skip to main |
skip to sidebar
...nav ne saulessargi, ne sejas 1/500 daļa (čau Kristīne) ;), ne spilveni, ne segas. Vistuvāk gan izdevās atminēt Bienei, jo krekliņš no jaciņas tālu nekrīt. :)
Nu tad ņemam vienu daļu, origami cienīgs locījums,
un sanāk puse no jakas! Tad abas puses saliek kopā, sašuj mugurdaļu un roku augšu, piešuj pogas un jaciņa mazulim gatava! Protams ka es to visu pati neizgudroju. Cik saprotu modelis ir tamborēšanai adaptēts Elizabetes Cimmermanes bēbīšu pārsteiguma jaciņas jeb BSJ modelis. Es aprakstu ņēmu no šīs mājas lapas, bet gluži līdzīgs ir arī šeit.
Mani novērojumi un padomi: kokvilnas dzija smaga un labāk būtu bijis tamborēt apmēram tā kā tamborē vecmāmiņas kvadrātus. Ja grib lielākam cilvēkam, kuram proporcijas citādas, vajag apakšmalā un aprocēs tamborēt extra kārtas. Nu redzēs vai man izdosies tos uzlabojumus veikt, jo kā vienmēr vecākais bērns pieprasīja TĀDU PAŠU jaciņu....
Miniet nu, kas tas ir? ;)
Šis darinājums gan jau nav nekas tāds kas skaitītos piemērots bezbērnu cilvēkiem, jo statuss prasa vismaz sudraba riņķus. :) Savukārt es priecājos, ka mums mājās ir pērlītes, ka svētdien lija lietus, ka mums ir tāda pērlīšu ierosmes grāmatiņa, kur noskatīju šādus salvešu riņķus. Nāciet ciemiņi, galdu smuki uzklāsim!
vakar pie mums lija lietus....
ļoti ceru uz sēnēm