Šis ir mans pirmais pusadītais pončo. Proti, es tam darināju tikai vienu pusi. Bijām ciemos pie draugiem un Mary, mūsu draudzene teica, ka grib uzadīt mūsu topošajam bērniņam pončo. Bet tieši tad viņa darbojās ap citu projektu un es prasīju lai pamāca man kā pončo adāms. Tad nu dabūju piegriezni un sāku kaut ko meistarot. Kad viena puse bija noadīta devos ekskursijā, kamēr Mary pabeidza, sašuva un salika bārkstis. Puķi pietamborēju vēlāk. Jauks apģērba gabals! Derēja bērniņam tikko kā dzimušam, kā arī jau izaugušam 1,5 gadniekam un izskatās ka derēs vēl kādu laiku.
Esmu hobija līmeņa rokdarbniece bez ambīcijām būt labākā, orģinālākā, strukturētākā. Adīšana un tamborēšana man dod iekšēju prieku un teju meditatīvu stāvokli kamēr ar to nodarbojos. Un prieks dzīvē ir galvenais, to savos gados esmu sapratusi. ;)
Pie manis nav viegli komentēt (bet par komentāriem ļoti priecāšos) un tas ir tāpēc ka es ļoti respektēju privāto sfēru un baidos no spamiem, vīrusiem un negāciju pilniem anonīmiem komentāriem. Es nekad nepublicēšu komentāros jūsu e-pasta adresi un tas ir mazākais ko es jūsu dēļ varu darīt!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru