Gan jau katrā bērnudārzā ir tā ka bērnam vajag paņemt līdzi maiņas drēbes neparedzētiem gadījumiem. Gan jau arī ir tā, ka personālam patīk ja viņi zin un ātri atrod kam kas pieder. Tāpēc mūsu bērnudārzā tika izdoti maisiņi, kuri kā nekā bija jāmarķē. Vienā pusē uztamborēju un uzšuvu burtiņus ar bērna vārdu varavīksnes krāsās. Krāsas kuras man ļoti mīļas un kuras, kā jau rakstīju labi pas ar bērnudārza tēmu iegūstot HBT sertifikāciju.
Otras puses dekorēšanu uzticēju bērnam pašam. Jā un cik saprotu tur, ar tekstila zīmulīšiem ir uzzīmēta visa mūsu ģimene :D
Turpināšu iesākto tēmu un parādīšu savu kārtību! Tad nu ņemu dziju un krauju savos slavētajos vakuuma maisos iekšā, izsūcu gaisu ar putekļusūcēju un lieku to visu pūra lādē.
Atzīšos, pirmo reizi kad izdzirdēju ideju par dzijas glabāšanu tajos maisos, biju gauži jo gauži skeptiska, jo KĀ tad ar dzijas pufīgumu, pačamdīšanu, redzēšanu visā tās krāšņumā? Tomēr pagāja teju 2 gadi, ja ne vairāk, kad biju pie domas daudz maz pieradusi. Svarīgs arguments par labu maisiem bija protams arī ka tad visi mani dārgumu būtu vairāk vai mazāk vienkopus un man nevajadzētu to glabāt nezin cik pārvākšanās kartonos. Lai mazliet atvieglotu darbu un atrašanu mēģinu tad tagad dziju sašķirot un vienā maisā teiksim glabāju vilnu, otrā kokvilnu, trešā sintētiku, ceturtā maisījumu, piektā alpaku utt. To dziju kuru projektu gatavojos adīt tuvākajā laikā turu ārpus vakuuma maisiem, kā arī jēldziju tomēr varbūt labāk ir nesūkt.
No mana drauga tēva esam *mantojuši* divas palielas koka lādes. Vecos laikos tās noteikti dēvētu par pūra lādēm. Viena stāv lejā pagrabā otru atstājām dzīvoklī. Par cik lādes iekšpuse, tāpat kā ārpuse ir koka un diezgan atskabargaina, nācās man to iztapsēt ar audumu un skavotāju, pirms lietot lai glabātu tur pašu dārgāko kas man pieder (ok, ne pašu dārgāko, jo bērnu es tur neglabāju :D).Jāsaka, arī ārpuse prasīties prasās pēc uzfrišināšanas. Bet tam mums vēl jāsaņemas. Iespējams kādu dienu...
Gribu padalīties ar kādu samērā ģeniālu izgudrojumu. Proti, vakuuma maisu! Ja nu vēl kādam ir tāda pati problēma kā mums, kas apaug ar mīkstam un cietām mantām, kuras ar laiku vairs nav kur likt, tad vietas taupīšanas nolūkos tekstīlijas, tai skaitā dziju var ievietot šādos praktiskos maisos. Labumi: a) aizņem mazāk vietas, b) nelaiž cauri kodes un citus mazos tekstīliju grauzēj insektus, c) neiegūst nekādas nevēlamas smakas vai smaržas, d) caurspīdīgiem var samērā labi redzēt kas ir iekšā
Trūkumi: a) lielo izmēru maisi ir neparocīgi un neviens no tiem kurus izmantojām nav godam pildījuši savu paredzēto funkciju (ko nevaru teikt par maziem un vidējā izmēra maisiem, kuri kalpo labi). Bildēs redzams mūsu mājas haoss kādu laiku pēc ievākšanās pašreizējā dzīvoklī ;)
Vairākas lietas mūsu mājās glabājas diezgan praktiskās plastmasas kārbās. Uz dažām no tām ir bildīte ar dziju, bet uz dažām citām kaut kādi bezgaumīgi foto :DJa arī iekšā neglabājas kādi smukumi tad vajag kārbiņu ka nekā izdaiļot. Reiz paņēmām (es un bērns) visādus sintētiska filca un vilnas gabaliņus un uztaisījām šādu aplikāciju.
Foto ir savus 4 gadus vecs. Jaciņu adīju draugu bērniņam. Nezinu ko toreiz domāju, kad taisīju bildi, laikam jau noteikti par blogu vēl ne. Nevienu no sirsniņām nevar saskatīt, īsto krāsu arī ne. Laikam vienkārši pamazām piesliecos idejai ka vajadzētu kaut kā dokumentēt visus savus rokdarbus. Bet nekas, tagad vismaz zinu un atceros, ka man ir šāda modeļa apraksts un zinu ko darīšu ar Šūšanas festivālā no Lienes nopirkto dziju. Tātad turpinājums sekos!
Jā, no kā tik nevar pagatavot dzijas pavedienus... Šeit adīju ar sojas (50%) un vilnas (50%) apvienojumu. Ar laiku esmu pieļāvusi, ka pulsa sildītāji tomēr ir diezgan noderīgs priekšmets, ja tiek izmantoti tieši tajā laikā un vietā, kad tie visvairāk noder. Piemēram pavasarī un rudenī, kad vēl vai vairs nav pārāk auksts, jeb sēžot uz vietas un rakstot uz datora, kad ar pirkstainiem cimdiem tas būtu daudz neparocīgāk.
Skaidru valodu runājot es esmu viens no cilvēkiem, kurš galīgi nav tradicionālists. Un tas ka šodien ir tā saucamā zvaigznes diena ir tikai pakārtots iemesls lai es pastāstītu par mūsu zvaigzni un kā to veidot.Kad pirms mazliet vairāk kā gada mans bērns vēl gāja Valdorfa bērnudārzā, vecākiem vajadzēja kaut kā ieguldīt laiku, darbu un materiālus lai būtu ko pārdot Ziemassvētku labdarības akcijā. Parakājos internetā un uzgāju Zvaigzni, arī aprakstu (sk. 5.lpp). Iepirku materiālus, samācīju citus vecākus kā taisīt un zvaigznes aizgāja uz URĀ. Kamēr no A4 formāta griež kvadrātus vēl vai cik daudz mazākas zvaigznes var iegūt. Bez tā ka Valdorfa bērnudārzam tika tādas, arī mums pašiem tikai viena liela un vienu aiznesu uz darbu. Kad darba vietu reorganizēja, tad to aiznesu uz mūsu bērna tagadējo bērnudārzu, kurš ir parasts, bet tomēr neparasts, jo visi pedagogi iziet HBT sertifikāciju. Nospriedu, ka viņu telpās un domāšanā zvaigznei īstā vieta. Foto ir redzama mūsējā!
Kādu dienu (jāatzīst, ka pasen atpakaļ) atnāca šis pasūtījums ar iegādāto Kauni dziju. Kauni skan kā tāds kauns, bet visi redz ka nav tā, dzija bezgala smuka, spītējot dažbrīd sliktajai krāsu pāreju kvalitātei. Kastītē, kā redzat dažādas krāsas un viena vienpavediena fice smalkajiem (mežģīņu adījumiem). To tad arī ņēmos ar savu toreiz tikko iegādāto uzparikti (PALĪGĀ, esmu galīgi aizmirsusi kā to sauc) veidot no tās kamolu. Pirmkārt jau protams, jo tā ir vieglāk adīt, otrkārt, apskatīties vai nebūs kādi nepatīkami pārsteigumi krāsu pārejās un jau laikus tiem sagatavoties. Liels atvieglojums, kad viss bija ar to fici kārtībā!
Meklēju rakstu savai otrajai mežģīņu šallei un izvēlējos Vernal Equinox kā piemērotu kandidātu varavīksnes krāsām. Šeit gan jums jāapmierinās ar foto bloķēšanas stadijā, jo pagaidām vairāk foto neesmu uzņēmusi.Drīz gan tas jādara, jo uz auguma tā protams arī ļoti labi izskatās.
Reiz domāju, ka nerakstīšu par topošajiem darbiem, bet gan par jau pabeigtiem. Tomēr viss var mainīties un varu dot ieskatu zaļi krāsainā džempera draugam tapšanas procesā. Zaļās bērna jakas iespaidā šī dzija ir vēl joprojām populāra mūsu mājās un visi mēs pārējie ģimenē gribam kādu apģērba gabalu radītu no tās. Kaut kur esmu redzējusi ka šo krāsojumu apzīmē kā gvakamoli (kura man ļoti garšo). Īstenībā mans draugs labprātāk gribētu kādu tādu rakstu kurš iet vertikāli, bet es ieraugot aprakstu Simple Knitting 59, 2009 gada oktobra numurā izlēmu ka tas gana labi būtu piemērots. Tagad, kādu brīdi paadot es vairs neesmu par visiem 100% pārliecināta ka šis ir labākais variants, bet vienalga pabeigšu un varbūt pēc kāda laika radīsies kāda cita labāka ideja kā vīriešu džemperi vai jaku var smuki noadīt vertikālā virzienā. Tagad adu arī pārmaiņus priekšpusi un aizmuguri, izadot vienu fici reizē, lai izvairītos no garastāvokļa adīšanas nevēlamā efekta.
Stokholmas Pilsoņu laukuma (Medborgarplatsens) publiskajā bibliotēkā dzīvo čūska. Viņa aug pateicoties labiem cilvēkiem, kā es, kuri šad un tad piesēžas pie dzijas groza un pastiepj viņu garumā!
Esmu hobija līmeņa rokdarbniece bez ambīcijām būt labākā, orģinālākā, strukturētākā. Adīšana un tamborēšana man dod iekšēju prieku un teju meditatīvu stāvokli kamēr ar to nodarbojos. Un prieks dzīvē ir galvenais, to savos gados esmu sapratusi. ;)
Pie manis nav viegli komentēt (bet par komentāriem ļoti priecāšos) un tas ir tāpēc ka es ļoti respektēju privāto sfēru un baidos no spamiem, vīrusiem un negāciju pilniem anonīmiem komentāriem. Es nekad nepublicēšu komentāros jūsu e-pasta adresi un tas ir mazākais ko es jūsu dēļ varu darīt!
Gan jau katrā bērnudārzā ir tā ka bērnam vajag paņemt līdzi maiņas drēbes neparedzētiem gadījumiem. Gan jau arī ir tā, ka personālam patīk ja viņi zin un ātri atrod kam kas pieder. Tāpēc mūsu bērnudārzā tika izdoti maisiņi, kuri kā nekā bija jāmarķē.
Vienā pusē uztamborēju un uzšuvu burtiņus ar bērna vārdu varavīksnes krāsās. Krāsas kuras man ļoti mīļas un kuras, kā jau rakstīju labi pas ar bērnudārza tēmu iegūstot HBT sertifikāciju.
.png)
.JPG)
.JPG)
.jpg)
