Reciklētas metāla bundžas

Mūsu mājās ir daudz pildspalvu, zīmuļu kuriem ir tendence sajukt juku jukām un pazust. Vēl mums ir datorvietas kur šad un tad rakstāmpiederumus savajagās. Vēl mums ir piecgadnieks, kuram ir kaudze ar zīmuļiem, flomāsteriem un otām.

Ņemiet izēstu pupiņu, zirnīšu vai cita garšīga un veselīga ēdiena metāla bundžu un nokrāsojiet! Dekorēšanas iespēju ir simtiem, bet es šeit vienu vienkārši apkrāsoju līdzīgi kā cepumu lielo metāla kārbu, bet otrai uzvēru pogas.

Pati krutākā grāmata jeb grāmatu apskata sestā daļa

Ar šo noslēgšu apskatu par februārī iepirktajām second hand grāmatām. Pašu pašu labāko protams atstāju uz beigām. Tā nu dāmas un kungi: Hönsestrik! Izdota 1975 (nu gluži tikpat veca ka es). Līdz ar to arī tipisks 70-o gadu produkts a la hipiju, feministu un īsto zaļo stilā.
Bildes kur tad tieši tiek parādīts no kurienes vilna rodas:

Visādu ķiņķēziņu džemperi:

Cita starpā feministu rociņas!

Kleitas kā grāmatas ar savu stāstu:

Nu un ko jūsu mīļotais vīrietis teiktu par šādu peldkostīmu? ;)


P.S. Nākamais grāmatu apskats būs par jaunām grāmatām.

Šodienas ieguvumi

Sen nebija būts dziju veikalā. No bērnudārza metot līku ločus, lai aizietu uz vietu kur daži apņēmīgi latvieši atveduši rupjmaizi (un citas nacionālas gardas lietas) pārdošanai, iegriezāmies dziju veikalā. Pirmo reizi bērnā atmodušies mammas gēni un tad nu viņš meta manā iepirkumu groziņā teju visu ko ieraudzīja. No lielākās daļas gan mēģināju atrunāt...

Ko tad mēs sapirkām? Akrila dziju grafiti meistarošanai uz Praid festivāla laiku. Kokvilnas dziju lai uzdarinātu sirsniņkaķēnus (ļoti populāra kustība pašreiz Zviedrijā, vēlāk uzrakstīšu vairāk). Briesmīgu rozā un baltu akrila dziju ar metālu, no kuras man jāada gultiņa Benjaminam (Benjamiņš ir princesīte darināta no pudeļu birstītēm, (ļoti smieklīgs kukainītis)). Can Can dziju volānšallei. Gaiši zaļu kokvilnu pirms gadiem 2-3 iesāktai kleitiņai. Un melni-pelēki-baltu dziju ar spīdumiem bērnam ziemas kleitiņai. Kā arī visam pa virsu rozā pērlītes. Trakums ar to rozā periodu.

Kā tad ar to rupjmaizi? Kamēr čammājāmies dziju veikalā tikmēr aizejot uz paredzēto vietu pēdējo kukulīti paņēma cilvēks pirms manis, eh tā sapņoju iecirst zobus gardumā.

Avīzē

Mūsu grafiti projekts ir aprakstīts tiesa gan maza metiena, bet vienalga avīzē!!

Dekupēts

Sen jau sen gatavojos, bet beidzot iemēģināju roku. Sāku dekupēt mūsu komposta spainīti. Vispirms apkrāsoju pašu spainīti dzeltenu, tad līmēju virsū tauriņus (pirku loksni speciālā dekupāžas papīra Panduro). Zinu pati, nevajag man aizrādīt ka ir diezgan idiotiski līmēt tauriņu uz iekšas spainīša iepriekš nepiemērot vai viņu vispār varēs redzēt. Ja būtu man iespēja to darīt vēlreiz es neizvēlētos dzelteno krāsu apakšā, bet nebūtu tik slinka un aizdotos uz veikalu pēc kādas bēšīgas krāsas. Bet nu lai, šis man bija tāds sava veida kucēns.

Kad jau roka maķenīt piešauta ieraudzīju ka man ir mājās viena balta dokumentu glabāšanas mape. Izmantoju parastas salvetes kuru raksts man tīri labi patīk un mēģināju ko dabūt gatavu. Neesmu vēl ar īstajām, profesionālajām salvetēm līmējusi, bet sagaidu ka tās tik traki neskrunkļotos. Nuja, tuvumā dekupētais dokumentu savācējs varbūt nav bauda acīm, bet pa gabalu tīri tā nekas.

Iepirktās grāmatas piektā daļa

Vakar iepirkos interneta grāmatu veikalā jaunas grāmatas. Sev kā parasti rokdarbu un arī bērniem ko darboties dažas. Kamēr tās grāmatas tiek man vestas, ātri aprakstīšu dažas tās second hand jaukās smukās kuras februārī masveidā pirku.

Pirmā Adīts un tamborēts bērniem (Stickat och virkat åt barnen), kur var pasmelties idejas bērnu modelīšiem saldo 70-o gadu stilā.

Otra Mans lielais hobijs: adīt un tamborēt (Min stora hobby virka och sticka).

Desertam vēl daži dzijas grafiti

Šie ir pilsētā noskatīti un neviens nav mans darbs, bet tagad āķis lūpā un plānoju turpināt izdaiļot pilsētu ar adījumiem un tamborējumiem.

Sarkanlauvīte, kaklarota, puķu virtenes un kopīgā adīšana!

Tā nu mēs šodien ap pusdienlaiku devāmies bombardēt! Ivana uztamborēja meitenei skaistumskaistu kaklarotu:

Artíga un es savukārt uzlika lauvītei sarkano cepurīti,
pārvēršot to par pasaku varoni.
Puķu virtenes arī atrada savu vietu
un vēl pēc kāda laika visa kompānija devāmies uz centru kopīgi adīt.

Tiesa gan adītāju uz trepēm bija mazāk neka mēs bijām gaidījuši, bet tas jau netraucē piedalīties! Ivanas draugs Roberts nākošgad noteikti piedalīsies!! Paldies Ivana, Robert, Joakim, Artíga, Torun un visiem adītājiem un dzijas bombardētājiem!

11. jūnijs: dzijas diena!

Gribēju ierakstīt jau vakar bet pašā nakts melnumā tikai pabeidzu savu ieplānoto bombardēšanas projektu. Ar Ivanu sadalījām projektus: viņa kā jau feministe pieteicās uz sievietes skulptūru un es kā jau biologs apmeistarošu lauvas skulptūru. Tā nu ceturtdien izgājām izmērīt savus objektus lai šodien vēlāk viņus izpušķotu.
Lieki piebilst, ka darīšu visu lai atspoguļotu rezultātu šeit. Piedevām, kā jau minēju, dienas vidū iesim piedalīties Starptautiskajā publiskās adīšanas dienā, kuru tā pa gabalu no 12.00-16.00 pēc Zviedrijas laika varēsiet aplūkot šajā webkamerā.

Pēdējās bildes vienkārši nevarēju neielikt. Redziet? Mazais bērns mīl dziju jau gandrīz tāpat kā mamma. Nākotne tātad drošās rokās! :D

Šeit viss notiekās

Tamborēju sagataves dzijas bombardēšanas dienai.
Ņemu no savas kādreizējās cepumu kārbiņas dziju atlikumus un rauju augšā frīstailā ornamentiņus.
Vienu no ornamentiem uzdāvināju bērnam, jo viņam ļoti patika. Bet kā tur bija par to velnu? Atdosi vienu pirkstiņu viņš paņems visu roku? Pēc kāda laika bērns prasīja vai es varu vēl kādu puķīti viņam uzdāvināt? Ok, vari izvēlēties! Nu un tad izvēle krita uz visām dažādajām, kuras izņemot nedaudzas līdzīgas ir teju visas. Tad es noteicu ka var ņemt visas kas ir dažādu krāsu, rezultātā man palika baltās :D :D Ok, bet turpmāk motīviņus slēpšu, citādi man nebūs nekā ar ko apgrafītot ielas.
Bez tam, sestdiena ir ne tikai grafiti diena adītājiem bet arī Vispasaules Publiskās adīšanas diena.

Es, Joakim un Ivana iesim uz Sergels Torg trepēm sēdēt un adīt!!