Pēc tam kad atdevu auskarus Ledai sāku galvā perināt domu par piemērotu rokassprādzi. Beigās doma bija tik tālu nobriedusi, ka bija jāsāk ķerties pie tamboradatas un jāskatās kas sanāks. Sanāca!
Esmu hobija līmeņa rokdarbniece bez ambīcijām būt labākā, orģinālākā, strukturētākā. Adīšana un tamborēšana man dod iekšēju prieku un teju meditatīvu stāvokli kamēr ar to nodarbojos. Un prieks dzīvē ir galvenais, to savos gados esmu sapratusi. ;)
Pie manis nav viegli komentēt (bet par komentāriem ļoti priecāšos) un tas ir tāpēc ka es ļoti respektēju privāto sfēru un baidos no spamiem, vīrusiem un negāciju pilniem anonīmiem komentāriem. Es nekad nepublicēšu komentāros jūsu e-pasta adresi un tas ir mazākais ko es jūsu dēļ varu darīt!
2 komentāri:
Oho, smuki. Tādas iegūt ar var?
nu pagaidām es gatavoju tikai sev vai draugiem.
Ierakstīt komentāru