piektdiena, 2013. gada 22. marts

Bērnu ballīte

Pagājušo sestdien svinējām mana lielā bērna 7 gadu jubileju. Un jāatzīst pēc šī gada svinēšanas, ballītes šķiet kā nieks un jauks pasākums....JO.... Artígai, tagad skolniecei esot ir klasesbiedrene, kura dzimusi dienu iepriekš un viņas bija izdomājušas svinēt kopā. Par cik mani nekad nav vilinājusi bērnu šķirošana (ja var uzlūgt tikai pusi no klases, tad kuru pusi?) mēs un Elsas (klasesbiedrenes) vecāki labprāt piekritām idejai. Pirms mēneša sanācām kopā sadalīt darbus. Vēl pēc kāda laika bērni veica radošo vakaru un gatavoja ielūgumus visiem klasesbiedriem un tuvākajiem draugiem ārpus klases. 

Pēcpusdiena bija galvenokārt izdevusies tieši tāpēc, ka bijām 4 atbildīgi pieaugušie, katrs ar savu unikālu talantu. Elsas mamma lai arī ir hobija līmeņa kūku cepēja toties viņas veikumi ir Gada konditoru līmenī. Lūk ko nozīmē kad cilvēkam ir prieks un iedvesma! Viņa tātad gādāja kūkas un daļu saldumus, sildīja desiņas un darīja citus praktiskus darbus. Vēl vienu unikālu viņas gatavoto kūku varat apskatīt šeit
Visiem lielas acis un mutes vaļā kūkas apskatot
Saldumu galds
Abas jubilāres marcipānā.

Katra jubilāre savu marcipāna figūru saņēma pati. Bet mans nabaga mazais bērns sēdēja viņām pa vidu un bēdīgā balstiņā man teica ka arī grib bērniņu uz šķīvja.... 
Elsas tēvs ir skolotājs ar labām iemaņām *nodarbināt* bērnus. Tā kā nebija nekāda brīvā skriešana apkārt, bet interesanta laika pavadīšana.

 Artígas mamma (es) šoreiz atbildēju par dekorēšanu, desu (sojas, ne zirgu), sulas un saldumu iepirkšanu, ka arī stāvēju dīķī un kabināju klāt pie bērnu mestās makšķeres saldumu maisus. Dažus vakarus iepriekš uztamborēju meitenēm svētku vimpelīšus. Aprakstu pašpikoju no Crochet with Raimond, burtus tamborēju frīstailā, tāpat kā te
Elsas vimpelīšu virtene

Artígas vimpelīšu virtene
Tagad mums karājas mājās
Artígas  tētis bez telpu nomāšanas, dekorēšanas un produktu nešanas, gatavoja karstās sviestmaizes un asistēja saldumu zvejošanā.
Mūsdienu bērni...neviens no raganas nebaidās :D :D

Viss tas kopā rada sajūtu ka tu pēc 2 stundām intensīvas ballītes tu neesi galīgi izžmiegts kā lupatiņa un ka ir bijis laiks parunāties ar citiem vecākiem un redzēt ko bērni darīja. 

Artíga un Elsa dala visiem ciemiņiem karstos suņus. 
Vēl jāpiezīmē ka esmu bezgala laimīga, ka manam bērnam ir pārgājusi īslaicīgā rozā princešu kleitu vecuma fāze. Artíga vispār man tāds bērns kurš jau no bērnības nav sevišķi uztraucies par to kas viņai mugurā. Ja viņai uzvilktu maisu arī tas būtu bijis labs. Arī tagad pirms ballītes man bija mazliet jāpierunā lai novelk nost to 1) netīro, 2) cauro vīlēs, 3) visu nedēļu skolā vilkto zebras krekliņu un uzvel kādu citu. 

Un marts kā jau marts. Statistiski 25% bērni no Artígas klases ir dzimuši marta mēnesī. Teju puse no klases ar nevarēja atnākt, jo bija jāiet pie kāda cita uz dzimšanas dienu (daži gan pēkšņi bija saslimuši).

4 komentāri:

Aija Elliņa teica...

Sirsnīgi sveicieni jubilārei un apbrīnoju tos vecākus, kas noorganizēja šo ballīti! Malači!

Ja man kāds pateiktu, ka man jāpieņem pie sevis visi bērna klasesbiedri, es laikam uzreiz lektu Daugavā... :))))

dace teica...

Aija, es laikam neesmu skaidri uzrakstījusi, ka tas nav pie mums mājās. Mājās mēs tādu balli nerīkotu. Bet mums ir iespēja aizņemties Īrestiesību apvienības telpas. Un tas ir lieliski! Tikai jāsatīra pēc tam! ;)

Biene teica...

Sveiciens jubilārei un superīgajiem vecākiem!Vislielākais darbs jau ir tos darbus sadalīt!Jauki Jums tur gājis!Man bij diktan žēl mazo māsu, kurai vajadzēja to lelli uz šķīviša...

Ieva Zavjalova teica...

Sveiciens mazajai jubilārei! Kolosāla ballīte bijusi! Liels darbs ir bijis ieguldīts! Un tiešām jauki,ka var vecāki vienoties un sadalīt pienākumus!!!