krustdūrienu glezna- kāzu dāvana

Mūsu labi draugi aicināja mūs uz kāzām 2007. gada augustā. Pirms tam protams kā vienmēr rodas jautājums ko dāvināt. Šoreiz negribējās neko tādu bezpersonisku, ko veikalos var nopirkt. Domāju kaut ko pašas rokām izgatavot. Pāris nedēļas pirms kāzām nopirku komplektu krustūrienu izšūšanai- puķi. Sāku šūt un tikai tad apjēdzu cik tas ir ļoti laikietilpīgs process. Uz kāzām protams gāju vēl bez gatavas dāvanas, bet uzrakstīju, ka mana dāvana ir tapšanas stadijā un būs gatava vēlāk. Laiks gāja, šuvu, šuvu, šuvu, šuvu..... Līdz runājos ar savu kolēģi-draudzeni, kura teica: ak puķes! Es ar reiz vienu izšuvu, man pagāja 4 gadi tai gleznai. Nospriedu, ka man ar paies teju vairāki gadi un sāku lūkoties pēc kāda cita, šķietami vienkāršāka, bet smuka raksta. Atradu internetā vienu, nāk no Krievijas dizaineriem. Nolādēju rakstu, bet tur nebija klāt to diegu, kurus parasti var nopirkt (piemēram DMC vai Anchor) numuru. Nācās pašiem likt krāsas kopā. Oriģinālā cilvēku figūrām tika izmantota zilā, bet mēs (es un mans draugs, kuram ir laba krāsu redze izvēlējāmies zaļo krāsu (par cik paši jūtamies zaļi domāšanā un dzīvesveidā) no tiem diegiem, kuri man bija mājās.

Darbs tapa, bija interesanti šūt. Kad bija gatavs gājām uz ierāmēšanas darbnīcu bet atdūrāmies pret ļoti augsto cenu, kuru mums tur uzprasīja. Nospriedām nogaidīt un paštukot kā to darbu varētu rāmī iedabūt. Problēma tā, ka izmērs nestandarta un līdz ar to parastos hobiju veikalos nav iespēja nopirkt jau gatavu rāmi, kuram nekas nebūtu jādara. Kamēr rāmi apdomājām, skatījāmies, skatījāmies uz gleznu un šķita tomēr, ka vismaz divas, trīs krāsas nepas labi iekšā kopējā ainā. Likās, ja jau tādu darbu daru, tad vajadzētu tā kārtīgi. Gājām uz veikalu izmeklēt labāk pasošas krāsas diegus un ārdīju ārā tos kas nebija gana labi. Tad aiz līdzjūtības lai man nebūtu viens un tas pats divas reizes jādara mans draugs gleznu pabeidza. Arī mūsu bērns aktīvi piedalījās gleznas šūšanā, tāpēc parakstījāmies ar JoDA (Joakim, Dace, Artíga).

Kā tad ar rāmi? Uzgājām vēl vienu ieramēšanas veikalu. Tur profesionālis (jauks francūzis) teica, ka vienkārši nav slikti un tas mazliet samazināja to cenu ko nosauca mums sākumā. Bet tad kad bijām nolēmuši iet un rāmēt, ieraudzījām turpat blakus vienu antikvariātu, kur pārdeva gleznas par lētu naudiņu (rāmja vērtību). Atradām tieši tāda izmēra rāmi, kāds mūsu šuvumam pasēja un piedevām smuku. Tad nu nesām francūzim ieramēt.

Un beidzot pagājušajā nedēļas nogalē atdevām draugiem dāvanu. Labāk vēlu nekā nekad....