Ko tad mēs sapirkām? Akrila dziju grafiti meistarošanai uz Praid festivāla laiku. Kokvilnas dziju lai uzdarinātu sirsniņkaķēnus (ļoti populāra kustība pašreiz Zviedrijā, vēlāk uzrakstīšu vairāk). Briesmīgu rozā un baltu akrila dziju ar metālu, no kuras man jāada gultiņa Benjaminam (Benjamiņš ir princesīte darināta no pudeļu birstītēm, (ļoti smieklīgs kukainītis)). Can Can dziju volānšallei. Gaiši zaļu kokvilnu pirms gadiem 2-3 iesāktai kleitiņai. Un melni-pelēki-baltu dziju ar spīdumiem bērnam ziemas kleitiņai. Kā arī visam pa virsu rozā pērlītes. Trakums ar to rozā periodu.
Kā tad ar to rupjmaizi? Kamēr čammājāmies dziju veikalā tikmēr aizejot uz paredzēto vietu pēdējo kukulīti paņēma cilvēks pirms manis, eh tā sapņoju iecirst zobus gardumā.
.JPG)
.jpg)
3 komentāri:
Mmm, skatos, ka vakardiena bijusi dziju diena, es arī "uztankojos" :)))
Lai dzīvo pārmantotie mammas gēni dzijas jautājumā! Apbrīnoju, kā tu tā uzreiz redzi - kura dzija kuram projektiņam paredzēta. Es parasti apjūku, un sapērkos neizskaidrojamus daudzumus vēl nezināmiem adījumiem:)
Šeit nu īsti nezinu kā atbildēt, kārtis galdā- nu nav man tā vienmēr, ka redzu kas sanāks. Nereti redzu vienkārši smuku dziju un VAJAG! :D Nezinot kad, kas, kam un kāpēc taps.
Ierakstīt komentāru