...nav ne saulessargi, ne sejas 1/500 daļa (čau Kristīne) ;), ne spilveni, ne segas. Vistuvāk gan izdevās atminēt Bienei, jo krekliņš no jaciņas tālu nekrīt. :)
Nu tad ņemam vienu daļu, origami cienīgs locījums, un sanāk puse no jakas! Tad abas puses saliek kopā, sašuj mugurdaļu un roku augšu, piešuj pogas un jaciņa mazulim gatava! Protams ka es to visu pati neizgudroju. Cik saprotu modelis ir tamborēšanai adaptēts Elizabetes Cimmermanes bēbīšu pārsteiguma jaciņas jeb BSJ modelis. Es aprakstu ņēmu no šīs mājas lapas, bet gluži līdzīgs ir arī šeit.
Mani novērojumi un padomi: kokvilnas dzija smaga un labāk būtu bijis tamborēt apmēram tā kā tamborē vecmāmiņas kvadrātus. Ja grib lielākam cilvēkam, kuram proporcijas citādas, vajag apakšmalā un aprocēs tamborēt extra kārtas. Nu redzēs vai man izdosies tos uzlabojumus veikt, jo kā vienmēr vecākais bērns pieprasīja TĀDU PAŠU jaciņu....
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
4 komentāri:
Cik interesanti, kaut ko tādu nebiju vēl redzējusi. Brīnišķīgs darinājums!
Nu re, man prieks, ka biju vistuvāk.Bet par šādu piegriezni nebiju gan iedomājusi...Super!
Lhoti skaistas krasa!
un interesants modelis!
L
Bet, ja patiesi ilgi skatās.. tur tak var redzēt acis:) - tādas hipnotizētas .. Piemēram Sponge Bob acis:)) tātad gandrīz seja..
Bet nudien - ļota jaciņa:)
Es jau atkal pie sevis smejos, ka man nevajag bērnam aukli vai frizieri, bet adītāju/tamborētāju/šuvēju..:) bet ak jēl... līdz tam līmenim vēl jāaug..:) un jāstrādā:)
Ierakstīt komentāru