...nav ne saulessargi, ne sejas 1/500 daļa (čau Kristīne) ;), ne spilveni, ne segas. Vistuvāk gan izdevās atminēt Bienei, jo krekliņš no jaciņas tālu nekrīt. :)
Nu tad ņemam vienu daļu, origami cienīgs locījums, un sanāk puse no jakas! Tad abas puses saliek kopā, sašuj mugurdaļu un roku augšu, piešuj pogas un jaciņa mazulim gatava! Protams ka es to visu pati neizgudroju. Cik saprotu modelis ir tamborēšanai adaptēts Elizabetes Cimmermanes bēbīšu pārsteiguma jaciņas jeb BSJ modelis. Es aprakstu ņēmu no šīs mājas lapas, bet gluži līdzīgs ir arī šeit. Mani novērojumi un padomi: kokvilnas dzija smaga un labāk būtu bijis tamborēt apmēram tā kā tamborē vecmāmiņas kvadrātus. Ja grib lielākam cilvēkam, kuram proporcijas citādas, vajag apakšmalā un aprocēs tamborēt extra kārtas. Nu redzēs vai man izdosies tos uzlabojumus veikt, jo kā vienmēr vecākais bērns pieprasīja TĀDU PAŠU jaciņu....
Šis darinājums gan jau nav nekas tāds kas skaitītos piemērots bezbērnu cilvēkiem, jo statuss prasa vismaz sudraba riņķus. :) Savukārt es priecājos, ka mums mājās ir pērlītes, ka svētdien lija lietus, ka mums ir tāda pērlīšu ierosmes grāmatiņa, kur noskatīju šādus salvešu riņķus. Nāciet ciemiņi, galdu smuki uzklāsim!
Kā jau solīts, šodien čāpojām tuvāk un tālāk lai izliktu varavīksnes krāsu dzijas grafiti. Sākām tuvāk pie mājām pie mūsu jau ierastajiem modeļiem- meitenes un lauvas!Meitenei tika sauļošanās kostīms, savukārt lauva kārtējo reizi ieguva skaistu kaklarotu. Pa ceļam pieņemām klāt vēl dažus objektus, kurus es pati nu nekādi nebūtu apgrafītojusi dēļ īsā auguma. PaldiesJoakim! Pēc tam devāmies uz centru un dažas lietas atstājām ap Sergels Torg, vienas no festivāla norises vietām. Joakimam veicot šo kokā kāpšanas manevru notika tieši tas tipiskais, kas šādos gadījumos var notikt. Proti, kamerai izbeidzās baterija. Beidzot stimuls pa īstam sagādāt rezerves bateriju. Ķēdes kaklarotu gan atstāšu sev!
Esmu hobija līmeņa rokdarbniece bez ambīcijām būt labākā, orģinālākā, strukturētākā. Adīšana un tamborēšana man dod iekšēju prieku un teju meditatīvu stāvokli kamēr ar to nodarbojos. Un prieks dzīvē ir galvenais, to savos gados esmu sapratusi. ;)
Pie manis nav viegli komentēt (bet par komentāriem ļoti priecāšos) un tas ir tāpēc ka es ļoti respektēju privāto sfēru un baidos no spamiem, vīrusiem un negāciju pilniem anonīmiem komentāriem. Es nekad nepublicēšu komentāros jūsu e-pasta adresi un tas ir mazākais ko es jūsu dēļ varu darīt!