Nosaukumu jaciņai palienēju no dzijas nosaukuma- Sonrisa. Tieši tāda dzija kā mans bērns- krāsains un priecīgs! Speciāli šim mērķim arī pirku dziju pagajušajā vasarā Rīgā Mustura veikalā.
Vispār jaciņas adīšana sākās ar pārdomām un vainas apziņu. Adot un plānojot vairākus projektus uz priekšu, atskārtu, ka labu laiku arī tuvākajā nākotnē tikai par sevi vien domāju. Bet bērns jau no visām savām iepriekšējām jaciņām/džemperiem izaudzis, bet citi savukārt vēl par lielu vai biezu. Un kā kārtīgai rokdarbniecei man pienāktos arī savu bērnu ieģērbt pasošās drēbēs. ;-)
Nuja, un tad sākās nenormāla nieze pirkstos un mentāla apsēstība adīt un adīt šo jaku. Adīju teju vai dienu un nakti divas dienas un trešajā vairs atlika tikai kopā sašūt un piešūt pogas.
Bet kā iesākts, tā turpinu. Nu jau adu otru jaciņu. Drīz būs gatava un tad arī to parādīšu!
.JPG)
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru