtījums vecākiem

Skolas laikos, studiju gados un arī mazliet vēlāk, kad pavadīju laiku vecāku mājās teju vai katru nedēļas nogali, vienmēr viņiem pa ziemu adīju zeķes un mammai arī pirkstainos cimdus. Pa visu ziemu daudz pāri nonēsājas lauku darbus apdarot. Tagad kad nabas saite pārgriezta, vairs tā neesmu štancējusi zeķes un cimdus, tā vietā vairāk laika veltot citiem interesantākiem projektiem. Daļu no kuriem redziet šajā blogā. Toties šosezon šķita ka atkal laiks uzadīt kādu pāri vienkāršas zeķes un pirkstainus cimdus. Šis ir sūtījums ko adresēju saviem vecākiem Piebalgas pusē.

Romantiskā tamborētā cepurīte

Lai kā es necenstos būt praktisks cilvēks nekrāt ap sevi tikai skaistas, bet bez praktiskas nozīmes lietas, tomēr šad un tad ļaujos impulsam. Tāpat man gadās nopirkt veikalā ko nevajadzīgu vai kādu dziju, kura, tak ir tik skaista! Vai arī pagatavot ko tādu, ko pēc tam nevalkāju. Arī šo cepurīti. Ļoti smuka, noskatīju viena zviedru septiņdesmito gadu rokdarbu žurnālā un gribēju sev tādu. Bet pēc tam? Nu neesmu es gluži tāda stila cilvēks, arī uz masku ballēm principā neeju. Bet ej nu sazin, varbūt kādreiz pienāks diena, kad viss mainīsies.
P.S. lai arī uz bildes ir mans bērns, cepure labāk der un skaitās mana (pagaidām).

Fabel dzijas plecu lakats

Jocīga lieta tā gaume. Man piemēram ļoti patīk Fabel zeķu dzija, bet nu nepavisam Opal zeķu dzija. Tā nu uzmetu acis šallei, kuras apraksts Garnstudio mājas lapā un iepērkot dziju darināju augšā.

Piens un medus

Tā saucas šī dzija, kura patiesībā ir darīta no piena (30%) un kokvilnas (70%). Ražotājs Viking of Norway. Pirmo reizi par dziju no piena izdzirdēju, kad biju iegājusi veikalā, kurā pārdodas Rowan dzijas. Pēc tam nākamo reizi, kad cilvēks Marija, kurai pieder dziju veikals par to rakstīja savā blogā un vēl piedevām bija noadījusi plaukstu sildītājus. Skatoties uz tiem nevarēju palikt vienaldzīga (sevišķi jau krāsu pārejas dēļ) un kad nākamreiz devos uz adīšanas kafejnīcu (kura bija pārpildīta tā, ka man nebija vietas kur apsēsties), nopirku pāris fices. Tad domāju ko no tās adīt un izvēlējos par labu šallei no knitty.com Argosy.

Viena lieta gan man nav skaidra: kā gatavo dziju no piena?

Apaļadāmais (yoke) džemperis no alpakas

Adot krāsaino cepurīti, man tā patika krāsas, ka nu vienkārši vajadzēja vēl ko tādu dzelteni sarkanu uzadīt. Beigu beigās nonācu pie domas, ka džemperis ir tieši tas, kas man vajadzīgs. Devos kārtējo reizi garām dziju veikalam un iepirku dziju tā lai pietiktu lielajam projektam. Pašu aprakstu vispirms noskatījos Ravelry dažādos izpildījumos un tad ķēros klāt. Vēl līdz šai dienai nesaprotu, kāpēc es, kam nepatīk adītus gabalus šūt kopā, nebiju vēl nevienu tādu apaļamadāmo uzdarinājusi. Tas tak ir tik vienkārši! Adīt pa apli vien, pārsvarā labiski (iet mazliet ātrāk kā kreiliski) un vēl piedevām sašūt vienīgi 8 valdziņus zem piedurknēm bija vairs ne mocības bet prieks. Tagad mēģināšu vēl kādu šāda stila džemperi kādu reizi nomargot.

Sarkan-dzeltenā cepurīte no alpakas

Pienāca laiks, kad man gribējās volānšallei pieskaņotu cepuri. Pameklēju pa žurnāliem un internetā un manas acis apstājās pie šī apraksta, publicēta www.garnstudio.com Devos uz veikalu piemeklēt dzijas krāsas. Šīs četras Drops Alpaca atzinu par labu esam un piemērotām šallei: 3900, 3620, 2915 un 2924. Sāku adīt pēc apraksta, bet sapratu ka norādītais uzmetamo valdziņu skaits man būs par platu. Samazināju par vienu motīvu. Tālāk adot mēģināju piemērīt uz galvas, bet par cik noraucamie valdziņi sakās jau agri tad nebija man īsti skaidrs kad to noraukšanu sākt. Es jau tā noadīju vairāk centimetrus nekā teikts. Galu galā valkājot nākas atzīt ka cepure man ir par īsu. Līdz ar to dodu to valkāt bērnam.

Salātzaļais divu dažādu dziju džemperis

Džemperis ir jau gandrīz trīs gadus vecs. Tikai maz valkāts. Neatceros vai vispirms bija dzija un tad meklēju aprakstu. Vai adīšanas žurnālā Sandra ieraudzītais raksts un tad gāju pirkt dziju. Lai vai kā, uzkritu uz kokvilnas dzijas salātzaļās krāsas. Efektdziju droši vien piepirku klāt saskaņojot toņus. Adīju kā jau sacīts pēc piegrieztnes (ar citām dzijām gan un šo to citu pamainot). Veidot bija ātri un vienkārši. Kokvilnas dzija: Idena Bambino Bomull, efektdzija: Hjerte garn Flower.

Daudzkrāsainais plecu lakats

Viss sākās ar dziju- Zeugma no Ice Yarns. Ieraudzīju to interneta vairāksolīšanas lapā tradera.com un man vajadzēja ;) Nopirku 2-as fices. Tomēr kad dziju saņēmu tā nebija īsti tāda, kādu biju iedomājusies (grūti saprast no fotogrāfijas vien). Kamols sastāvēja no diviem pavedieniem, viens tā saucamais skropstu dzijas un otrs savādāks (galīgi nevedas aprakstīt ar vārdiem). Bez tam vienā ficē bija tikai aptuveni 29 metri. Tātad no divām man nekas kārtīgs nesanāktu. Tad es izdomāju viltību. Šķetināju vaļā kamolu divējādos pavedienus un lakatu adot mainīju tos strīpās. Līdz ar to ieguvu uz pusi vairāk metrāžas. Arī ar pašu lakatu man ilgi gāja, kamēr atradu adīšanas veidu, kas daudzmaz pas un izceļ dziju. Bet beigu beigās visas pūles attaisnojās un rezultāts man pašai tiešām patīk.

Dakšiņtamborēta šalle

Šī šalle bija mans absolūti pirmais dakšiņtamborētais darbs. Ieinteresēja mani tehnika un pēc vairāku žurnālu un vispasaules tīmekļa lapu izskatīšanas nolēmu ķerties vērsim pie ragiem klāt. Tai pašā laikā bija bail sākt kādu lielu un nopietnu projektu, tāpēc sāku ar šalli. No drauga mammas krājumiem izvilku šo mohēras dziju un sāku dakšināt. Interesanti un ātri. Pie reizes apskatījos kas notiek, ja dara tā vai citādi, iegūstot labu iesācēja pieredzi.

Jaciņa bērnam

Lai arī rakstu blogu nu jau vairāk nekā gadu, vēl neesmu aprakstījusi šo jaciņu. Adīju tad, kad biju vēl stāvoklī. Aprakstu izmatoju no žurnāla Padomju Latvijas Sieviete pielikuma. Lai arī centos adīt pēc visiem mēriem, tomēr ak vai- kapucīte derēja labi ja pāris mēnešus. Nebija man, zīdaini iepriekš nepieredzējušai priekšstata par to kādas bērnam proporcijas un kā tas aug. Toties pati jaciņa kalpoja mazliet vairāk nekā divus gadus. Tagad gan jau nolikta malā pie par mazām palikušajām drēbītēm. Dzija no Sirdar Snuggly Baby Care DK, krāsas SH303, SH213, SH206 un SH215. Ļoti mīksta un patīkama.

Rudens krāsu plecu lakats

Vēl viens darinājums no pagājušā gada iepirktajiem krājumiem. Toreiz nopirku divu krāsu šo dziju Gloria, ko ražo GB Wolle. Pirmo izadīju šallē draudzenei Tīnei. Otro pārveidoju plecu lakatā pašai sev.

Tirkīza krāsas plecu lakats

2007-ā gada šūšanas festivālā nopirku dzijas komplektu kopā ar aprakstu lakatam. Tā nu reiz, kad gribējās kustināt rokas, bet smadzeņu šūnas ne, ķēros klāt adīšanai. Interesanti, ka īsā laikā, es, kas plecu lakatus nelietoja, tagad esmu uzdarinājusi vairākus, kurus piedevām izmantoju.
Visas dzijas no Sandnes Garn: Chili, krāsa 6647, Kitten Mohair, 6407 un Madarin Classic, 6705.

Šūšanas festivāls 2008

Atcerieties, pagājušogad ap šo laiku biju šūšanas gadatirgū, kur iepirku varen daudz dzijas. Šoreiz mēģināju mācīties no pieredzes un pirms iešanas sarakstīju uz lapiņas tās dzijas ko man vajag jau ieplānotiem projektiem, kā arī tās, kuras varu apskatīties un iepirkt ja laba cena vai krāsa. Kā jau pierasts vispirms apgāju apli ievērtējot, pēc tam nākamo pērkot. Daļa no man vajadzīgā nebija vispār. Daļu nopirku par maķenīt lētāku naudiņu nekā veikalā (te gan jāsaka, ka samaksājot ieejas biļeti gadatirgū dzija neatmaksājas). Tad vēl uzmetu acis vairākām smukām dzijām, bet vienalga impulsam nepadevos un nenopirku. Tā nu pavisam manu nedēļas nogales bilanci varat redzēt fotogrāfijās. Bez dzijām vēl nopirku audumus aizkariem (oranžo lina) un plaukta aizsegšanai (varavīksnes krāsas), kā arī dažus maisiņus pērlītes, pāris auskarus un rotaļu zebru bērnam. Varen apmierināta ar sevi jutos sestdienas vakarā. Ne man bija jānes lieli un smagi maisi, ne jābaidās mājās nāk un draugam rādīt pirkumus, ne jādomā par jaunu vietu vai skapi dārgumu glabāšanai!

Oranžais body

Šo apģērba gabalu uzadīju bērnam jau pagājušajā vasarā. Gadījumā, ja vasaras pagadās siltas. Pārāk bieži jau negadījās uzvilkt, bet šad un tad. Labi izskatās kopā ar Joakima adītajām biksiņām. Pirms Pekinas olimpiskajām spēlēm gājām apkārt oranžā, lai solidarizētos ar Tibetu.

Kas notiek, kad pirmo reizi bērnam tiek nopirkts plastalīns...

Jā, tad bērna vecāks ņem un veido ko vien māk.

Sarkanais tamborētais plecu lakats

Šo lakatu jau valkāju pāris gadus. Aprakstu atradu žurnāla Padomju Latvijas Sieviete pielikumā. Dzija saucas Härvan 8/4 un ir 100% kokvilna. Šis bija mans pirmais projekts, kuru darināju publiski un saņēmu daudzu apbrīnu un jautājumus kā es to dabūju gatavu!?;) Vēl arī piebildes, ka nav gan parasts, ka tādi jauni cilvēki kā es adītu vai tamborētu. Gana dumji arī bija tas, ka ar projektu ceļa somā devos uz citu valsti ar lidmašīnu un tā kā tamborada bija no metāla mani aizdomīgi izprašņāja par metāla gabalu somā. Atpakaļceļā gan adatu liku iečekojamajā bagāžā.

Daudzkrāsainā jaka

Tagad ir augusts, bet šo jaku pabeidzu jau maijā. Nekad vēl neesmu vilkusi- nuja kur nu vasarā, tomēr tak dikti silta (izņemot kakla vietu). Dziju iepirku novembra rokdarbu gadatirgū. Toreiz jau pērkot zināju ka gribu jaku. Paņēmu pēdējās 5 fices (1fice- 100 grami) un diskutējām ar pārdevējiem vai man pietiks. Pietika. Dziju sauc Simpson, krāsa 5. Sastāvā 60 % merino vilna un 40 % akrils. Modelis no grāmatas, kuru arī tad nopirku Kreativ Stickning, autore Ingelisa.

Tagad esmu sev nosolījusies, ka neiešu uz šī rudens rokdarbu gadatirgu ja nebūšu izadījusi vismaz pusi no pagājušajā gadā iepirktās dzijas (vajag uztaisīt inventarizāciju, varbūt jau esmu!). Esmu jau vairākkārt devusi mājienu, ka dzijas man mājās ir ļoti daudz. Bet tā jau esot visu lielo adītāju (un tamborētāju) sērga.

Tamborēta rokassprādze, atkal Ledai

Pēc tam kad atdevu auskarus Ledai sāku galvā perināt domu par piemērotu rokassprādzi. Beigās doma bija tik tālu nobriedusi, ka bija jāsāk ķerties pie tamboradatas un jāskatās kas sanāks. Sanāca!

Pērļota kaklarota un auskari

Šis projekts ir ļoti vienkāršs. Nopirku jau gatavu pērļu komplektu (3 maisiņi ar dažāda lieluma pērlēm) Panduro, atliku dažas auskariem un pārējās tik sāku vērt. Tā kā bērns man palīdzēja tad gāja uz priekšu ātri, vienīgi bija jāskatās lai lielās pērles nesaveras vienas pēc otras.

Jaciņa lellei

Vispirms pēc šīs piegrieztnes uzadīju jaciņu bērnam. Tad pēc ļoti līdzīgas sev (vēl neesmu parādījusi) un tad nolēmu arī pamazām apģērbt lellīti. Jo citādi vienīgais viņas apģērbs ir cepure...

Dakšiņtamborētas rotas.

Darbošanās ar vara stieplīti un rezultāta gaidīšana ir atkarību veicinoša. Šeit es turpinu darināt rotas ar stiepli un pērlītēm. Iespaidojos no Stitch Divas Studio mājas lapas apraksta un nolēmu uztaisīt tādus auskariņus. Pēc tam domāju kāda rokassprādze varētu piestāvēt un paliku pie dakšiņtamborētas, bet ideju attīstīju pati. Vienkārša, bet izskatās ļoti grezna. Laikam pateicoties zelta krāsas stieplītei.
Gan stiepli (0,3 mm) gan pērles pirku Panduro veikalā.

Indras rotas

Ar Indru iepazinos caur draugiem.lv, jo reiz gribēju paskatīties vai ir daudz tādu ļaužu, kam ir manas mammas meitas uzvārds. Izrādās ka tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmiem. Nu un vienīgajai sievietei ar tādu uzvārdu vēl piedevām ir arī tāds pats vārds. Tad nu es nenokautrējos un aizrakstīju. Kāds prieks, ka attīstot saraksti un pāris reižu tiekoties esam sapratušas, ka mums labi pas. Mums ir diezgan līdzīga dzīves uztvere un spriedumi par daudzām lietām un, kas ne mazāk svarīgi - līdzīgas gaumes.

Pirms tām pāris tikšanās reizēm kas mums bijušas pagatavoju Indrai rotas. Kaklarota pērļota, rokassprādze adīta, savukārt auskariņi tamborēti. Viņa bija tik laipna ka nofotografējās ar tām rotām un atsūtīja man izrādīšanai!

Ledas auskariņi

Uztamborēju auskarus Ledai, manai draudzenei un kolēģei. Proti, viņa skatījās manu blogu un slavēja manus darbiņus. Tas protams silda manu sirdi un tapēc viņai tādi sirsniņu auskari. Izejmateriāli pirkti Panduro.

Roze

Šādu rozi pirmo reizi ieraudzīju viena portāla ravelry lietotāja lapā. Redzētais arī daļēji pamudināja pirkt man pašai Wire Knits grāmatu. Kad pāris dienas biju paķimerējusies ar sirsniņu adīšanu, ķēros klāt rozei. Viegli un ātri darināma. Man ir aizdomas, ka šī nebūs pēdējā.

Adīto sirsniņu kaklarotas

Ar pāris auskariem tak nevar samierināties. Vajag vēl arī pieskaņotas kaklarotas, vai ne tā? Pagatavoju vienu sev, bet otru jau atdāvināju.

latvieši maza kašķīga tautiņa

tikko saņēmu komentāru no Kriss, kurš saka: Bet lūdzu, lūdzu, ja tas ir Tavs hobijs, iemācies rakstīt tā nosaukumu - auskari - pareizi.

Apbrīnojama latviešu cilvēku vēlme atrast un izcelt kādu kļūdu vai negatīvo.

Ne vārda par to kas ir labs. Vai arī norādīt ar taktu, ka man vai nu aizmirsies rakstīt latviski, vai arī drukas kļūda.

Jā, es rakstīju ausskari. Uzrakstīju un domāju, nez vai ir pareizi. Bet nepārlaboju uz auskariem. Tagad pateicoties Krissam zinu.
Feini, ka ir tādi cilvēki, kuri lasa manu hobiju blogu un meklē kļūdas.

Būtu vēl feināk, ja meklētu arī šo to labu.

Bet kāds hobijam sakars ar pareizrakstību?

Sirsniņu auskari

Šķirstīju vienu no nesen nopirktajām grāmatām Wire Knits kuru sarakstījusi Heather Kingsley-Heath un acis pielipa pie Love Hearts apraksta. Ņēmu roka adatas un stiepli, lai izmēģinātu vai man kas sanāks. Sāku ar domu taisīt kā atvadu dāvanu draudzenei, bet kad bija gatavi sapratu, ka pati paturēšu sev.

Nu ko lai saka...... man pašai ļoti patīk. Patīk arī saprašana ka šādi var tak uzadīt jebko, ka tik ir izdoma!

Lapiņu auskari

Ravelry noskatīti un pakaļdarināti. Atkal ar metāla stieplīti adīti. Mazliet jāpapūlās lai sanāktu līdzeni un viens ir smukāks nekā otrs, bet nekas, gana labi. Tomēr valkāt pašdarinātas rotas ir pavisam cita sajūta nekā masveida ražotās pirktās.

Iepirktās grāmatas

Dažas dienas atpakaļ pienāca sūtījums ar manis pasūtītajām grāmatām. Visas saistītas ar kādu rokdarbu. Daudz iedvesmas!

Kā atpazīt manas draudzenes?

Pēc rokasprādzēm protams. ;)

Es, kad biju roku ievingrinājusi savu rokassprādzi darinot, sāku adīt savām draudzenēm, jo kā reizi braucu uz Latviju un plānoju satikt daļu no draugiem. Pēc pirmās rokassprādzes kāre turpināt adīt ar stieplīti bija tik liela, ka devos uz Panduro un iepirku teju vai visu pieejamo krāsu stieples. Lai adītu vai tamborētu tās nevar būt pārāk cietas, tāpēc pieejamās 0.3 mm ir ideālas šādiem darbiem. Pērlītes arī mazliet piepirku, dažas jau bija mājās iegādātas ar domu kādreiz pievērsties pērļošanai nopietnāk.
Variācijas adīšanai ar metāla stieplīti ir nebeidzamas un tagad man ir āķis lūpā.

adīti auskari

Vajadzēja rokassprādzei pieskaņotus ausskarus. Te nu ir!

korķu rūķīši

Pārāk daudz dzijas?

Es kopā ar bērnu apmēram nedēļu atpakaļ biju aizbraukusi un Latviju. Strādāt mazliet un apciemot manus vecākus. Draugs un kaķis palika Stokholmā.
Vienu vakaru pa čatu stāstīju Joakimam, ka biju dziju veikalā un kas notika?: nenopirku nevienu fici! ;(

Citēju Jo: labi vien ir, citādi es šodien atveru vienu kumodes atvilkni- tikai dzija, veru otru- tikai dzija, veru trešo- atkal dzija, hmm, sāku domāt vai nav tā kā par daudz?

Es: vai tu skatījies tikai vienā kumodē vai abās?

Jo: vienā.

;) ;) ;)

Adīta rokassprādze

Šis rokdarbs ir mana divkārša debija. Pirmo reizi adīju ar metāla stieplīti un pirmo reizi adīju ar pērlītēm. Izrādās tas ir ļoti vienkārši un gana ātri. Un smukum smuki, pašai protams prieks! Gan metāla stiepli gan pērlītes iepirku Panduro hobiju veikalā.