Vējdzirnaviņu saules cepurīte

Es jau tagad divas vējdzirnaviņu jakas esmu pabeigusi. Vienu bērnam, otru pašai. Līdz ar to uzskatu sevi par baigo speciālisti vējdzirnaviņu aprakstā. Ravelry ieraudzīju cepures aprakstu un ātri izštukoju kā tā būtu jāada. Dziju nopirku antikvariātā. Tieši kā garāmejot uz dziju veikalu ieraudzīju ORANŽS un nevarēju paiet garām. Naudiņa ar salīdzinoši maza par fici. Kad pārdevējs apgalvoja, ka dzija no 60-ajiem, 70-ajiem gadiem, īsti nezināju ko par to domāt. Vai tas ir labi vai slikti? Krāsa ir ļoti labi saglabājusies un tieši kā manā gaumē. ;) Arī adīšanas procesā nekādus trūkumus dzijai nemanīju, skatīsimies tālāk, kā būs cepuri valkājot.
Ak jā, un tie mazie krāsainie dziju dzīpariņi ir bērna ideja cepures izskata uzlabošanai. :D

Burkāniņš, kāpostiņš garausīša gardumiņš

Pabeidzu adīt cepuri bērnam no oranžas kokvilnas dzijas. Dzija mazliet palika pāri. Nu ko, pašai rokas tukšas, bet sēžu friziera skavās, tātad neko citu kā lasīt vai darboties ar rokām nevaru un domāju, kāpēc ne beidzot, pa ilgiem laikiem neuztaisīt kādu rotaļlietu? Sacīts, darīts. Bērns vaicā ko es daru? -Tamborēju burkānu zaķītim, viņam garšo!

Apsēsties uz varavīksnes?

Kam gan to negribētos? Pavasarī apmeklējot kārtējo rokdarbu gadatirgu, nopirku skaistu varavīksnes krāsas Evilla jēldziju. No sākuma domāju ķerties klāt vērpšanai, bet pārdevēja man teica, ka to var adīt arī tāpat i bez visas vērpšanas.
Jaunajā dzīvoklī visu cenšos iekārtot pa savai gaumei un izdomāju šo jēldziju izmantot, lai apģērbtu krēsliņu.
Adīt jā, bet vai tamborēt? Mēģināju. Lēni iet uz priekšu, jo dzijai tendence ātri sadalīties ja vien stiprāk parauj. Tamborēju apli, par 1/3 lielāku nekā krēsla diametrs un pēc tam apkārt vien vairs nepieaudzējot, kamēr dzijas fice izbeidzās. Tad liku mazgāties veļas mašīnā un gaidīju rezultātu. Tiešām, kā cerēju tamborējums saruka par trešdaļu.

Tagad dažreiz sēžu uz varavīksnes!