Pirms un pēc

Apskatieties kāda izskatījās jaciņa kādreiz un kāda tā ir tagad. Kārtējais atgādinājums ka ar adījumiem vajag apieties ļoooooti uzmanīgi un nemazgāt viņus kopā ar citām mantām. Šoreiz pat īsti nesapratām kas nogāja greizi, un kurš īsti no pārējiem apģērba gabaliem, kopā mazgāts atstāja šādas pēdas.

Vējdzirnaviņu kā arī varavīksnes jaciņa bērnam

Jau vairākus gadus atpakaļ ieraugot internetā šo aprakstu biju pārliecināta, ka kādu dienu tādu adīšu. Bet kā jau ar visām citām lietām dzīvē arī šim projektam bija jāsagaida visi iespējamie labvēlīgie apstākļi: sezona, dzija, persona, laiks ko var atlicināt adīšanai utt.
Kad pirmoreiz ieraudzīju dziju Kauni, šķiet ka uzreiz atcerējos par aprakstu. Pagāja diezgan ilgs laiks kamēr dziju iegādājos, jo manos ierastajos dziju veikalos to nepārdod un tad nu beigu beigās nobriedu un atradu to vienā interneta veikalā. Iepirku bagātīgi, jo raugi, arī es gribu ko skaistu no Kauni dzijas un variāciju iespējas ir milzīgas. Par cik tā ir 100% vilna to arī labi var filcēt un viens somas projekts man jau pa galvu maisās.
Tā kā dzija ir smalkāka nekā aprakstā izmantotā, tad es adīju piemērojot bērnam, kas beigās izrādījās kā uzadot jaku, kura domāta pieaugušam cilvēkam.
Ilgu laiku nezināju ko nozīmē pinwheel, līdz apskatījos vārdnīcā un uzzināju ka tas ir tādas vējdzirnaviņas kuras uzliek uz kātiņa un ļauj tajās pūst iekšā vējam. Ļoti populāras bērnu vidū (atceros vēl no savas bērnības).

Varavīksne vispār ir kaut kas maģisks. Un man liels prieks ka HOMO sabiedrība ir izvēlējusies sev šo simbolu. Jo dabīgāku, skaistāku, krāsaināku un variācijām bagātāku krāsu salikumu grūti iedomāties! Vai esiet dzirdējuši šo dziesmu?

Daudz ūdeņu aiztecējis...

...kopš pēdējā ieraksta šajā blogā. Pauze pateicoties krasām pārmaiņām personiskajā dzīvē, kuras vēl joprojām turpinās. Ūdens saduļķojās un vēl nav nosēdies. Tāds ieildzis orkāns plosās.

Lai vai kā tomēr turpinu ar rokdarbiem nodarboties. Nedarīju to kādus pāris mēnešus, jo jutos pārāk slikti, bet pēc tam meditatīvos nolūkos atsāku. Bez pēdējā pusgada veikuma ir man arī vēl tādi iepriekš darināti darbi, kurus vēl neesmu atrādījusi.

Vēlme turpināt blogu protams ir man jau ilgu laiku, bet beidzot tiešām piesēdos un centīšos papildināt to biežāk.

Tā kā esmu pa šo laiku nomainījusi dzīvesvietu, tad iesākumā nodarbojos ar dažādu praktiski lietojamu nieku veidošanu pirmkārt jau vannas istabai. Uztamborēju vienu feinu toaletes papīra turētāju un notamborēju dažādus nieciņus no metāla stieplītēm: tējas svecīšu svečturus, zobu diega un matu gumiju turētāju, kā arī zobu birstīšu turētāju.

Vēl arī adīju metāla puķītes. Projekts puspabeigts, tāpēc parādīšu citreiz.